Starptautiskā izmeklēšanā konstatēts, ka tieši Latvija bijusi naudas atmazgāšanas centrs noziegumiem, kuru dēļ Krievijā gāja bojā jurists Sergejs Magņitskis, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga" (NP).
Jau ziņots, ka tā saucamajā Magņitska lietā iesaistītas vairākas Latvijas bankas. Magņitska lieta Krievijā ieguva vispasaules skanējumu, kad cietumā nomira fonda "Hermitage Capital" jurists Sergejs Magņitskis.
Magņitskis 2007. gadā atklāja, ka trīs firmas, kas ir bijušas viņa klientes, reideriskā veidā bija pārņēmušas citas personas. Krievijas valsts tām bija atskaitījusi 230 miljonus dolāru, naudu, kuras šīs firmas iepriekš nodokļu veidā bija ieskaitījušas Krievijas valsts budžetā. Magņitskis uzskatīja, ka notikusi liela mēroga krāpšana un vērsās Krievijas prokuratūrā. Taču varasiestādes nevis novērsa krāpšanu, bet iesēdināja Magņitski aiz restēm.
Viņš tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Jurista kolēģi gan uzskata, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājās atmaskot.
Magņitskis nomira 2009. gada novembrī cietumā "Matrosskaja tišina". Atbilstoši oficiālajai versijai - ar sirdstrieku.
Magņitska kolēģi Londonā noskaidrojuši, ka caur Latviju izvests daudz vairāk naudas, nekā uzskatīts iepriekš.
Raidījums atgādina, ka iepriekš tika uzskatīts, ka tie ir 61 miljons dolāru. Tagad pienākušas ziņas par vēl 110 miljonu iziešanu cauri Latvijas bankām. Latvija ir bijis naudas atmazgāšanas centrs Krievijas noziedzīgajiem grupējumiem, vēsta "Nekā personīga".
Par šiem gadījumiem pagājušajā nedēļā Magņitska darbavietas "Hermitage Capital" Londonas birojs informējis Latvijas ģenerālprokuratūru, prasot nopratināt vietējo banku darbiniekus.
46 miljoni pārvesti uz Latviju no divu uzņēmumu kontiem, kurus kontrolē Dmitrijs Kļujevs. Tieši viņu Hermitage uzskata par noziedzīgā grupējuma vadītāju, vēsta NP. No Kipras kontiem nauda aizgājusi uz kontiem 11 Latvijas bankās. Raidījums atzīmē, ka viens no pārskaitījumiem no Latvijas nonācis tāda Vladlena Stepanova kontos Šveicē. Stepanovs ir vīrs Olgai Stepanovai, Krievijas nodokļu administrācijas amatpersonai, kura apstiprināja lielāko daļu krāpnieciskās 230 miljonu ASV dolāru atmaksas. Līdzekļi no šiem Šveices kontiem tika izmantoti, lai vairākiem Krievijas nodokļu administrācijas darbiniekiem un viņu radiniekiem iegādātos daudzu miljonu vērtus nekustamos īpašumus Dubaijā.
2014. gadā Eiropas parlamements rekomendēja dalībvalstīm neielaist 32 ar Magņitska lietu saistās personas, bet Latvija tā arī nekādu lēmumu pieņēmusi nav, atgādina TV3 raidījums.
Kā NP paskaidroja Ārlietu ministrijā, Latvijas diplomātiskā tradīcija neparedz veidot šādus sarakstus, tadēļ Latvija izmantojusi to, ka Eiropas Parlamenta rezolūcija ir tikai rekomendējoša. Tagad atklājies, ka Latvijas bankām bijusi noteicošā loma naudas izzagšanā.
"Tas, ko mēs noskaidrojām izmeklēšanā un mēs to nenoskaidrojām no latviešiem, bet no citām valstīm, ka Latvija ir centrālais punkts naudas atmazgāšanas shēmā, kuras dēļ nogalināja Sergeju Magņitski," raidījumam apgalvoja Magņitska kolēģis Bils Brovders, kurš bija Magņitska darījumu partneris.
"Esam noskaidrojuši, ka aptuveni 100 miljoni dolāru par noziegumiem, par kuriem nogalināja Magņitski, ienāca Latvijas bankās, vairākās Latvijas bankās. Aptuveni 78 miljoni dolāru atstāja Latviju," uzsvēra Brovders, kurš uzskata, ka Latvija ir darījusi ārkārtīgi maz, lai izmeklētu nelikumīgus naudas pārvedumus. Brovders Latvijas varasiestādes salīdzina ar policiju Krievijā.
"No tā visa, ko es esmu redzējis, es varu teikt, ka Latvija nav ne profesionāla, ne nopietna, veicot šo naudas atmazgāšanas izmeklēšanu," viņš uzsvēra.
Savukārt Ekonomikas policijas priekšnieks Pēteris Bauska raidījumam taisnojās, ka ir grūti komentēt Hermitage pārstāvja izteikumus. "Viss, ko mēs saņemam, mēs analizējam. Likumā noteiktā kārtībā sniedzam atbildes un nesen arī ir no "Hermitage" saņemtas ziņas kaut kur uz 15 sējumiem. Jāveic analīze, jāsaprot, vai šīs ziņas attiecas uz šo kriminālprocesu, varbūt jāsāk jauna izmeklēšana. Tātad policija strādā," viņš norādīja.
Latvijā "Hermitage" pārstāv bijušais tieslietu ministrs, advokāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka izmeklētājiem pašiem būtu vairāk jācenšas sadarboties ar saviem kolēģiem citās valstīs, jāapmainās ar informāciju un jācenšas noskaidrot, kas vainīgs pie tā, ka netīrās naudas pārskaitījumi tik brīvi ceļojuši caur Latvijas bankām.
Taču Bordāns uzskata, ka lielākā atbildība būtu jāuzņemas prokuratūrai, jo, pirmkārt, tā uzrauga izmeklēšanu, otrkārt, veic tiesiskās palīdzības lūgumu nosūtīšanu un apstrādi. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers no komentāriem NP atturējās, vien informēja, ka "Hermitage" vēstuli nodevis uzraugošajam prokuroram.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
