Nākamā gada budžetā prioritārajiem pasākumiem iedala 102,6 miljonus eiro  (9)

Pēc finanšu ministres vadītās darba grupas budžeta sagatavošanai diskusijām par atbalstāmajām jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) un citiem prioritārajiem pasākumiem tika sagatavoti priekšlikumi ministrijām un citām centrālajām valsts pārvaldes iestādēm kopumā atbalstīt finansējumu JPI un citiem prioritārajiem pasākumiem 102,6 miljonu eiro apmērā 2017. gadam, 115,5 miljonu eiro apmērā 2018. gadam un 111,9 miljonu eiro apmērā 2019. gadam, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijā.

Tostarp neatkarīgajām institūcijām paredzēts atbalstīt papildu finansējumu 8,2 miljonu eiro apmērā 2017. gadam, 13,5 miljonu eiro apmērā 2018. gadam un 13,7 miljonu eiro apmērā 2019. gadam.

Finanšu ministres ieskatā sākotnējais valdības apstiprinātais budžeta plāns "ir gana labs". Lai gan visas nozares nav apmierinātas ar tām atvēlēto finansējumu, ir rastas papildu iespējas gan izglītības, gan veselības, gan iekšējās drošības, gan aizsardzības finansējumam, "kas ļauj diezgan labi atsperties".

Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, Ministru kabinetā ir panākta vienošanās par visām galvenajām prioritātēm valstī – gan papildu finansējumu izglītības reformu pabeigšanai, gan veselības nozarei rindu mazināšanai.

"Pieprasījums kā parasti bija stipri lielāks nekā budžeta iespējas," uzsvēra finanšu ministre. "Piedāvājums no mūsu puses, manuprāt, ir diezgan adekvāts."

Ministru starpā gan tiek vēl turpināts darbs pie papildu ieņēmumu avotu meklēšanas vai izdevumu samazināšanas, pastāstīja Reizniece-Ozola.

Labklājības ministrija tagad kopā ar Veselības ministriju strādā pie priekšlikumiem, kā samazināt sociālā budžeta tēriņus, tostarp pabalstus. Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka ne tikai nākamā gada, bet arī 2018. gada budžeta iespējas ir ierobežotas.

Lai gan arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības sēdes atzinīgi vērtēja budžeta virzību, viņš uzsvēra,ka "kopumā fiskālā telpa ir aizpildīta no mūsu puses".

Viņš vērsa uzmanību, ka vēl ministriem ir svarīgs mājasdarbs – vienoties par minimālās algas apmēru 2017. gadā. Plānots, ka trešdien Kučinskis tiksies ar virkni iesaistīto organizāciju, lai diskutētu par minimālo algu nākamgad.

Par minimālās algas celšanu valdība, visticamāk, lems ceturtdien ārkārtas sēdē.

Jau ziņots, ka ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2017. gadam kopā veidoja 803,4 miljonus eiro, 2018. gadam – 926,3 miljonus eiro un 2019. gadam – 1 218,5 miljonus eiro.