"Swedbank" ekonomists Andrejs Semjonovs sacīja, ka mazumtirdzniecības pārdošanas apmēri maijā nedaudz uzplaiksnīja, mēneša laikā pieaugot par 0,9% jeb, salīdzinot ar pērnā gada maiju - par 3,4%. "Taču tas lielā mērā ir skaidrojams ar statistikas "knifiem" – proti, pieaugums lielā mērā noticis uz degvielas tirdzniecības rēķina, kuras uzskaite atšķiras starp dažādiem avotiem. Centrālās statistikas pārvaldes datos šā gada pirmajos mēnešos bija vērojami krasi kritumi (turpretī Valsts ieņēmumu dienesta datos tikpat lieli kāpumi), un iespējams vienkārši notikusi korekcija," norādīja Semjonovs.
Pēc viņa teiktā, bez svārstīgās degvielas tirdzniecības, pārdošanas apmēri auguši vien par 2,1% gadā, kas ir lēnākais pieauguma temps šogad. "Arī otrais ceturksnis kopumā, visticamāk, varētu būt švakāks nekā pirmais (janvārī-martā pārdošanas apmēri auga par 3,9%, bet aprīlī-maijā vien par 2,2%). Neskatoties uz aizvien spējo algu kāpumu un kopumā pat nedaudz zemākām patēriņa cenām, iedzīvotāju tēriņi veikalos aizvien ir piesardzīgi" piebilda ekonomists.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka mazumtirdzniecības sniegums turpmākajos mēnešos būs svārstīgs, tomēr gadā kopumā, visticamāk, apmēri augs lēnāk nekā pērn (2015.gadā kopā tie auga par 5,9%). "No vienas puses, aizvien augošie iedzīvotāju ienākumi un kopumā stabilas patēriņa cenas turpinās balstīt mazumtirdzniecības izaugsmi arī turpmākajos mēnešos. Pakāpeniski pieaug arī mājsaimniecību jaunā kreditēšana un kopējais kredītportfelis ļoti lēniem soļiem tuvojas izaugsmei (maijā gan tas vēl bijis par krietniem 3,7% zemāks nekā pērn, patēriņa kreditēšana gan jau aug). Patērētāju noskaņojums šā gada pirmajā pusē saglabājas nemainīgs. Taču, no otras puses, iedzīvotāji aizvien ir piesardzīgi tērēt un turpina uzkrāt (maijā mājsaimniecību noguldījumi bankās bija par 6,3% lielāki nekā pirms gada)," skaidroja Semjonovs.
Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka pēc gandrīz pusgada pārtraukuma maijā atkal ievērojami palielinājies degvielas tirdzniecības apmērs, kas kopā ar nelielu kāpumu pārtikas tirdzniecībā ir ļāvis sasniegt šogad straujāko pieaugumu mazumtirdzniecībā kopumā.
"Tomēr kopumā Latvijas iedzīvotāju patēriņu turpina raksturot zināma piesardzība, un arī šogad darba samaksas kāpums, kas pirmajā ceturksnī sasniedza 5,3%, ievērojami apsteidz patēriņa pieaugumu. Daļēji tas, iespējams, skaidrojams ar ēnu ekonomikas mazināšanos, kā rezultātā rīcībā esošie ienākumu neaug tik strauji kā oficiālā darba samaksa, taču būtiska loma ir arī iedzīvotāju uzkrājumu pieaugumam. Šā gada sākumā pirmo reizi kopš 2004. gada Latvijas iedzīvotāju noguldījumu apmērs Latvijas komercbankās ir pārsniedzis mājsaimniecībām izsniegto kredītu apmēru, un Latvijā mājsaimniecības joprojām atrodas parādu samazināšanas procesā. Igaunijā un Lietuvā šis process jau faktiski ir beidzies, un šobrīd mazumtirdzniecības pieaugums tur pārsniedz 5%, līdz ar to Latvijā joprojām ir zināma rezerve straujākam patēriņa pieaugumam," klāstīja Āboliņš.
Jau vēstīts, ka Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad pirmajos piecos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu. Tostarp pārtikas preču grupā apgrozījums salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu pieaudzis par 1,4%, bet nepārtikas preču tirdzniecības apmēri palielinājušies par 2,6%.