Budžetu sāk vētīt Saeima; Fiskālā padome priecājas par plānoto rezervi  (1)

Pirmdien, 17. oktobrī, Saeimas komisija sāka vētīt nākamā gada valsts budžetu. Sēdē piedalījās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), premjers Māris Kučinskis (ZZS) un FDP pārstāvis Eriņš. Viņš iepazīstināja Saeimas deputātus ar Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu.

Sākot ar nākamo gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), nākamgad tie būs 26,4 miljoni eiro. Fiskālā nodrošinājuma rezerve ir drošības pasākums – apdrošināšanas polise pret dažādiem riskiem, Saeimas deputātu uzmanību vērsa Eriņš. Kā risku piemērus viņš minēja uzņēmumus "Liepājas metalurgs", "airBaltic" un citus.

Eriņš vienlaikus gan skaidroja, ka ar fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP atsevišķos gadījumos nevarēs visu segt. FDP pārstāvis uzsvēra, ka valdībai jāizstrādā strukturālo reformu plāns nodokļu sistēmai, skaidri norādot, kā tiks sasniegta nodokļu attiecība pret IKP trešdaļas apmērā. Lai gan Latvijā vēsturiski ir lielākā ēnu ekonomika Baltijas valstīs, padome uzskata, ka nodokļu un IKP nepieciešamo attiecību nebūs iespējams sasniegt, tikai samazinot ēnu ekonomikas apmēru. Būs jāievieš izmaiņas nodokļu politikā.

Latvijā ir augsts darbaspēka nodokļu slogs, tāpēc nākotnē nepieciešams kāpināt ieņēmumus un veicināt ekonomisko vienlīdzību, samazinot nodokļu atlaides precēm un pakalpojumiem, no kuriem visvairāk iegūst tieši bagātākā sabiedrības daļa, skaidroja FDP pārstāvis. Vienlaikus ir jāveido taisnīga un efektīva pieeja kapitāla un kapitāla ienākumu aplikšanai ar nodokļiem.

Tāpat ir nepieciešams apzināt un izmantot nekustamā īpašuma nodokļa potenciālu. FDP ieskatā tas ir ekonomiskai izaugsmei draudzīgs nodoklis, kas ļauj novirzīt slogu no darbaspēka nodokļiem.

Atsaucoties uz Eiropas Komisijas rekomendācijām, FDP aicināja veidot Nacionālo produktivitātes padomi ar mērķi stiprināt Latvijas produktivitāti un konkurētspēju. Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienība, kur šāda nav izveidota. Tāpat padome aicināja stiprināt analītisko kapacitāti Saeimas līmenī.

Ziņots, ka finanšu ministre piektdien Saeimā iesniedza 2017. gada budžeta projektu un 57 pavadošo likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017. – 2019. gadam.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Līdz ar to, salīdzinot ar 2016. gada budžetu, budžeta ieņēmumi nākamgad pieaugs par 664 miljoniem eiro jeb gandrīz 9%, bet budžeta izdevumi – par 681 miljonu eiro jeb 8,9%.