Pēc vairāku stundu garām diskusijām Saeima pirmdien ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu 2017.- 2019. gadam.
Nākamā gada budžeta projektu pirmajā lasījumā atbalstīja 57 deputāti, bet pret bija 33. Par budžeta projektu balsoja koalīcijas partiju pārstāvji, bet pret bija opozīcijā esošās partijas "Saskaņa", "No sirds Latvijai" un Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji.
Sēdei video un teksta tiešraidē varēja sekot līdzi arī portālā "Delfi".
Tāpat deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja budžetu pavadošos likumprojektus, tostarp grozījumus Izglītības likumā, kas paredz no darba atlaist nelojālus pedagogus un izglītības iestāžu vadītājus, kā arī grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz samazināt elektroenerģijas cenas energointensīvajiem uzņēmumiem, diferencējot obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, budžeta ieņēmumi nākamgad pieaugs par 664 miljoniem eiro jeb gandrīz 9%, bet budžeta izdevumi – par 681 miljonu eiro jeb 8,9%.
Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%, savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme paredzēta 3,4% gadā.
Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%. Vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā – 1%, bet 2019. gadā – 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Salīdzinājumam – 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamais deficīta līmenis tika noteikts 1% apmērā no IKP. Finanšu ministrijas ieskatā vispārējās valdības budžeta deficīts 2016. gadā būs 0,9% no IKP.
Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.
Likumprojektam par nākamā gada valsts budžetu ir 57 pavadošo likumprojektu pakete. Nākamgad kā prioritārās nozares noteiktas ārējā un iekšējā drošība, veselība, izglītība.
Nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro.
Valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot jau 1,7% no IKP.
Savukārt izglītības nozares nākamā gada finansējums būs par 11 miljoniem eiro lielāks nekā 2016. gada budžetā paredzētais.
Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad, bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks.
Par izmaiņām, kas nākamgad ietekmēs iedzīvotāju maciņu biezumu, var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
