Koalīciju veidojošie politiskie spēki varētu atbalstīt finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) rosinājumu celt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja atalgojumu, pirmdien žurnālistiem pauda politiķi.
"Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns sacīja, ka koalīcija šo jautājumu pārrunās nākamnedēļ, kad sarunā tiks iesaistīts arī Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. Pēc nedēļas tikšot vērtēts, kāpēc iepriekšējais konkurss nav izdevies un arī "tiks iets pa soļiem cauri" jaunajam atlases procesam, tostarp vērtējot atalgojuma apjomu.
"Ja atalgojuma apjoms ir galvenā problēma, kāpēc amats nav pievilcīgs un mēs varam dabūt atbilstošu kandidātu, tad jā, atalgojums būtu ceļams. Man ir aizdomas, ka iemesli ir vairāki un atalgojums ir tikai viens no kritērijiem," sacīja Smiltēns. Viņš akcentēja, ka atalgojuma apmērs jāpārskata ne tikai VID ģenerāldirektoram, bet arī citiem valsts pārvaldē strādājošajiem vadītājiem, lai būtu "vēlme cīnīties par šo amatu".
Arī Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis, Saeimas deputāts Jānis Dombrava pauda, ka svarīgi ir atrast kvalitatīva darba veicēju un atalgojuma apmērs ir viens no kritērijiem. Viņš arī norādīja, ka NA vēlēsies pēc noteikta laika posma izvērtēt jebkura VID vadītāja paveikto.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) uzsvēra, ka atalgojums ir pamatjautājums, cerībā, ka kāds atbilstošs kandidāts vēlētos strādāt valsts pārvaldē. "Ja tā alga būs 2500 eiro, es gribēšu redzēt kādi cilvēki pieteiksies uz šo amatu. Es domāju, ka nepieteiksies," sacīja Dūklavs.
Jautāts, uz ko tad iespējams cerēt nule valdības izsludinātajā konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu, kur noteikts, ka biroja vadītājam atalgojums ir aptuveni 2500 eiro bruto, Dūklavs sacīja, ka koalīcijas partijās jau tiekot diskutēts par visu galveno valsts pārvaldes vadītāju atalgojuma celšanu, taču VID esot "valsts asinsrite".
Arī Smiltēns apliecināja, ka "jāskatās uz vairākām amatpersonu vietām".
Jau ziņots, ka Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova nolēmusi atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam.
"Vienotības" iebildumu dēļ valdība iepriekš atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība. Pēc valdības lēmuma atlikt lemšanu Koļegova apliecināja, ka joprojām ir gatava kļūt par VID vadītāju, tomēr vēlāk domas mainīja - iesniegumā finanšu ministrei viņa norāda, ka atsauc savu piekrišanu pārcelšanai uz VID vadītājas amatu un šī viņai neesot viegla izvēle.
VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.