Vasarā Finanšu ministrija prognozēja, ka Latvijā reālā IKP izaugsme šogad būs 2,5%, 2017.gadā - 3,5%, bet 2018.gadā - 3,4%.
Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumā secināts, ka ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas fondu līdzekļu ieplūšanu Latvijas ekonomikā var sagaidīt izaugsmes tempa pieaugumu. Uzņēmumu kreditēšana šā gada otrajā ceturksnī vairāk nekā dubultojās, salīdzinot ar to pašu periodu 2015. gadā. Bezdarbs turpina pakāpeniski samazināties. Rūpniecības nozare aug, un konfidences rādītāji kopumā ir stabili, izņemot būvniecības sektoru. Būvniecība šogad pirmajā pusgadā piedzīvoja smagu recesiju, bet līdz šim būtiska negatīva ietekme uz citām ekonomikas nozarēm nav novērota.
Fiskālās disciplīnas padome norāda uz iespējamu nelīdzsvarotības risku būvniecībā. Ar ES Kohēzijas politikas fondu izmaksāšanu ir sagaidāms masveida finansējuma pieplūdums būvniecības nozarē. Vienlaikus būvniecības kapacitāte ir samazinājusies šā gada recesijas ietekmē, kā rezultātā pastāv risks, ka nozares attīstības iespējas būs novājinātas. Tas, cita starpā, var radīt inflācijas spiedienu, pieļauts ziņojumā.
Finanšu ministrija nākamgad Latvijā prognozē inflāciju 1,6% apmērā, 2018. gadā - 2% apmērā, bet 2019. gadā tiek lēsta 2,5% inflācija.
Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumā vērtēts, ka gada vidējās inflācijas prognoze 2017.-2019. gadam ir reālistiska, bet pēdējo gadu pieredze aicina būt piesardzīgiem. Šogad augustā gada vidējā inflācija bija būtiski zemāka, nekā to paredzēja prognoze 2016. gadam, proti, bija 0,3% deflācija. Lielākie lejupvērstie spiedieni ir no enerģijas un pārtikas tirgiem, bet pamatinflācija ir pozitīva - aptuveni 1% līmenī. Atlikušajos šā gada mēnešos tiek prognozēts inflācijas pieaugums, ko sekmēs enerģijas cenu bāzes efekta pazušana un pārtikas zemo cenu sezonas beigas. Inflācija 2017.-2019. gadā būs lielā mērā atkarīga no naftas cenām un neapstrādātās pārtikas cenām pasaules tirgos. Kaut arī bāzes efekti, kas nodrošina zemu inflāciju, ir pazuduši, pēdējo gadu pieredze ar konsekventi optimistiskām inflācijas prognozēm norāda uz nepieciešamību saglabāt piesardzību, teikts Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumā.
Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Tā sāka darbu 2014. gadā.
Atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam padome pievieno vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
