Banku analītiķi: Latvijas ekonomikas izaugsmes temps turpinās būt lēnīgs  (7)

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS sacīja, ka šā gada otrajā ceturksnī IKP ceturkšņa laikā palielinājās par 0,4%, bet, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, IKP pieaugums bija 2,1%. Nozīmīgs pievienotās vērtības kāpums bija rūpniecībā (+7%), mazumtirdzniecībā par 3%. Tikmēr nozīmīgs apmēru kritums turpinājās būvniecības nozarē (-22%).

"Gada sākums ekonomikā iesākās uz minorīgas nots, un, lai arī aprīlis turpināja būt nepārliecinošs, maijs jau uzrādīja aktivizēšanās pazīmes, kam gada otrajā pusē jāturpinās, kaut kopumā izaugsmes temps šogad turpinās būt lēnīgs. Ātrais [IKP] novērtējums vēl nesniedz pilnu ainu par ekonomikā notikušo, kā dēļ precizētie dati vēl var nest korekcijas," pauda Gašpuitis.

Pēc viņa teiktā, kopumā gan globālās ekonomikas vēsmas būs Latvijas ekonomikai ne pārāk labvēlīgas. Turklāt lēnīgais mazumtirdzniecības kāpums norāda uz to, ka tēriņu kāpuma atgūšanās būs ļoti ierobežota un iedzīvotāji par spīti zemajam ienesīgumam izvēlēsies brīvos līdzekļus turpināt uzkrāt.

"Negatīvas tendences tuvākajā laikā turpinās valdīt būvniecības un tranzīta nozarēs. Vērojamo demogrāfisko tendenču ietekmē konjunktūras izmaiņas sagaidāmas daudzās nozarēs, piemēram, izglītībā. Kritiska nozīme joprojām ir uzņēmēju pārliecībai veikt investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā. Tuvākajā laikā to lielā mērā noteiks Eiropas Savienības (ES) fondu plūsma, jo īpaši būvniecībā. Eksportā situācija turpinās saglabāt augstu nenoteiktību, šogad to izvilkt plusos, visdrīzāk, neizdosies. Tajā pašā laikā ir vērojami atzinības vērti sniegumi eksporta diversifikācijā un jaunu tirgu apgūšanā," atzīmēja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Vienlaikus viņš minēja, ka ārējās vides nenoteiktība liek saglabāt piesardzību. "Viens no nozīmīgiem faktoriem, kas ietekmēs eiro zonas izaugsmi, būs Lielbritānijas izstāšanās no ES procesa gaita. Patlaban referenduma radītais drudzis ir noplacis un paspējis piemirsties, taču tas atkal atgriezīsies, kad izstāšanās process tiks aktivizēts un iezīmēsies pirmās pretrunas un domstarpības. Tāpat jaunu viļņošanos gada beigās var nest ASV prezidenta vēlēšanas. Nākamgad izaugsme, ieplūstot ES fondiem, aktivizējoties kreditēšanai, kļūs nedaudz straujāka. Taču tas būs vēlēšanu gads gan Latvijā, gan tādās valstīs kā Vācija un Francija, kas var kaitēt ekonomikai un atnest negaidītus pavērsienus," klāstīja Gašpuitis.

Pēc "Swedbank" ekonomista Andreja Semjonova teiktā, ekonomikas izaugsmi iegrožojošos apstākļus kopumā, šķiet, vismaz daļēji var raksturot kā - mājsaimniecības ir piesardzīgas tērēt, bet uzņēmumi nav pārliecināti, vai un kur investēt.

