Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja pozīciju sarunām ar ES Padomi par Eiropas Savienības (ES) budžetu nākamajam gadam. Tagad ir gaidāmas smagas sarunas, jo pretēji ES Padomes vēlmēm izdevumus samazināt Parlaments rosina tos ievērojami audzēt, atsaucoties uz aizvien augošām vajadzībām.
Salīdzinājumam - EP piedāvā budžetā paredzēt 161,8 miljardus eiro saistībās jeb par gandrīz septiņiem miljardiem vairāk, salīdzinot ar šo gadu un 136,8 miljardu eiro maksājumos. Savukārt Eiropas Komisija rosinājusi paredzēt 157,7 miljardus saistībās un 134,9 miljardus eiro maksājumos, bet ES Padome - 156,38 miljardus eiro saistībās un 133,79 miljardus maksājumos, kas abās pozīcijās ir mazāk nekā pērn.
Kā norāda ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, EP deputāti neatbalsta ES Padomes ieceri budžetu samazināt un iestājas par 161,8 miljardu eiro lielu budžetu, kas ir par 5,4 miljardiem vairāk, salīdzinot ar Padomes priekšlikumu.
EP budžeta komitejas locekle Inese Vaidere (V) portālam "Delfi" norāda, ka parlamentā lielākās diskusijas ir par reģionālo un kohēzijas politiku, kur ievērojami atšķiras dalībvalstu pozīcijas, ņemot vērā, ka donorvalstis vēlas budžetā iemaksāt mazāk, kamēr saņēmējvalstis, piemēram, Latvija, vēlētos, lai budžets ir lielāks. "Mēs apzināmies, ka par katru tajā iemaksāto eiro mēs saņemam četrus atpakaļ," viņa skaidro.
Tikmēr bijušais Igaunijas ārlietu ministrs, EP deputāts Urmas Paets saka, ka par spīti dažādajiem uzskatiem par tā apjomu, nav lielu pārsteigumu. "Mēs zinām, ka tas veidots ilgtermiņa daudzgadu finansiālā plāna ietvaros, par kuru visi galvenie virzieni tika izlemti jau pirms pāris gadiem. Šajā izpratnē nākamā gada budžets ir tieši tāds, kādu mēs to gaidījām."
Gan Paets, gan Vaidere ir gandarīti, ka izdevies panākt papildu līdzekļus lauksaimniekiem, īpaši piensaimniekiem. "Esam ieguvuši papildus 600 miljonus eiro, kuri būs paredzēti lauksaimnieku atbalstam, no kuriem 100 miljoni būs tieši Krievijas embargo seku ietekmes mazināšanai," apgalvo Latvijas eiroparlamentāriete. Igaunijas pārstāvis savukārt stāsta, ka piensaimnieku atbalstam paredzētā nauda bija nepieciešama ne tikai embargo seku likvidēšanai, bet arī ņemot vērā situāciju globālajos tirgos. "Nekur nav norādīts, ka kāda nauda kompensē tieši Krievijas embargo radītos zaudējumus, taču laiki ir grūti, un, protams, ir sektori, kuri no tā cieš."
Jebkurā gadījumā to, cik katra valsts iegūs no šī finansējuma, noteiks valdību spēja pierādīt, ka tās lauksaimnieki cietuši vairāk.
Attiecībā uz Baltijai nozīmīgajiem ieguvumiem no ES nākamā gada budžeta Paets atzīmē arī finansējumu "Rail Baltica" projektam, kā arī gāzesvada savienojuma veidošanai starp Igauniju un Somiju, kas enerģijas neatkarības nodrošināšanas ziņā ir svarīgi ne tikai šīm divām valstīm, bet arī to kaimiņiem.
Tāpat jaunatnes garantiju shēmai saistību daļā eiroparlamentārieši vēlas piešķirt papildu 1,5 miljardu eiro, lai palīdzētu jauniešiem, kuri izmisīgi meklē darbu. Šī problēma īpaši aktuāla ir Eiropas dienvidu valstīs, kamēr Baltijā tā uzskatāma par nelielu, "Delfi" skaidro parlamentārieši. Tāpat EP piedāvā par 1,24 miljardiem eiro palielināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un izpētes programmas "Horizon 2020" budžetus.
Attiecībā uz nākotnes plāniem igaunis cer uz lielāku ES finansējumu drošības un aizsardzības jomā, piemēram, plānotajai ES Aizsardzības savienībai un jau izveidotajai robežapsardzības aģentūrai "Frontex", kura patlaban galvenokārt atkarīga no dalībvalstu tiešajām iemaksām. Viņš ir pārliecināts, ka nopietns finansējums tam gaidāms pēc dažiem gadiem, kad tiks runāts par nākamo ilgtermiņa finansējuma plānu.
Ņemot vērā pieaugošās izmaksas, Vaidere norāda, ka EP uzstāj uz rezervju veidošanu, lai negaidītos izdevumus nebūtu jāsedz no citiem nolūkiem paredzētiem līdzekļiem, kā tas notiek līdz šim.
Tāpat tiek izvērtēta jaunu budžeta ienākumu avotu radīšana, piemēram, banku transakciju nodokļa ieviešana. "Tas, cik liels tas būtu, vēl ir diskutējams. Tomēr tas būtu labs avots, jo to mēs nemaksātu kā banku klienti, bet tas skartu lielākus darījumus - obligāciju, akciju pārdošanu, finanšu instrumentu tirgošanu," skaidro politiķe.
Visu iesaistīto ES institūciju mērķis ir vienoties par budžetu laikus, lai decembrī to varētu oficiāli apstiprināt.