Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadību pārņems Sanda Liepiņa, kura prezidentes pienākumus sāks pildīt 2017. gada 9. janvārī.
Latvijas Komercbanku asociācija turpina vasarā uzsākto pārmaiņu stratēģijas ieviešanu. Pašreizējais LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis ir izlēmis par labu jauniem profesionāliem izaicinājumiem.
Sanda Liepiņa LKA vadītājas amatam tika izvēlēta personāla atlases kompānijas Amrop vadītā, profesionālā slēgtā atlases konkursā, pēdējā kārtā saņemot nedalītu LKA padomes atbalstu.
Liepiņas profesionālā karjera līdz šim ir veidojusies Pasaules Bankā un Starptautiskajā Finanšu Korporācijā, strādājot globālās konkurētspējas, uzņēmējdarbības vides un inovāciju atbalsta jomā, vadot Austrumāzijas un Klusā okeāna, kā arī Austrumeiropas un Centrālās Āzijas reģionu operācijas, kā arī augstākajā līmenī Latvijas valsts pārvaldē – S. Liepiņa 2013.-2015. gadā bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre.
"Darbs Latvijas banku nozarē un profesionālas organizācijas vadībā man būs jauns, interesants izaicinājums. Finanšu industrijā šis ir dinamisku pārmaiņu laiks, un tajā strādāt noteikti būtu aizraujoši. Uzskatu, ka mana starptautiskā darba pieredze varētu būt īpaši noderīga, veidojot dialogu ar sadarbības partneriem. Tādēļ esmu gandarīta par uzticību un doto iespēju uzsākt jaunu ciklu nozares tālākās attīstības vīzijas un stratēģijas izstrādē un ieviešanā ciešā sadarbībā ar visām ieinteresētajām pusēm," stāsta Liepiņa.
"Asociācijas padomes vārdā pateicos Mārtiņam par asociācijas vadīšanu pēdējos gados. Cilvēku uzticēšanās bankām pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājusies, skaidrāk iezīmējusies arī banku svarīgā loma Latvijas ekonomikā. Bankas ne vien kreditē vairāk un attīsta ekonomiku, bet valsts budžetā ik gadu nodokļos iemaksā ap 200 miljoniem eiro. Apmēram puse no šiem ieņēmumiem, pateicoties modernai finanšu infrastruktūrai, tiek gūta, eksportējot banku pakalpojumus, un šī segmenta spēja sekmīgi adaptēt vispāratzītus finanšu tirgus standartus – ne tikai vietējos, bet arī labāko starptautisko praksi – ir nākamais lielais asociācijas uzdevums," sacījis LKA padomes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.
"Es ļoti priecājos, ka, turpinot šo ceļu, asociācijas komandai pievienojusies Sanda. Viņas pieredze valsts sektorā un starptautiskajā mērogā ir svarīga, lai Latvijas bankas uzlabotu savu reputāciju, veiksmīgāk konkurētu ar citām Eiropas valstīm un sniegtu Latvijai to, ko no bankām sagaida – labklājību, drošību un izaugsmi," turpināja Beļavskis.
Bičevskis ir LKA prezidents kopš 2011. gada 16. maija un vadīs organizāciju līdz 2016. gada 17. novembrim.
"Esmu nostrādājis LKA vadītāja amatā teju divus termiņus, kas ir divreiz trīs gadi. Nākamā gada martā beigtos manas pilnvaras, un uz trešo termiņu kandidēt neesmu plānojis, esmu gatavs jauniem profesionālās dzīves izaicinājumiem. LKA vadītāja amatu atstāju ar virkni paveiktu darbu. Pirmkārt, ir sperti pirmie un iezīmēti nākamie soļi banku nozares pašregulācijas virzienā – LKA biedru sapulcē apstiprināta Banku sociālā harta, izmaiņas statūtos un turpmākas pašregulācijas virziens. Otrkārt, ir iekustējušās maksātnespējas sistēmas pārmaiņas, lai uzlabotu tiesisko un biznesa vidi Latvijā. Treškārt, bankas ir nopietni mainījušas attieksmi pret atbilstības un naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, izvirzot tos pirmajā plānā. Īpašs gandarījums man ir par Latvijā izveidoto kredītbiroju regulējumu un sistēmu, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nodrošinājuši Latvijas pakāpšanos Pasaules Bankas Doing Business 2017 novērtējumā," sacījis Bičevskis.
LKA biedru sapulce 2016. gada 16. jūnijā apstiprināja asociācijas pārmaiņu stratēģiju, kas ietver strukturālas un saturiskas izmaiņas, lai nodrošinātu dinamiskāku iekšējo un ārējo dialogu. Tika paplašināta LKA padome un valde, izveidots jauns stratēģiskās vadības formāts banku augstākās vadības līdzdalībai asociācijas darbā. Tāpat statūtos iekļauti jauni pienākumi asociācijas biedriem, lai veicinātu augstus nozares ētikas un atbilstības standartus, un apstiprinātas nozares labās prakses vadlīnijas Banku sociālā harta. Nozare plāno turpmāk izstrādāt detalizētu pašregulācijas mehānismu.