Ministre norādīja, ka solidaritātes nodokļa ideja, ka turīgākie maksā vairāk, ir pareiza, tomēr šī nodokļa ieviešanas forma neatbilst praktiskiem principiem.
"Solidaritātes nodoklis ir jāpārskata, un tas tiks darīts, izstrādājot jauno nodokļu politiku," informēja Reizniece-Ozola.
Vaicāta par solidaritātes nodokļa iekasēšanu, finanšu ministre sacīja, ka tas būs zināms vien gada beigās, taču jau tagad ir zināms, ka solidaritātes nodokļa maksātāju loks ir sarucis. "Iemeslus šādai tendencei nezinu, bet tas var būt saistīts ar, piemēram, uzņēmējdarbības izbeigšanu, samazinot atalgojuma slieksni, pārceļot lielo algu maksātājus uz citu valsti," komentēja Reizniece-Ozola.
Kā ziņots, vairāki uzņēmēji un uzņēmumi ST apstrīdējuši no šī gada ieviesto tā dēvēto solidaritātes nodokli, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
Pēc LTRK aicinājuma vērsties ST, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu jaunieviestā nodokļa atcelšanu.
Kā informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST līdz 28. jūlijam jāpieņem lēmums par to, vai ierosināt lietu vai atteikties to darīt.
Jau ziņots, ka šā gada 1. janvārī stājās spēkā Saeimas pērn atbalstītais jaunais Solidaritātes nodokļa likums. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.
Kā norāda Finanšu ministrijā, 2015. gadā saskaņā ar likumu šie griesti bija 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 4000 eiro mēnesī, bet 2016. gadā tie pieaugs. Pēc aprēķiniem, kas balstīti uz 2014. gada datiem, jaunais nodoklis skar aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.
Solidaritātes nodokļa ieņēmumi par šo gadu būs zināmi tikai nākamgad.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
