Bīstamais trojānis "Dridex", kas pēdējo mēnešu laikā uzbrūk Latvijas bankām un kura radītāji visā pasaulē izkrāpuši miljoniem ASV dolāru, var sevi neatklāt, kamēr no vīrusa skartā datora lietotāja bankas konta nepazūd nauda, portālam "Delfi" pastāstīja Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Svetlana Amberga.
Viņa uzsvēra, ka internetbanku lietotājiem noteikti jāseko līdzi savām finansēm un jāpārbauda, vai neparādās aizdomīgi darījumi. Ja tādi fiksēti, tad par datu nozagšanu nekavējoties jāsazinās ar savu banku.
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) rīcībā nav informācijas, ka kādai Latvijas bankai vai banku klientiem "Dridex" būtu nodarījis kaitējumus, taču LKA un bankas aicina visus klientus īpaši uzmanīgi un piesardzīgi attiekties pret visiem elektroniskajiem sūtījumiem, sūtījumu pielikumiem, saitēm un informācijas pieprasījumiem, informēja LKA Sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace.
Savukārt, kā skaidroja Amberga, no šādiem banku vīrusiem cieš neuzmanīgi lietotāji, kuri atver nedrošus mēstuļu pielikumus. Vīruss var izplatīties arī caur neatjauninātiem un līdz ar to ievainojamiem interneta pārlūkiem. Viņa uzsver, ka lietotājiem nav ieteicams atvērt nezināmu e-pasta vēstuļu pielikumus. Šobrīd vīruss izplatās arī ''.doc'' vai ''.xls'' formāta failos, taču tikai tajos, kuros iespējota "macros" funkcija. Tāpat viņa iesaka regulāri atjaunināt programmas datorā.
Taujāta, kādēļ ļaundari izvēlējušies tieši Latvijas bankas, Amberga pastāstīja, ka, lai gan kibernoziedznieki parasti par mērķi izvēlas lielākas valstis ar lielāku interneta lietotāju skaitu, pētot kampaņas izplatību, noskaidrots, ka vairākās Eiropas valstīs tā jau realizēta, un tagad tā tiek izvērsta mazākos "tirgos" – Baltijas un Austrumeiropas valstīs.
''Tāpat, pētot jaunākos ''Dridex'' vīrusa paraugus, atklāts, ka to konfigurācija satur novecojušu informāciju par bankām Latvijā, jo mērķu sarakstā bijušas arī vairs neeksistējošas bankas. Tas var liecināt par to, ka uzbrucēji nav vietējie, jo labi nepārzina to, kuras bankas eksistē, un kuras vairs nē,'' viņa informēja.
Vīrusa klātbūtni var noteikt datorspeciālists.
Jau ziņots, ka viens no pēdējo gadu bīstamākajiem trojāņiem "Dridex", kura radītāji visā pasaulē izkrāpuši miljoniem ASV dolāru, pēdējo mēnešu laikā uzbrūk Latvijas bankām, liecina "IBM X-Force Research" publikācija.
LKA rīcībā nav informācijas, ka šie uzbrukumi līdz šim būtu bijuši sekmīgi. Krāpnieku uzbrukumi pret jebkuras valsts, tai skaitā Latvijas, bankām notiek nemitīgi, taču bankas seko līdzi notikumiem un tendencēm pasaulē, savlaicīgi gatavojas un ir gatavas ātri reaģēt incidentu gadījumā, atgādina LKA.
Tāpat LKA atgādina, ka banku klientu datu aizsardzība ir arī pašu klientu rokās, proti, savas paroles, kodus no kodu kalkulatora vai kartes nedrīkst nodot citām personām. Tāpat LKA uzsver, ka banka nekad nezvana un neraksta klientam ar lūgumu iedot tām paroles un citus personas datus.
Tāpat svarīgi rūpēties arī par sava datora drošību un aizsardzību no datorvīrusiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
