EM oficiāli rosina OIK diferencēšanu sākt 2018. gadā, nevis nākamgad  (10)

Šādu priekšlikumu EM iesniegusi likumprojektam uz otro, galīgo lasījumu.

EM rosina likumā paredzēt deleģējumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai līdz 2017. gada 1. oktobrim izdot OIK aprēķināšanas metodiku. EM ieskatā grozījumiem likumā jāstājas 2017. gada 1. septembrī.

Savukārt deputāti Edgars Putra (ZZS) un Ingmārs Līdaka (ZZS) rosina likumā paredzēt, ka gadījumā, ja Latvija ir sasniegusi tai noteikto mērķi saražot noteiktu daļu elektroenerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbildīgā ministrija var pārdot konkrētu statistisku daudzumu (rādītājus) no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas, citai Eiropas Savienības dalībvalstij noslēdzot attiecīgu līgumu.

Tāpat deputāti rosina noteikt, ka Ministru kabinets līdz 2017. gada 30. jūnijam izstrādā nosacījumus atbalsta samazināšanai ik gadu piecu gadu periodā ar 2018. gada 1. janvāri elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 100 megavatiem.

Kā vēstīts, koalīcijas partneri panākuši vienošanos, ka grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nolūkā atbalstīt energointensīvos uzņēmumus paredz diferencēt galalietotāju elektroenerģijas OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, varētu stāties spēkā 2018. gadā, nevis 2017. gadā, kā plānots iepriekš.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma aicināt neskatīt šo likumprojektu kopā ar citiem ar nākamā gada budžeta projektu saistītajiem likumprojektiem, tomēr šonedēļ savu lēmumu mainīja. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Līdaka apliecināja, ka deputāti mainīja savu lēmumu, jo šajā jautājumā panākts "kompromiss", proti, likuma izmaiņas stāsies spēkā 2018. gadā.

Arī Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (V) sacīja, ka koalīcija vienojusies par to, ka izmaiņas stāsies spēkā 2018. gadā.

Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) teica, ka šajā jautājumā liela loma bija partiju "ultimātiem". Proti, "Vienotībai" esot bijis svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu skatīts kopā ar budžeta jautājumiem, bet Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - lai nākamgad nepieaugtu elektroenerģijas cenas, skaidroja politiķis. Viņš akcentēja, ka nākamgad būs jāizstrādā mehānismi, lai aizsargātu konkrētas iedzīvotāju grupas, kas varētu ciest no iespējamā elektroenerģijas cenu pieauguma.

Kā ziņots, Saeima pirmdien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja minētos grozījumus.

Likumprojekts ir saistīts ar nākamā gada budžetu, un šī ir viena no iecerēm, par kuru politiķiem bija atšķirīgi viedokļi. Iepriekš arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputātu vidū raisījās plašas diskusijas un tika pausti arī kritiski viedokļi par šo priekšlikumu, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija plānojusi aicināt šo likumprojektu izslēgt no budžeta paketes.

Tikmēr EM norādījusi, ka līdz ar elektroenerģijas OIK diferencēšanu elektroenerģijas izmaksas pieaugs aptuveni 390 000 mājsaimniecību, savukārt 650 000 - saruks.

Ar likuma izmaiņām plānots sadalīt OIK maksātājus četrās grupās, kur daļu komponentes apmēru noteiks patēriņa apmērs (mainīgā daļa), savukārt atlikušo daļu - fiksēts jaudas maksājums. Paredzēts, ka vidējais OIK maksājuma apmērs saruks 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem, 6-20 kV pieslēgumiem, kā arī 0,4 kV pieslēgumu mājsaimniecībām (līdz 64 ampēriem), savukārt kāps pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem.