Vēstīts, ka Saeimā līdz ar nākamā gada valsts budžeta projektu nonākuši grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Likumprojekts nosaka, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai iegūtu bezdarbnieka pabalstu, būs jāveic ilgāku laiku. Proti, vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu laikā, lai novērstu pabalstu sezonālu izmantošanu.
Paredzēts, ka šādi tiks pārtraukta prakse izmantot bezdarbnieka pabalsta sistēmu kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai līdz nākamajai sezonai.
Tiesībsarga birojs lūgs šos grozījumus izslēgt no nākamā gada valsts budžeta likumu paketes. Biroja ieskatā saskatāms Satversmes 109. panta pārkāpums. Tas nosaka, ka "ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos".
Ja Saeima atbalstīs likuma grozījumus galīgajā lasījumā, sezonālie darba veicēji tiks izslēgti no darba sistēmas, lai gan likums neaizliedz ar to nodarboties.
Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija liecina, ka darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās nodarbinātie, ceļu būvniecībā nodarbinātie, mežsaimniecībās nodarbinātie un tamlīdzīgi.
Atsevišķos gadījumos darba devēji izmanto bezdarbnieka pabalsta sistēmu kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu, skaidro ministrija.
Pašlaik likums nosaka, ka bezdarbnieka pabalstu var saņemt, ja ir veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam Latvijā ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.
LM aprēķini liecina, ka likuma izmaiņas samazinās bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitu nākamajos trijos gados par vidēji 5,5% gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
