iepirkšanās internetā
Foto: Shutterstock

Valdība ceturtdien ārkārtas sēdē nepieņēma gala lēmumu par to, vai piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības bloķēt tīmekļa vietnes, nolemjot diskusijas turpināt otrdien, 4. oktobrī.

Pret izmaiņām iebilda nozares pārstāvji, norādot, ka ieceres mērķis ir labs, bet normas uzrakstītas pārāk plaši. Iespējams, normas par bloķēšanu varētu skatīt ārpus nākamā gada budžeta likumprojektiem.

Tiesības bloķēt vietnes VID nepieciešamas, lai cīnītos pret interneta veikaliem, kuri nemaksā nodokļus. Līdz šim šādas tiesības piešķirtas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, lai slēgtu vietnes, kurās tiek organizētas nelicencētas azartspēles. Līdzīgas pilnvaras būtu lietderīgi noteikt arī VID, jo tas ļautu operatīvi reaģēt uz to uzņēmumu pārkāpumiem, kas darbojas interneta vidē, skaidro Finanšu ministrija (FM).

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka ministrija atbalsta interneta veikalu attīstību, taču nozarei jādarbojas godīgi, samaksājot nodokļus.

Piedāvātās izmaiņas paredz, ka VID varēs bez brīdināšanas bloķēt tīmekļa vietni vai pārtraukt domēnu reģistrācijas ".lv" zonā, ja konstatēs, ka uzņēmums interneta lapu izmanto nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas ekonomiskajā vidē.

Tāpat šādas tiesības VID būs, ja ārvalsts komersants tīmekļa vietni izmantos Latvijas ekonomiskajā vidē, bet nebūs reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību vai Komercreģistrā reģistrējis filiāli, vai nodokļu maksātājs tīmekļa vietni izmantos saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas ekonomiskajā vidē, nereģistrējot tīmekļa vietni kā struktūrvienību, vai arī ja nodokļu maksātājam būs apturēta saimnieciskā darbība un tīmekļa vietne būs tā struktūrvienība.

FM pārstāve skaidroja, ka vietnes tiks bloķētas tikai tajos gadījumos, ja konstatēti nopietni pārkāpumi. "Nebūs tā, ka VID bloķēs visas lapas pēc kārtas," viņa sacīja.

Kā piemēru nepieciešamībai bloķēt kādu vietni VID min to, ka, piemēram, uzņēmums, kas tirgojas internetā, VID pārbaudes laikā tiek pārreģistrēts uz citas kompānijas vārda, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas un no nodokļu kontrolēm.

"Minētās shēmās raksturīgas pazīmes – pēc tīmekļa vietnes pārreģistrēšanas citam nodokļu maksātājam nemainās ne īpašnieks, ne adrese, ne tālruņa numuri. Mainās tikai nodokļu maksātāja (parasti SIA) nosaukums," klāsta FM.

Jānorāda, ka, pārbaudot interneta veikalus, VID 2014. gadā pārkāpumus konstatēja 92% gadījumu.

2015. gadā VID veica 47 tematiskās pārbaudes, 44 pārbaudēs jeb 94% gadījumu konstatējot pārkāpumus. Par konstatētajiem pārkāpumiem saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu naudas sods piemērots 34 gadījumos – kopumā 24,7 tūkstošu eiro apmērā.

Pieņemot lēmumu bloķēt kādu vietni, VID sūtīs pieprasījumu elektronisko sakaru komersantam par tīmekļa vietnes piekļuves ierobežošanu (bloķēšanu) vai augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam par domēna reģistrācijas ".lv" zonā pārtraukšanu pieprasījumā norādītajam domēnam.

Interneta vietne būs jābloķē piecu darba dienu laikā.

Vienlaikus likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumi paredz VID tiesības iegūt informāciju, kas ir sludinājuma pakalpojumu ievietošanas, maksājumu pakalpojumu, mobilās lietotnes vai līdzīgu pakalpojumu sniedzēju rīcībā par citu personu saimniecisko darbību, lai VID varētu identificēt nereģistrētu uzņēmējdarbību internetā. Savukārt uzņēmumiem būs jānodrošina VID pārstāvim piekļuvi elektroniskā veidā apstrādātai vai glabātai informācijai, kas saistīta ar internetā veiktajiem darījumiem.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2017. gada. Valsts budžeta ieņēmumi varētu pieaugt par 0,5 miljoniem eiro gadā.

Latvijā reģistrēti vairāk nekā 1800 interneta veikalu. Papildus vēl ir elektroniskie ziņojumu dēļi, izsoles, kolektīvās iepirkšanās lapas, sociālie mediji un forumi, kuros tiek veikta saimnieciskā darbība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!