Pašvaldību budžeti pagaidām pildās ar uzviju  (4)

Šāds pārpalikums ir par 127,6 miljoniem eiro lielāks nekā 2015. gada deviņos mēnešos. Vairāk kā trešdaļu no konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma nodrošināja pārpalikums pašvaldību budžetā, rezumē Finanšu ministrija.

2016. gada deviņos mēnešos pašvaldību budžetā bija vērojams 106,8 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem ir palielinājies par 71,3 miljoniem eiro. Salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai.

Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 37 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 8,9 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 7 miljoni eiro.

Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 1,6 miljardi eiro, kas ir par 11,9 miljoniem jeb 0,8% vairāk kā 2015. gada attiecīgajos mēnešos, taču nodokļu ieņēmumi pieauga par 66,8 miljoniem eiro jeb 6,6% un deviņos mēnešos sasniedza 1,08 miljardus eiro. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi. IIN deviņos mēnešos bija 890,7 miljoni eiro, kas ir par 49,1 miljonu eiro jeb 5,8% vairāk kā 2015. gada attiecīgajā periodā, tostarp 30,2 miljonu eiro IIN ieņēmumu pieaugums novērots Rīgas pašvaldības budžetā.

Kā norāda ministrijā, IIN ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar vidējās bruto mēneša darba samaksas pieaugumu. NĪN ieņēmumi deviņos mēnešos bija 177,7 miljoni eiro, kas ir par 18,3 miljoni eiro vairāk kā pērn. Lielāko NĪN ieņēmumu pieaugumu 13,8 miljonu eiro apmērā nodrošināja nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par zemi, kas ir saistīti ar kadastrālās vērtības izmaiņām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamai zemei, aizsargājamām dabas teritorijām un ūdens objektu zemei, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī.

Valsts budžeta transfertu apjoms, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, samazinājās par 59,8 miljoniem jeb par 13,5%, kas skaidrojams ar mazākiem transfertiem ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektu pasākumiem un mazākiem pašvaldību saņemtiem valsts budžeta transfertiem noteiktam mērķim.

Nenodokļu ieņēmumi deviņos mēnešos bija 37,7 miljoni eiro, kas ir par 5 miljoniem eiro vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Galvenokārt nenodokļu ieņēmumu pieaugumu veidoja ieņēmumi no ēku un būvju īpašuma pārdošanas.

Savukārt kopējie pašvaldību budžeta izdevumi deviņos mēnešos bija 1,5 miljardi eiro, kas ir par 59,3 miljoniem eiro jeb par 3,8% mazāk kā iepriekšējā periodā.

Finanšu ministrija gan norāda, ka pašvaldību budžeta bilance gada beigās būs atkarīga no pēdējā ceturkšņa izpildes datiem, jo vēsturiski tieši ceturtajā ceturksnī ir novērots lielākais izdevumu īpatsvars. Tāpēc ministrija prognozē nelielu pārpalikumu pašvaldību budžeta bilancē 2016. gada beigās.