Banku analītiķi: nākamgad aktivizēsies darba tirgus  (6)

"Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece sacīja, ka lēnā ekonomikas izaugsme atspoguļojas darba tirgū.

Viņa norādīja, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma izaugsmes temps šogad ir samazinājies, kas, visticamāk, izskaidro nodarbināto skaita kritumu mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, tāpat turpinās nodarbināto skaita kritums būvniecībā, jo nozarei šis ir grūts gads, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmu aizkavēšanos. Tāpat tranzīta plūsmu samazināšanās negatīvi atsaucas uz nodarbināto skaitu transporta un uzglabāšanas sektorā. Savukārt pozitīvas tendences uzrāda nodarbināto skaita kāpums apstrādes rūpniecībā, kas liek cerēt uz labu eksporta sniegumu.

"Ekonomikas izaugsme ir palēninājusies, tāpēc arī darba tirgus spožus rezultātus neuzrāda. Darba meklētāju skaita samazināšanās šogad notiek mazliet lēnāk, nekā gaidījām. Tomēr sagaidām, ka nākamgad ekonomikas izaugsme būs straujāka un arī darba meklētāju īpatsvars turpinās samazināties," sacīja Buceniece.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka ziņas par situāciju darba tirgū neiepriecina, bet apstiprina prognozes par tā stagnēšanu.

"Lai arī nodarbinātība pārsniedz ES vidējo rādītāju (59%) un nodarbinātības līmenis, tas ir, tie, kas vēlas strādāt un to dara, nav tālu no pirmskrīzes atzīmes, atgriezties pie pirmskrīzes nodarbināto iedzīvotāju skaita neizdosies, sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka augstākais nodarbinātības punkts tika sasniegts 2007.gada otrajā pusē, kad darba tirgū bija 1,08 miljoni iedzīvotāju, taču, sākoties krīzei, pastiprinājās emigrācija, tādēļ darbspējīgo iedzīvotāju skaits šo gadu garumā ir strauji gājis mazumā.

Viņš arī atzīmēja, ka, turpinoties iedzīvotāju izbraukšanai un turpmāk saskaroties ar deviņdesmito gadu dzimstības kritumu, darba tirgus turpinās strauji novecot, sašaurinās darba devēju iespējas, kā arī būs nopietns šķērslis ekonomikas izaugsmei.

"Tādējādi savlaicīgi ir jādomā par mehānismiem, kas veicinās darba tirgu elastību, primāri veicinot ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanu un atvieglojot formalitātes nepilna darba laika nodarbinātībai. Tādēļ, skatoties nākotnē, ir rūpīgi jāizvērtē plānotās izmaiņas sociālajā apdrošināšanā un jāreaģē, ja tās negatīvi ietekmēs nodarbinātību. Tāpat, lai veicinātu iedzīvotāju aktivitāti, ne pārāk tālā nākotnē nāksies pārskatīt arī dažādu atvieglojumu piešķiršanu. Patlaban šādu ceļu jau iet Igaunija," minēja Gašpuitis.

Tostarp viņš norādīja, ka Igaunijā bezdarbs trešajā ceturksnī pieauga par vienu procentpunktu - līdz 7,5%, kas lielā mērā ir tādēļ, ka Igaunijā tiek īstenotas "darbspēju reformas", kā arī saistībā ar izmaiņām metodoloģijā. "Pašlaik Igaunijā ir gandrīz 100 000 cilvēku jeb 10% no darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita, kas saņem invaliditātes pensiju. No tiem aptuveni 60% nestrādā. Tie ir galvenokārt cilvēki no lauku teritorijām, kam ir sava veida invaliditāte, kas neļauj veikt fizisku darbu. Iepriekš bija diezgan viegli doties pensijā un saņemt mazu pensiju. Tagad šie cilvēki sāks saņemt pensijas no Igaunijas bezdarba apdrošināšanas fonda (valsts darba aģentūra), kas novērtēs viņu darba spējas un piedāvās dažādus pakalpojumus, lai vismaz daļēji atgrieztu viņus darba tirgū. Vismaz pagaidām, tas palielinās bezdarba līmeni. Igaunijas centrālā banka paredz, ka bezdarbs sasniegs pat 9%, bet tas šķiet nedaudz par pesimistisku scenāriju," klāstīja Gašpuitis.

