VID bez politiskajiem kuratoriem un uzņēmumi, kas neiet līdzi laikam. Saruna ar finanšu ministri  (87)

Viņa arī vērtē to, kāpēc vairāki Latvijas uzņēmumi pēdējā laikā nonākuši grūtībās un pauž vērtējumu, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēc dažādu darbinieku rotācijas kļuvis spēcīgāks. Savukārt budžeta studiju vietu samazināšana, kas satraukusi studentus, ir vien Izglītības un zinātnes ministrijas plānošanas kļūda – finansējums 2017. gadam ir piešķirts, skaidro ministre.

Uzņēmumam "Dzintars" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) lūdz piešķirt valdības garantijas bankas kredīta nodrošināšanai. Vai tā ir uzņēmumu pašu nespēja saimniekot, apzināties riskus, vai arī kaut kur var vainot valsti?

To var skaidrot ar ārējiem apstākļiem. Visā Eiropas Savienībā, īpaši eirozonā, investīcijas ieplūst ļoti lēni. Lielākoties tas, kas to ir radījis, ir pēckrīzes garša, uzņēmēji arī nav sapratuši, vai tiešām situācija ir nostabilizējusies un nav gatavi investēt, neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā banka īsteno aktīvu monetāro politiku un ir pieejama ļoti lēta nauda – aizdevumu procenti ir zemi un būtu ideāls laiks investīcijām.

Notiekošajam nav skaidra risinājuma arī Eiropas līmenī. Tas daļēji ietekmē situāciju Latvijā, bet, protams, runājot par šiem uzņēmumiem, ir bijušas grūtības iet līdzi laikam un pielāgoties mūsdienu uzņēmējdarbības videi, kas prasa dinamisku attieksmi no paša uzņēmēja, piemēram, izvēloties pārdošanas kanālus, aktīvāk pievēršoties mārketingam. Ne visi uzņēmēji spēj veikli pielāgoties.

"Dzintara" gadījumā var teikt, ka ir saspringta konkurence kosmētikas ražotāju vidū, bet ir labi piemēri – "Madara" –, kas dažu gadu laikā sasniegusi apgrozījumu, kas ir līdzvērtīgs "Dzintaram" un ar daudz labākiem peļņas rādītājiem.

"Daugavpils" gadījumā uzņēmumam būtu jāiesniedz informācija EM, lai veiktu analīzi.

Vai "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" varētu saņemt valdības garantijas?

Es esmu ļoti piesardzīga pret valdības garantijām, jo mums ir negatīva pieredze par gadījumiem, kad valdība ir uzņēmušies šādu lielu risku un tas nodokļu maksātājiem radījis lielus zaudējumus. No otras puses, uzņēmumā strādā aptuveni 100 darbinieki un tās ir darbavietas reģionā, kurā jaunu darbavietu izveide kopš krīzes ir sarežģīta. Darba vietu skaits Daugavpilī ir pat samazinājies. Līdz ar to valdība ir ieinteresēta vērtēt, kā uzņēmumam palīdzēt, bet garantijas nav vienīgais veids.

Kādu atbalstu varētu saņemt šis uzņēmums?

Ir dažādi instrumenti, piemēram, nodokļu parādu atmaksas grafika izveide, ja ir šādi parādi, dažādi "Altum" instrumenti eksporta veicināšanai, tirgus apgūšanai, īstermiņa apgrozāmo līdzekļu kredīti.

Kāpēc lauksaimnieki ir priviliģētākā situācijā un Zemkopības ministrija vienmēr atrod papildu finansējumu, ko piešķirt nozarei?

Vai tiešām viņi ir priviliģētākā situācijā? Kopumā ir labi, ja aktīvs ministrs, kurš spēj aizstāvēt nozares intereses. Ir jārēķinās, ka lauksaimniecība ir joma, kas vissmagāk cietusi sankciju un krīzes laikā. Pārtikas industrija, kas ir viena no eksportspējīgākajām Latvijas jomām, lielā mērā bijusi atkarīga no Krievijas un NVS tirgiem. Pazaudējot tik lielu tirgu, ir ļoti grūti pārslēgties un īsā laikā atrast jaunu, uzņēmēji ir malači, ka to spēj.