Viņš norādīja, ka mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada otrajā ceturksnī pakāpies par piesardzīgiem 1,9% gada perspektīvā. "Par tēriņu piesardzību arī liecina tas, ka mājsaimniecību noguldījumi bankās šā gada pirmajā pusgadā bija par 7,3% lielāki nekā pērn. Savukārt privāto nefinanšu uzņēmumu noguldījumi bija par 9% augstāki nekā pirms gada. Savukārt kopējais parādsaistību līmenis ir vēsturiski zemos līmeņos – mājsaimniecību kredītportfelis jau pēdējo pusgadu ir zemāks par noguldījumiem... (..) Pozitīvi, kreditēšanas cikls, šķiet, sāk jau griezties uz augšu uzņēmumiem – jūnijā to kredītportfelis bija teju sasniedzis pērnā gada līmeni. Banku kreditēšanas apsekojums uzrāda gaidas par nelielu kredītu pieprasījuma izaugsmi arī trešajā ceturksnī. Nākamgad kreditēšanu pakāpeniski stutēs aktīvākā jaunā perioda ES fondu apguve. Tas viss pamazām iekustinās šobrīd pieklusušo investīciju aktivitāti," klāstīja Semjonovs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka stāsts nav tikai par līdzekļu pieejamību un parādu līmeni. "Investīciju un tēriņu pieaugumā ļoti būtisks ir arī noskaņojums ekonomikā. Ārējā vidē saglabājas nenoteiktība, "Brexit" balsojums ir palielinājis lēnākas izaugsmes (un politiskos) riskus. Pirmie šobrīd pieejamie "Pēc-Brexit" dati liecina par pavisam nelielu ekonomikas aktivitātes piebremzēšanos Latvijai svarīgos noieta tirgos – piemēram, jūlijā krities eiro zonas ekonomiskās aktivitātes indekss (PMI), Eiropā (tiesa, galvenokārt uz Lielbritānijas rēķina) jūlijā samazinājies arī ekonomikas sentimenta rādītājs. No otras puses, lai arī riski ir pieauguši, Eiropas Centrālā banka turpina īstenot apjomīgu atbalstošu monetāro politiku, Eiropas ekonomikas izaugsme turpinās (otrajā ceturksnī gan nedaudz lēnāka nekā pirmajā) un turpināsies, bezdarbs pakāpeniski samazinās, aizvien ir neliela algu izaugsme," stāstīja ekonomists.

Pēc viņa paustā, Latvijas ekonomikas politikas veidotājiem aktīvāk jādara viss, lai palīdzētu uzņēmumiem būt konkurētspējīgiem – kvalitatīva tiesu vara un investoru aizsardzība, mazāka ēnu ekonomika, kvalitatīva izglītība. Strukturālās reformas nedrīkst kavēties, bez tām izaugsmes tempi aizvien būs samērā gausi - kas nozīmē, ka gausi augs arī budžeta ieņēmumi un plānoto vēlmju īstenošanai var arī nepietikt līdzekļu.

"Mūsu pašreizējo šā gada IKP izaugsmes prognozi 3% koriģēsim uz leju, tuvāk 2%. Lai arī augot nedaudz lēnāk par ienākumiem, izaugsmes galvenais virzītājspēks šogad būs mājsaimniecību patēriņš. To turpinās veicināt nedaudz lēnāk nekā pērn, bet aizvien turpinošās algu izaugsme un kopumā stabilas patēriņa cenas," sacīja Semjonovs.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka straujāku ekonomikas izaugsmi joprojām kavē Krievijas sankcijas, ES fondu pārrāvums un kritums būvniecībā, vāja izaugsme Eiropā, problēmas piena nozarē, kā arī apgrozījuma kritums ostās un dzelzceļā. Būvniecībā izlaide otrajā ceturksnī kritusi par 22%, kas pamatā saistīts tieši ar ES fondiem, un tas Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi ir mazinājis par 1,2-1,5 procentpunktiem. Vienlaikus otrajā ceturksnī pozitīvu pārsteigumu sarūpējusi apstrādes rūpniecība, kur pieaugums sasniedza 7%.

"Papildus tam otrajā ceturksnī izaugsmi negatīvi ietekmēja arī diezgan vājš privātā patēriņa pieaugumus. Lai gan otrajā ceturksnī kopumā mazumtirdzniecība augusi par 3%, jūnijā mazumtirdzniecības pieaugums bija vien 0,9%, un kopējā tendence nozarē ir drīzāk negatīvā virzienā. Tas ir diezgan zīmīgi, jo līdz šim iekšējais patēriņš bija ļoti noturīgs un daļēji kompensēja pārējos negatīvos faktorus, kas pēdējo divu gadu laikā ir negatīvi ietekmējuši Latvijas ekonomiku," skaidroja Āboliņš.

Pēc viņa teiktā, salīdzinoši vājais patēriņa sniegums tomēr nedaudz pārsteidz tāpēc, ka kopumā darba algas Latvijā turpina pieaugt, lai arī nedaudz lēnāk kā pērn, un bezdarbs arī pamazām mazinās. "Nedaudz pārsteidzoši zemais mazumtirdzniecības pieaugums izskatās arī uz Lietuvas un Igaunijas fona, kur mazumtirdzniecībā turpinās stabils pieaugums 4-5% apmērā, un tas liek domāt, ka Latvijā varētu būt zināmas rezerves straujākam patēriņa kāpumam. Par to liecina arī arvien pozitīvāks mājsaimniecību finansiālais stāvoklis, un šogad pirmo reizi kopš 2004.gada Latvijas mājsaimniecību uzkrājumi komercbankās ir pārsnieguši tām izsniegto kredītu apjomu," sacīja ekonomists.

