Likvidējamās "Latvijas Krājbankas" administrators šogad jūlijā atguvis 410,9 tūkstošus eiro, kas ir par 16,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.
Tostarp visa summa jūlijā, tāpat kā mēnesi iepriekš, atgūta no izsniegtajiem kredītiem.
Tādējādi šogad septiņos mēnešos kopumā "Latvijas Krājbankas" administrators ir atguvis 11,684 miljonus eiro.
Vienlaikus "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi šogad jūlijā bija 244,8 tūkstoši eiro, tajā skaitā administratora un administratora palīga atlīdzība bija 20,5 tūkstoši eiro, darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti - 78,9 tūkstoši eiro, bet nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā – 144,3 tūkstoši eiro.
Pārskats arī liecina, ka Noguldījumu garantiju fondam banka jūlija beigās, tāpat kā mēnesi iepriekš, bija parādā 233,275 miljonus eiro.
Savukārt bankas pašu kapitāls 2016. gada jūlija beigās bija negatīvs – mīnus 500,662 miljoni eiro.
Bankas aktīvi šogad jūlija beigās bija 42,984 miljoni eiro (jūnija beigās - 43,011 miljoni eiro).
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa "Latvijas Krājbanku" par maksātnespējīgu pasludināja 2011. gada 23. decembrī, bet 2012. gada 8. maijā tiesa nolēma apmierināt bankas administratora auditorkompānijas "KPMG Baltics" pieteikumu par "Latvijas Krājbankas" bankrota procedūras sākšanu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2011. gada 21. novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā. "Latvijas Krājbankai" licenci kredītiestādes darbībai FKTK anulēja 2012. gada 10. maijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