Izskanējis, ka jūs neesat piekritusi Latvijas Bankas (LB) augsta ranga darbinieku Andri Ņikitinu virzīt par Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieku. Vai tā ir? Kādi bija jūsu apsvērumi?

FKTK vadītāja vietnieku mēs izvēlējāmies kopīgi ar LB prezidentu un vērtējām vairākus kandidātus. Mēs vienojāmies, ka atbilstošākā ir Gunta Razāne – viņai ir pieredze banku sektorā, turklāt viņa kādu laiku bijusi distancēta no tā, tādējādi nebūs interešu konflikti.

Ar to es arī aprobežotos komentāros, jo man šķiet, ka izvēle ir laba, esam piedāvājuši profesionālu cilvēku.

Runājot par VID vadītāju, es gaidu komisijas vērtējumu. Visiem trim kandidātiem ir vienādas iespējas. Tas būs profesionāls vērtējums.

Tātad visiem kandidātiem ir vienlīdzīgas pozīcijas?

No manas puses noteikti.

Kādi būs jūsu pirmie uzdevumi jaunajam VID vadītājam?

Ir laiks izstrādāt jaunu stratēģiju VID. Galvenie mērķi vadītājam būs samazināt ēnu ekonomiku, nodokļu ieņēmumiem jāpieaug ātrāk nekā ekonomikai. Tāpat jāuzlabojas klientu vērtējumam par VID. VID jādarbojas kā klientiem draudzīgai iestādei, lai nebūtu tā, ka ir dots uzdevums iekasēt noteiktu nodokļu apjomu, un visas metodes ir labas.

Nodokļu administrēšanā ir aktīvāk jāizmanto mūsdienīgas tehnoloģijas, jābūt mazāk personīgam kontaktam ar uzņēmējiem, novēršot arī korupcijas risku. Noziedzības apkarošanā savukārt vairāk jāorientējas uz rezultātu – noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanu. Mazāk svarīgi ir tas, ar cik noziedzīgiem grupējumiem tiek strādāts, svarīgi, cik lietu tiek novests līdz galam.

Vai pēc darbinieku rotācijas VID ir kļuvis spēcīgāks?

Jā, noteikti. Bija svarīgi, pirmkārt, izjaukt gadiem iestrādātās shēmas, radīt pietiekamu satricinājumu, lai ļautu VID sakārtoties. Otrkārt, cilvēki, nonākot jaunā pozīcijā, citādāk izvērtē iepriekš darīto.

VID problēma ir tā, ka pat dažādas struktūras strādā izolēti cita no citas un nesadarbojas. VID darbinieki tagad atzīst, ka rotāciju rezultātā iegūta vērtīga pieredze, viņi spēj labāk saprast, kā būtu bijis jādara darbs iepriekšējā postenī.

Jums nav bažu, ka pārmaiņu laikos kāds uzņēmums, kuram bijušas problēmas, izspruks sveikā? Izskanējusi informācija par tā dēvēto "būvnieku lietu".

Es ceru, ka nē, un VID darbinieki pilda savus pienākumus. Viņiem ir skaidri pateikts, ka ir profesionāli jādara savs darbs, izolējoties no jebkāda veida politiskas ietekmes.

Pārņemot VID, uzņēmēji nereti raidīja signālus, ka lēmumi par viņiem ir atkarīgi no politiskās aizmugures esamības. Tika skaidri pateikts, ka nebūs nekādu kuratoru, politiskā aizsega un darbiniekiem ir godprātīgi jādara savs darbs. Es ceru, ka viņi to arī dara.

Vai Jānim Dambītim arvien ir ekskluzīva caurlaide VID apmeklēšanai?

Es ceru, ka nē. Es Dambīša kungu ne reizi neesmu sastapusi. Tā ir leģendāra personība, kas dzīvo kādā paralēlā pasaulē.