Tāpat viņš norādīja - lai arī dažādi IKP mērījumi patlaban uzrāda nedaudz atšķirīgu pieaugumu, pēdējo ceturkšņu tendences kopumā liek domāt, ka ekonomikas attīstības temps pašlaik ir noslīdējis nedaudz zem 2%. Tas pamatā saistīts ar dažādu ārēju un iekšēju faktoru sakritību, kas ietekmē visu Baltijas reģionu, un arī abās pārējās Baltijas valstīs izaugsme patlaban ir aptuveni tāda pati vai nedaudz zemāka kā Latvijā.

"Līdz ar to saglabāju savu iepriekš pausto prognozi, ka Latvijas ekonomika šogad varētu augt vien par 2%," pauda bankas "Citadele" ekonomists.

Pēc viņa teiktā, vienlaikus gan jāatzīst, ka attiecībā uz nākamajiem gadiem jaunus riskus ir radījis Lielbritānijas referendums. "Lai arī vēl ir pāragri sākt izvērtēt šī referenduma ietekmi uz ekonomiku, pirmās uzņēmēju un patērētāju aptaujas pēc referenduma liecina, ka ievērojami ir pasliktinājušies ekonomikas noskaņojuma rādītāji Lielbritānijā, pārējā Eiropā un Latvijā ekonomikas sentimenta rādītāji nav būtiski mainījušies. Protams no pirmajām aptaujām tālejošus secinājumus nevar izdarīt, tomēr tas ir pozitīvs signāls un ļauj cerēt, ka Lielbritānijas referenduma ietekme uz Latvijas ekonomiku varētu būt pietiekami ierobežota. Līdz ar to attiecībā par nākamo gadu joprojām esmu diezgan optimistisks un domāju, ka izaugsme Latvijā varētu pārsniegt 3,5%," skaidroja Āboliņš.

"DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzina, ka pašreizējas Latvijas IKP izaugsmes temps ir tālu zem ekonomikas potenciāla. "Lai arī šī atruna jau varētu būt apnikusi un pat zaudējusi ticamību, izaugsmi joprojām traucē pārejoši apstākļi. To parāda rezultāti celtniecībā, kurā izlaides kritums gada griezumā padziļinājies līdz -22% no -19% iepriekšējā ceturksnī. Te it kā varēja gaidīt labāku rezultātu, jo otrajā ceturksnī sākas intensīva ceļa darbu sezona, un šajā nozarē šogad veicamie darbu apjomi ir ļoti lieli, tāpēc varēja cerēt, ka tas daļēji kompensēs krīzi ēku celtniecībā. Iespējams, ka sezonas pavasara pusē sāktie darbi statistikā daļēji tiks atspoguļoti vēlāk. Turklāt sagatavošanas fāzē ir lieli privātā sektora pasūtījumi ēku celtniecībā, tāpēc varbūt gada kopējie rezultāti nozarē nebūs tik briesmīgi. Taču kavēšanās ar ES fondu apguvi ir pārbaudījums, bez kura ekonomika, tā teikt, ļoti labi varēja iztikt. Ja celtniecība būtu augusi kopsolī ar pārējo ekonomiku, IKP gada pieaugums varēja būt 3,5%, pat neņemot vērā papildu ietekmi uz metālizstrādājumu ražošanu, transportu un citām nozarēm. Ņemot vērā arī to, izaugsme būtu bijusi apmēram divreiz straujāka par faktiski sasniegto," klāstīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums mazumtirdzniecībā 3% apmērā atbilst plānotajam. "Cilvēkiem nauda ir, ienākumi turpina augt straujāk par patēriņu, banku noguldījumu bilances turpina briest, tāpēc arī šajā jomā ekonomikai ir jaudas rezerves. Gada pieauguma tempa noturēšana pie šāda krituma celtniecībā signalizē, ka rezultāti citās pakalpojumu nozarēs, atskaitot transportu, ir labi, kā jau to signalizē pakalpojumu eksporta dati," pauda "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts.

"2016.gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš krīzes gada griezumā pieauga rezidentiem izsniegto kredītu portfelis, izslēdzot zaudēto aizdevumu norakstīšanas efektu. Šo procesu virza uzņēmumu kreditēšana, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis varētu sākt augt gada otrajā pusē. Papildus ES fondu plūsmas atjaunošanai un eksporta sektoru notiekošajai adaptācijai bijušās PSRS valstu tirgu vājumam tā ir liela enerģijas rezerve ekonomikai. Tāpēc turpmākajos gados spēcīgs izaugsmes paātrinājums ir praktiski neizbēgams, to izjaukt var vien politiski notikumi pasaulē," uzsvēra Strautiņš.

Ziņots, ka Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 2,1%, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo laika periodu. Savukārt 2016. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, Latvijas IKP, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, ir audzis par 0,4%.

Precizēti un izvērsti 2016.gada otrā ceturkšņa IKP dati tiks publicēti 31.augustā.