Neviena no personām, kas bijusies iesaistīta bankas "Citadele" pārdošanā nevēlas uzņemties atbildību par neizdevīgo bankas pārdošanu, svētdien vēstī TV3 raidījums "Nekā Personīga".
2009. gadā pēc "Parex" bankas sabrukuma pārņemto banku vispirms atdeva Hipotēku bankai, bet pēc tam – Privatizācijas aģentūrai, kas atbildību par "Parex" uzņemties negribēja. 2009. gadā Privatizācijas aģentūra noalgoja konsultantu – japāņu "Nomura International", kam bija dots uzdevums pārdot banku par pēc iespējas augstāku summu.
Latvijas Banka ieteica nevilcināties un pārdot nesadalītu "Parex" pēc iespējas ātrāk. Pēc toreizējā premjera Ivara Godmaņa valdības krišanas vietā stājās Valdis Dombrovskis. Viņa valdība pretēji Latvijas Bankas ieteikumam "Parex" sadala labajā un sliktajā bankā.
2011. gada nogalē konsultants iesaka "Citadeles" bankas pārdošanu atlikt. Neklausot Latvijas Banku, valdība piekrīt. 2012. gadā finanšu tirgi stagnē un valdība konsultantu mudināta joprojām nerīkojas. 2013. gadāvaldība un Privatizācijas aģentūra piesaista jaunu konsultantu no Francijas un cer uz veiksmi 2014. gadā. Tad Latvija būs ieviesusi eiro un valstij kāps kredītreitings.
2014. gadā Valda Dombrovska vietā nāk Laimdota Straujuma, kurai jāpilda iepriekšējo valdību apsolītais Eiropas Komisijai, ka "Citadeli" šajā gadā pārdos. Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) "Citadelē" bija ieguldījusi 93 miljonus eiro un bija noslēgusi sev ļoti izdevīgu līgumu, kas ļāva pilnībā kontrolēt pārdošanas procesu.
Kad Latvija izvēlējās starp pieciem iespējamiem pēdējā brīža pircējiem, "Citadeli" pārdeva tam, kurš solīja vismazāko summu. Neoficiāli zināms, ka uz darījuma slēgšanu ar ASV fondu "Ripplewood Holdings" uzstāja tieši ERAB.
Tagad Valsts kontrole secinājusi, ka par 2,2 miljardus izmaksājušās bankas pārdošanu vairākās valdībās nav atbildējis neviens. Raidījuma uzrunātās personas, kas dažādos līmeņos bijušas iesaistītas pārdošanā, atbildību uzņemties nevēlas.
Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs norāda, ka atbildība būtu jāuzņemas Ministru kabinetam, bet aģentūrai juridiskas atbildības nav, jo šajā projektā aģentūra vispār iesaistījās valdības uzdevumā.
Toreizējā premjere Laimdota Straujuma atzinusi, ka, ja pārdošanai laiks būtu bezgalīgs, tad "varētu plānot nezin cik miljonus vairāk". "Bet, ja laiks ir terminēts, visi to zina. Un arī piedāvātājs zina šos piedāvājuma nosacījumus," skaidroja Straujuma.
Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis skaidrojis, ka lomu nospēlējuši konkrēti faktori un valdība bijusi stūrī. "Investors to ļoti labi saprot," tā Vjačeslavs Dombrovskis. Bijušais ministru prezidents Ivars Godmanis, kurš valdību vadījis tieši "Parex" krīzes laikā, raidījumam teicis vērsties pie Straujumas. "Runājiet ar Straujumu! Ko jūs ar mani runājat? Visi lēmumi – Dombrovskis un Straujuma. Es tur vispār klāt neesmu bijis," lakonisks bijis Godmanis.
Arī Einārs Repše raidījumam skaidrojis, ka "Parex" pārņemšanas brīdī vēl nav bijis valdībā. "Tā bija Godmaņa valdība. Un tad, kad "Citadele" tika pārdota, es vairs nebiju valdībā. Līdz ar to par tiem aktuālajiem jautājumiem neko daudz nevaru komentēt," tā Repše.
Bijušais Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts savukārt norādījis, ka piedalījies vien plānošanā, bet "tās reālās darīšanas jau citi pēc tam saimniekoja". Arī iepriekšējās valdības ekonomikas ministrs Artis Kampars raidījumam sacījis, ka darba grupā bijuši dažādi cilvēki, bet pats viņš turējies pa gabalu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