Kādi ir nākamā gada budžeta projekta lielākie plusi un kādi lielākie mīnusi?

Es esmu ļoti apmierināta ar 2017. gada budžeta veidošanas procesu, mēs to sākām laikus un darām atklāti, iesaistot partnerus. Turklāt līdzekļi nākamā gada prioritātēm atrasti, pārskatot ministriju iekšējās rezerves, nevis palielinot nodokļus.

Pārskatot ministriju bāzes izdevumus, tika rasti vairāk nekā 60 miljoni eiro. Tas ir daudz, ņemot vērā, ka kopumā jaunas politikas iniciatīvām piešķirti apmēram 144 miljoni eiro. Otrs galvenais resurss ir ēnu ekonomikas apkarošana, trešais – dažādu atvieglojumu atcelšana, netraumējot uzņēmējdarbību.

Tāpat svarīgi, ka vismaz valdības posmā mēs spējām atteikties no deķīša raustīšanas katram uz savu pusi un vienoties par trim prioritātēm – aizsardzību, izglītību un veselību. Papildu finansējums piešķirts ceļu sakārtošanai reģionos (nepilni 10 miljoni eiro), lauksaimnieku atbalstam ražotāju attīstībai, demogrāfijai (nedaudz vairāk kā 19 miljoni eiro), kā arī valsts simtgades svinībām.

Mīnuss ir tas, ka vienā gadā nevar atrisināt visas sasāpējušās problēmas. Veselībai ir piešķirti vairāk nekā 60 miljoni eiro, bet ar to nepietiek. Tomēr esam vienojušies par to, ka nākamgad tā ir prioritāte.

Reforma ir atbalstīta, bet finansējuma avots nav skaidrs. Tas liek domāt, ka paveikta puse darba...

Tam ir jāiet roku rokā. Nav pareizi vispirms iedot naudu un tad cerēt uz to, ka reforma notiks. Pašlaik reformai iedots starta finansējums nedaudz vairāk kā 30 miljonu eiro apmērā, un līdz nākamā gada pavasarim būtu jāvienojas par to, kāds ir veselības nozares turpmākais finansējums un kas sagaida pacientus.

Vai ministriju apcirkņos varētu atrast vēl kādus līdzekļus?

Mēs turpināsim šo darbu arī nākamajā gadā, bet prognozēju, ka tas būs arvien grūtāk. Nākamie lēmumi prasīs plašāku politikas maiņu, dziļāku vērtējumu par funkciju dublēšanu.

Ja runā par attīstības finansējumu, tad lielu daļu veido Eiropas Savienības fondu finansējums, nākamgad tie būs aptuveni 1,3 miljardi eiro, kas paredzēti gan infrastruktūrai, gan sociālajiem pasākumiem.

Tas nozīmē, ka mēs lielā mērā esam atkarīgi no šī finansējuma, un ir rūpīgi jāgatavojas tam brīdim, kad šis finansējums nebūs tik liels. Eiropa mainās, parādās jaunas prioritātes – migrācija, aizsardzība u.c. Donorvalstis uzsver, ka šis varētu būt laiks pārskatīt Eiropas prioritātes, mazāk līdzekļu atvēlot kohēzijai, vairāk kādām citām jomām. Es esmu aktīva kohēzijas aizstāve, mēģinot saviem Eiropas kolēģiem skaidrot – domājot par integrētu Eiropu, svarīgi izlīdzināt dzīves līmeni visā ES.

Piemēram, pašlaik ir plašas diskusijas par vienotu nodarbinātības fondu. Iedomājamies, ja bezdarbnieku pabalsti tiktu maksāti centralizēti un Latvijas iedzīvotāji saņemtu Vācijas līmeņa pabalstus, reti kuram šeit būtu motivācija strādāt, jo pabalsts būtu lielāks nekā iespējamā alga.

Dzīves līmenis ir jāizlīdzina, un to uzsveram arī cīņā par līdzekļiem no Eiropas kopējā katla.

Kādi ir signāli par to, cik lielu ES finansējumu saņemsim pēc 2020. gada?

Sarunas ir sākumstadijā, galvenā diskusija ir par principiem – vai prioritātes arī turpmāk būs kohēzija un lauksaimniecība, vai daļa finansējuma tiks nodalīta īpašām mērķa programmām – aizsardzībai, vides mērķu sasniegšanai, migrācijas krīzei.

Tāpat Eiropas līmenī tiek domāts par papildu ieņēmumu gūšanu, ir darba grupa, kas ģenerē idejas, kā palielināt kopējo budžetu. Varētu būt diskusija, vai kādā brīdī esam gatavi kopīgam ES nodoklim.

Latvija būtu gatava šādam nodoklim?

Viss ir atkarīgs no noteikumiem, šajā gadījumā velns slēpjas detaļās.

Tātad tās jomas, kas pašlaik praktiski tiek finansētas no ES fondiem, pēc 2020. gada valsts plāno nosegt, apkarojot ēnu ekonomiku un palielinot nodokļu ieņēmumus?

Daļēji, jā, lai mēs būtu gatavi, ka arī pēc 2020. gada mums būs līdzekļi attīstībai – gan infrastruktūras attīstībai, gan cilvēka kapitāla attīstībai.

Ir priecīgas ziņas par to, ka OECD novērtē mūsu nodokļu politiku kā vienu no veiksmīgākajām, esam uzlabojuši vietu "Doing Business" rādītājā, bet reāli mēs joprojām stipri atpaliekam no Eiropas – 64% no vidējā ES attīstības dzīves līmeņa nav pārāk iedvesmojoši.

Gatavojot 2017. gada budžetu, tika runāts par atvieglojumu atcelšanu, līdz šim dažādi nodokļi atvieglojumi ir aptuveni divu miljardu apmērā?

Tie ir gan atvieglojumi uzņēmumiem, gan sociālie atvieglojumi cilvēkiem, samazinātās PVN likmes.

Viens virziens, par ko mēs nopietni domājam, ir reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmes ieviešana, līdzīgi kā Igaunijā. Tas ļautu atteikties no vairākiem līdz šim piedāvātajiem atvieglojumiem.

Atvieglojumi iedzīvotājiem varētu mainīties, ieviešot progresiju – mazāk turīgajiem pienāktos lielāki atvieglojumi.

Otra lieta ir nodokļu progresivitāte, par ko gan gaidāmas plašas diskusijas. Mums joprojām ir liela ienākumu nevienlīdzība iedzīvotāju vidū un to var mazināt ar nodokļu progresivitāti – mazāk turīgais maksā mazāk, bet turīgais – vairāk. Latvijā gan nav tik viegli noteikt, kāda ir robeža, ko var saukt par turīgu cilvēku.

Pasaules bankas ekspertu piedāvātais zemākais slieksnis progresivitātes ieviešanai ir 360 eiro, bet augstākais ir 1300 eiro. Vai tas būtu atbilstoši?

Tas ir jautājums, par ko nopietni jādiskutē un jāmeklē risinājums. Mūsu mērķis ir līdz pavasarim izstrādāt nodokļu stratēģiju, kurā arī būs redzams, kāda būs nodokļu politika nākamajos gados.

Virkne ekspertu norāda, ka nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā būtu jābūt apmēram vienai trešdaļai no iekšzemes kopprodukta. Kad šo līmeni varētu sasniegt?

Mērķis ir līdz 2020. gadam, apkarojot ēnu ekonomiku, un veicinot pozitīvu motivāciju, parādot, ka par samaksātajiem nodokļiem iespējams saņemt labu veselības aprūpi, gludus ceļus un izglītību.

Tāpat jābūt diezgan skarbiem nodokļu nemaksātāju apkarošanā.

Cik motivējoši ir gadījumi, kad lielas skaļas lietas beidzas ar vienošanos un maziem sodiem vainīgajiem, kā bija "Gan bei" gadījumā?

Kopumā statistika ir diezgan bēdīga. Lietu skaits, kas nonāk tiesās un kurās tiek pieņemti sodi par nodokļu nemaksāšanu vai krāpšanu, ir salīdzinoši neliels un sodi ir salīdzinoši mazi. Tas nemudina atturēties no nodokļu nemaksāšanas un krāpšanas.

VID noziedzības apkarošanas blokam lielāka uzmanība būtu jāpievērš efektivitātei – ja kāda lieta tiek ierosināta, tā jānoved līdz galam un tā, lai arī sods pildītu preventīvo funkciju. Diemžēl tas gan nav atkarīgs tikai no VID – ir gan prokuratūra, gan tiesas, no kuru darba kvalitātes ir atkarīgs rezultāts. Bet taisnība, ka blēžiem jābūt bargiem sodiem.

Pasaules Banka ieteica pārskatīt UIN atvieglojumus, palielinot kapitāla nodokļus. Pašlaik kapitāla nodokļi Latvija ir visai zemi. Kad tas varētu mainīties?

Jā, kapitāla nodokļi būtu jāpalielina, lai tie netiktu izmantoti nodokļu optimizēšanai, nemaksājot atalgojumu. Tas ir viens no plāniem.

Nekustamā īpašuma nodoklis?

Jā, tur arī būtu jābūt progresijai atkarībā no īpašuma vērtības. Doma ir tāda, ka mazāk vērtīgajiem īpašumiem būs noteikts maksājums, bet tad ir progresija – jo īpašums vērtīgāks, jo lielāks nodoklis. Šajā jautājumā gan jākonsultējas arī ar pašvaldībām, kurām NĪN ir viens no galvenajiem ieņēmumu avotiem.

Iepriekš tika plānots iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) samazināt līdz 22% 2016. gadā, veidojot šā gada budžetu, plāns tika atcelts. Kad varētu atgriezties pie plāna samazināt IIN?

Pie veciem plāniem, kas pieņemti pirms vairākiem gadiem, un netika izpildīti, tiešā veidā mēs neatgriezīsimies. Mēs piedāvāsim jaunu diskusiju par progresivitāti.

Ar progresivitāti varētu izlīdzināt darbaspēka nodokļu slogu Latvijā ar pārējām Baltijas valstīm?

Es ceru, ka mums izdosies darbaspēka nodokļus padarīt konkurētspējīgākus, jo pašlaik tie ir salīdzinoši lieli. Būs jāatrod veids, kā pārnest nodokļu slogu.

Tomēr ir arī labas lietas, ko kaimiņi pārņem no mums, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļu režīms tiek dēvēts par Latvijas brīnumu, protams, ne tas, par ko tas ir pārvērties tagad – līdzekli nodokļu optimizēšanai. Igaunija pašlaik domā par līdzīga režīma ieviešanu.

Veicot dažādus ēnu ekonomikas pasākumus, 2017. gadā budžetā plānots gūt ieņēmumus 16,5 miljonu eiro apmērā.

Tas ir tiešais ieņēmumu apjoms, bet kopējais efekts būs lielāks. Jau šogad nodokļu ieņēmumi pieaug ātrāk nekā tautsaimniecība, kas ir iepriekš veikto pasākumu efekts.

Tāpat tiks sakārtotas jomas, kur redzams lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars – būvniecībā svarīgi, lai ģenerāluzņēmējs atbild par nodokļu nomaksu piesaistītajos apakšuzņēmumos. Taksometru nozarē tiks ieviests avansa nodokļa maksājumus, reversais PVN dārgmetālu jomā utt.

Bijusī VID vadītāja Ināra Pētersone iepriekš izteikusies, ka gadā būtu reāli no ēnu ekonomikas izcelt 100 miljonus, ja tā būtu prioritāte Nr. 1. Vai tā prioritāte Nr. 1 Finanšu ministrijā (FM) ?

Tā ir ļoti svarīga prioritāte. Bet viens nav karotājs – tikai FM nevar apkarot ēnu ekonomiku. Nepieciešama citu ministriju palīdzība, kā arī nozaru pašu ieguldījums.

Kopumā vērtējot ēnu ekonomikas īpatsvaru, salīdzinoši mazu daļu veido krāpnieki un karuseļu shēmas, ko sabiedrība ir gatava apkarot. Diezgan liela daļa ēnu ekonomikas ir tāda, kur cilvēks piedalās, īsti to neapzinoties, piemēram, iepērkoties pārtikas veikalā, cilvēks saņem čeku un viss šķiet kārtībā, bet uzņēmums krāpjas un nesamaksā nodokļus valstij.

Trešā lielā grupa ir darbības, kur cilvēks pats piedalās, piemēram, saņemot algu aploksnē. Šo daļu var iekustināt, parādot gan ieguvumus no nodokļu maksāšanas, gan cīnoties pret blēžiem.

Nesen nolemts palielināt VID vadības un atslēgas cilvēku algas, kas varētu tam sekot , proti, kuras iestādes ir primāras?

Līdz nākamā gada vidum Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju ir jāizstrādā valsts pārvaldes atalgojuma modelis, kas būtu vērsts uz to, ka vairāk ir iespējams samaksāt tiem speciālistiem, kas dod lielāko pienesumu un kurus pārpērk privātais sektors – finanšu sektors, IT, enerģētika.

Kā ar ministru algām?

Ministru algas ir pietiekamas, tās tika palielinātas jau pagājušajā gadā. Es nevaru sūdzēties.

Latvijas izaugsmes prognozes arvien tiek samazinātas, Latvijas Banka šogad savu prognozi samazinājusi jau trešo reizi – līdz 1,4%. Kādus signālus tas raida?

Arī Finanšu ministrijas izaugsmes prognozes ir veidotas ar piesardzību – šogad 2,5%, nākamgad – 3,5%, rēķinoties, ka būs laba ES fondu apguve, kas iekustinās ekonomiku. LB prognozes tiek veidotas, izmantojot citu metodoloģiju. Izaugsme, ko mēs plānam budžeta vajadzībām, tiek saskaņota ar visām pusēm.

Tad Ilmāra Rimšēviča brīdinājumiem par gatavošanos nākamo gadu krīzēm jūs nepiekrītat?

Nav pārāk labs signāls visu laiku sabiedrībai teikt, ka gaidāms kas slikts. Tādā veidā mēs neiedrošinām uzņēmējus būt aktīviem un ieguldīt naudu attīstībā.

Jāmēģina parādīt arī dzīves gaišās puses, lai nebūtu jādzīvo pastāvīgā pesimismā. Latvijas izaugsme – protams, gribētos ātrāk, straujāk, labāk, bet kopumā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mēs attīstāmies ļoti strauji. Īpaši ņemot vērā, cik daudzi Latvijas uzņēmēji bijuši atkarīgi no Krievijas tirgus un sankcijas joprojām ir spēkā.

Visu laiku draudēt un iebiedēt nav prātīgi.

Studenti protestē, reaģējot uz strīdiem par finansējumu studiju budžeta vietām. Kāpēc finansējums neatradās (vēlāk premjers Māris Kučinskis to solīja piešķirt –red.)?

Finansējums nākamajam gadam ir piešķirts, problēma pašlaik ir tikai plānošanā. Ministram ir iespēja gan nodrošināt iepriekš plānoto studējošo vietu skaitu, gan arī palielināt atalgojumu augstākajā izglītībā.

Augstākajai izglītībai 2017. gadā ir piešķirti 13,9 miljoni eiro, daļa gan ir kultūras iestādēm. Par 2018. un 2019. gadu ir jālemj nākamgad, un es piedāvāju laikus sākt darbu pie budžeta. Ministrs jau aprīlī varētu nākt ar savu piedāvājumu augstākās izglītības reformai. Tad arī tiktu lemts par nepieciešamajiem līdzekļiem atalgojumam 2018. un 2019. gadā.

Nākamā gada jautājums ir ministrijas plānošanas jautājums, diemžēl IZM nereti ir pieļāvusi neprecizitātes plānošanā un šis ir viens no tādiem gadījumiem, kas lieki satricina sabiedrību.