Izmaiņas, kas ietekmēs maciņa biezumu 2017. gadā  (124)

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro, informēja Finanšu ministrija.

Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, budžeta ieņēmumi nākamgad pieaugs par 664 miljoniem eiro jeb gandrīz 9%, bet budžeta izdevumi – par 681 miljonu eiro jeb 8,9%.

Portāls "Delfi" apkopo galvenos budžetu raksturojošos rādītājus un informāciju par to, kādas izmaiņas nākamgad ietekmēs iedzīvotājus. Tālāk uzskaitītās izmaiņas pieņēmusi valdība, bet, lemjot par nākamā gada budžetu, tās vēl vētīs Saeima.

Ja ceturtdien valdība pieņems nākamā gada valsts budžeta projektu un 2017.-2019. gada vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojektu, jau piektdien budžets svinīgi no Finanšu ministrijas tiks nogādāts Saeimā.

Likumprojektam par nākamā gada valsts budžetu ir 57 pavadošo likumprojektu pakete. Nākamgad kā prioritārās nozares noteiktas ārējā un iekšējā drošība, veselība, izglītība.

Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%. Vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā 1%, bet 2019. gadā 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumam – 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamais deficīta līmenis pērn tika noteikts 1% apmērā no IKP. Finanšu ministrijas ieskatā vispārējās valdības budžeta deficīts 2016. gadā būs 0,9% no IKP.

Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 370 eiro, kas, kā informējusi Labklājības ministrija, ir zemākā Baltijas valstīs. Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) ierosināja nākamgad paaugstināt minimālo algu par 37 eiro, tomēr viņa priekšlikums neguva atbalstu. Kā skaidroja Reirs, diskusijās par minimālās algas palielināšanu bija "ļoti liels spiediens no uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām".

Vienlaikus valdība pieņēmusi jaunu kārtību minimālās algas aprēķināšanai. Minimālās algas noteikšanai valstī būs jāņem vērā vairāki rādītāji, tostarp dažādi valsts iestāžu apkopotie statistikas dati un prognozes.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērnā gada decembrī darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir līdz minimālās mēneša darba algas apmēram un tās apmērā, bija 173,4 tūkstoši jeb 20,2% no darba ņēmēju kopskaita.

Paredzēts, ka no 2017. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem būs 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā.

Līdz ar to pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem būs 4,4 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

Pašlaik likums nosaka, ka ģimenes valsts pabalsts par otro bērnu ģimenē ir divas reizes lielāks, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem — trīs reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistika liecina, ka 2016. gada jūnijā bija 19,4 tūkstoši bērnu, kas bija uzskaitē kā ceturtie un nākamie bērni ģimenē.

Līdzšinējā kārtība paredz, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK) tiek aprēķināta un piemērota proporcionāli patērētājam elektroenerģijas daudzumam. Savukārt valdības atbalstītie grozījumi paredz diferencēt OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra.

Ekonomikas ministrija paredz, ka grozījumi veicinās elektroenerģijas lietotāju pieslēgtās jaudas nepieciešamības izvērtēšanu, kā arī to rezultātā palielināsies pieejamība uzstādītajām, bet neizmantotajām jaudām.

Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka līdz ar OIK diferencēšanu elektroenerģijas izmaksas pieaugs aptuveni 390 000 mājsaimniecību, savukārt 650 000 – saruks.

Plānots, ka šis OIK sistemātiskais risinājums stāsies spēkā nākamā gada 1. aprīlī.

Tiesības uz domēna vārda atslēgšanu VID nepieciešamas, lai cīnītos pret interneta veikaliem, kuri nemaksā nodokļus. Līdz šim šādas tiesības piešķirtas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, lai slēgtu vietnes, kurās tiek organizētas nelicencētas azartspēles. Līdzīgas pilnvaras būtu lietderīgi noteikt arī VID, jo tas ļautu operatīvi reaģēt uz to uzņēmumu pārkāpumiem, kas darbojas interneta vidē, iepriekš skaidroja Finanšu ministrija.

Izmaiņas paredz dot VID tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, kā arī noteikt liegumu to pārreģistrēt uz cita nodokļu maksātāja vārda,vai pārtraukt domēnu reģistrāciju ".lv" zonā.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2017. gada.

Programmas turpināšanai nepieciešami vēl 6 029 918 eiro 2017. gadā.

2014. gadā uzsāktās mājokļu galvojumu atbalsta programmas mērķis ir palīdzēt ģimenēm ar bērniem tikt pie savām mājām, atvieglojot iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai.

Programmas ietvaros aizņēmējs var saņemt tikai vienu galvojumu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Lielākais iespējamais galvojuma apmērs ir 20 000 eiro.

Uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas jau pašlaik, 2017. gadā vairs nevarēs iesniegt pieteikumu, lai par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju kļūtu 2018. gadā.

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem līdz 2018. gada 15. decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem, ja tie vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018. gada 31. decembra.

Šāda transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas maiņa varētu rosināt izvērtēt transportlīdzekļa efektivitāti, kā arī stimulēt iedzīvotājus un uzņēmējus izvēlēties videi draudzīgākus auto, iepriekš skaidroja Satiksmes ministrijā, uzsverot, ka CO2 izmantošana nodokļa aprēķināšanā ir būtiska, lai samazinātu CO2 emisijas.

Grozījumi paredz, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai iegūtu bezdarbnieka pabalstu, būs jāveic ilgāku laiku – vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu laikā, lai novērstu pabalstu sezonālu izmantošanu.

Paredzēts, ka šādi tiks pārtraukta prakse izmantot bezdarbnieka pabalsta sistēmu kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits mēnesī kopš 2012. gada pakāpeniski pieaug.

Vienlaikus valdība atbalstījusi grozījumus, kas paredz, ka slimības pabalstu darba ņēmējam piešķir, ja persona ir strādājusi trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu laikā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.

Tas gan neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.

Plānots, ka šīs normas stāsies spēkā 2018. gadā.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā, nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro. Palielinājums būs saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai.

Plānots, ka veselības aprūpes reformu īstenošana nodrošinās pieejamības palielinājumu onkoloģijā, unikālo pacientu skaita pieaugumu kompensējamiem un centralizētajiem medikamentiem, pieejamības pieaugumu izmeklējumiem, rehabilitācijai un fizikālās medicīnas pakalpojumiem.

Plānots, ka jau nākamgad tiks sākts darbs pie tā, lai sagatavotos vērienīgai veselības nozares reformai, savukārt 2018. gadā tā tiks īstenota.

Otrdien, 11. oktobrī, valdība atbalstīja veselības finansēšanas modeli, kas paredz, ka pilns veselības pakalpojumu grozs visiem valsts iedzīvotājiem tiek nodrošināts no iekasētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Valdības atbalstītais modelis neprasa papildu iemaksas no iedzīvotājiem, bet paredz būtisku finansējuma pieaugumu sistēmai. Tas paredz saglabāt esošo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu.

Valdības atbalstītais veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis tiks ieviests no 2018. gada 1. janvāra.