FKTK: ja Latvija vēlas būt finanšu centrs, jāpilda naudas atmazgāšanas novēršanas prasības  (6)

Šāds viedoklis pausts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 2015.gada un darbības pārskatā.

FKTK raksta, ka NILLTF novēršanas jomā 2015.gadu raksturo būtiskas izmaiņas gan normatīvajā bāzē, gan banku NILLTF novēršanas atbilstības uzraudzības procesos, gan FKTK veiktās NILLTF novēršanas uzraudzības funkcijas nodrošinājumā.

Nepieciešamību pilnveidot normatīvo bāzi noteica gan augošās prasības atbilstoši Eiropas Savienības (ES) naudas atmazgāšanas novēršanas ceturtajai direktīvai, gan starptautiskie NILLTF novēršanas standarti, gan Latvijas finanšu sektora NILLTF risku profils, tostarp paaugstināta riska tirgus segmentu apgūšana un finanšu pakalpojumu attīstība, kā arī to apmēra palielināšanās, skaidro FKTK.

Augot darījumu apmēram, aug arī NILLTF riski, jaunās tehnoloģijas apgrūtina bankām iespēju konstatēt patieso personu, kuras interesēs tiek veikti darījumi, bet globālās finanšu sistēmas darbība nepārtrauktā režīmā ievērojami atvieglo nelikumīgi iegūtu līdzekļu ātru noslēpšanu, raksta Latvijas finanšu tirgus uzraugs.

FKTK skaidro, ka risku paaugstina arī ģeopolitiskā krīze un starptautiskais terorisms.

Finanšu tirgus uzraugs gada pārskatā raksta, ka Latvijas iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) procesam bija katalizatora loma, jo šajā procesā tika veikta visaptveroša valsts risku novērtēšana. Latvijai kā jaunam un augošam reģionālajam finanšu centram, kas apkalpo ievērojamu nerezidentu naudas apmēru, tostarp no valstīm ar paaugstinātu korupcijas un NILLTF risku, viena no galvenajām sadaļām bija tieši NILLTF risku pārvaldības pietiekamība. Īpaša uzmanība tika pievērsta ārvalstu amatpersonu korupcijas un kukuļdošanas apkarošanai, tādēļ jautājumu skatīja atbilstošā OECD komiteja, kuras uzmanības centrā bija finanšu pakalpojumi nerezidentiem un ar tiem saistītā NILLTF riska pārvaldība. Tika vērtēts regulējums, banku uzraudzības rezultāti, medijos pieejamā informācija par Latvijas banku iespējamo iesaisti pretlikumīgos finanšu darījumos. Atbilstoši prasībām FKTK izstrādāja likumu grozījumu projektus, pilnveidoja savus normatīvos noteikumus un ieteikumus NILLTF riska pārvaldības procesiem.

FKTK izstrādājusi jaunās NILLTFN uzraudzības stratēģijas pamatprincipus, kas paredz uz risku balstītu pieeju banku uzraudzībai, nosakot atšķirīgas uzraudzības prasības bankām ar dažādu NILLTF riska ekspozīciju, būtiski palielinātus NILLTF novēršanas uzraudzības resursus gan personāla skaita un kvalifikācijas, gan informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma jomā, regulāru banku NILLTF novēršanas atbilstības novērtēšanu ar neatkarīga audita piedalīšanos.

2015.gadā Latvijas banku, kuru darbība vērsta uz nerezidentu apkalpošanu, sektorā tika sākta NILLTF novēršanas atbilstības pārbaude, ko veic ASV konsultāciju kompānijas. Pārbaudes rezultāti ļaus noteikt nepieciešamo uzlabojumu kopu, kas bankām jāveic NILLTFN jomā, lai saglabātu un sekmīgi attīstītu sadarbību ar starptautiskajām finanšu institūcijām un galvenokārt ASV korespondējošajām bankām. FKTK priekšsēdētāja Pētera Putniņa ievadvārdos FKTK pārskatā rakstīts, ka joprojām spēkā ir bažas, ka dažām Latvijas bankām varētu tikt slēgti korespondējošie konti tiešu norēķinu veikšanai ASV dolāros.

FKTK pērn turpināja regulāro uzraudzību NILLTFN jomā. 2015.gada nogalē banka, kuras iekšējās kontroles sistēmas trūkumi bija par pamatu bankas iesaistei liela apmēra noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmu apkalpošanā, saņēma līdz tam lielāko naudas sodu, kā arī tai tika izvirzīta prasība veikt virkni būtisku korektīvo pasākumu, tostarp mainīt valdi. Šis FKTK lēmums apliecina, ka necaurskatāmu naudas plūsmu apkalpošana Latvijas finanšu sektorā vairs nebūs ienesīgs un drošs bizness, 2015.gada pārskatā raksta FKTK.

Jau ziņots, ka FKTK pērn piemēroja "PrivatBank" 2,017 miljonu eiro soda naudu. Savukārt šogad maija beigās FKTK sodīja pēc aktīviem otru lielāko Latvijas banku "ABLV Bank" ar 3,167 miljonu eiro soda naudu par komisijas pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem.