Kopš jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū un trešā zemākā Eiropas Savienībā (ES), pavēstīja Labklājības ministrija (LM).
Šā brīža minimālā alga ietver tikai pašu pamatvajadzību nodrošināšanu, jo aprēķinātais nabadzības riska slieksnis ir 291 eiro cilvēkam, skaidro ministrijā.
"Minimālās algas pacelšana neietekmē cenu kāpumu, un tā neietekmē bezdarba līmeni. Tieši pretēji – palielinās iedzīvotājiem pieejamais naudas daudzumus un attiecīgi arī pirktspēja. Pasaules prakse liecina, ka augstākas minimālās algas samazina milzīgo plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem, tādējādi veicinot vienlīdzību," klāsta LM.
Ņemot vērā Latvijas zemo minimālo algu uz citu Baltijas valstu un ES fona, LM uzsver, ka atbalsts maznodrošinātajiem ir jāveido pēctecīgi gan plānojot nākamā, gan turpmāko gadu budžetus. Ministrijas ieskatā rosinātās minimālās algas paaugstināšana no šī brīža 370 eiro līdz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu.
Ziņots, ka labklājības ministrs Jānis Reirs (V) ierosinājis nākamgad paaugstināt minimālo algu par 37 eiro.
Vienlaikus Ekonomikas ministrijas ieskatā minimālo algu nākamgad varētu palielināt par 10 eiro.
Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 370 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