Viņš prognozēja, ka šogad darba tirgus sekos ekonomikas izaugsmes tempam, respektīvi, stagnēs, savukārt nākamgad līdz ar izaugsmes aktivizēšanos aktivizēsies arī darba tirgus. "Ilgtermiņā bezdarbu uz leju vilks arī negatīvās demogrāfiskās tendences, bet vidējais līmenis strauji nekritīs, jo to uzturēs joprojām krietni augstāks bezdarbs reģionos un iedzīvotāju zemā mobilitāte," piebilda Gašpuitis.

Arī "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas darba tirgus joprojām ir "uz pauzes".

Viņš atzīmēja, lai apturētu tālāku iedzīvotāju skaita samazināšanos, darbvietu skaitam ir jāaug. "Ir pamatotas cerības, ka tas nākotnē notiks. Atskaitot pašus sliktākos globālos scenārijus, ekonomikas izaugsme nākamgad būs straujāka. Vai būs pietiekami daudz cilvēku, kuri spēs šo izaugsmi apkalpot? Uzņēmumi daudz sūdzas par darbinieku trūkumu, taču visas rezerves vēl nav izsmeltas. Ārpus Lielrīgas reģiona vēl ir desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri varētu un gribētu strādāt, bet kuriem darba nav. Ideālais scenārijs būtu viņiem darbavietas radīt tur, kur viņi šobrīd dzīvo, bet reālais scenārijs, visdrīzāk, būs pārcelšanās uz vietām, kur darbavietas jau ir," teica Strautiņš, piebilstot, ka arī ārzemēs dzīvojošie cilvēki ir nozīmīgs resurss.

Strautiņš norādīja, ka Latvijas galvaspilsētā un tās apkārtnē iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc pirktspējas paritātes uz iedzīvotāju jau ir tuvs ES vidējam, šis reģions kļūst starptautiski konkurētspējīgs. "Cerēsim, ka gaidāmā ES fondu plūsmas atjaunošanās, kreditēšanas pieaugums un to makroekonomiskās sekas spēs padarīt migrācijas plūsmu pozitīvu. Ja tas nenotiks, tad gan būs pamats jau ļoti lielam satraukumam," viņš sacīja.

Tāpat "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts skaidroja - to, ka darba tirgus rezerves var izrādīties lielākas, nekā domāts, parāda Igaunijas pieredze. "Igaunija biznesa ciklā ir priekšā Latvijai, tur kreditēšana augusi jau vairākus gadus. Pēckrīzes periodā tur bija pienācis brīdis, kad šķita, ka strādājošo skaits vairs nevar augt, 2014.gada pirmajā pusē tas saruka gada laika. Taču pēc tam pieaugums atgriezās, pat strauji, pērn trešajā ceturksnī sasniedzot 4,3%. Jaunākajos datos arī viņiem gan redzams mīnuss. Arī mūsu ziemeļu kaimiņiem ir sarežģījumi ar ES fondu plūsmu, nav liela progresa preču eksporta nozarēs, un atšķirībā no Latvijas pēdējā gada laikā neredz spožus panākumus ar tranzītu nesaistīto pakalpojumu eksportā," klāstīja Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija 94 400 bezdarbnieku, kas ir 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni Latvijas bezdarba līmenis nav mainījies, bet gada laikā - salīdzinājumā ar 2015.gada trešo ceturksni - tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija nodarbināti 895 000 jeb 61,8% iedzīvotāju, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā pērn trešajā ceturksnī.