Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstījusi izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē nākamā gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu.
Galīgajam lasījumam komisija virza arī 57 likumprojektus, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu.
Valsts budžeta projektu galīgajā lasījumā plānots skatīt trešdien, 23. novembrī.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, budžeta ieņēmumi nākamgad pieaugs par 664 miljoniem eiro jeb gandrīz 9%, bet budžeta izdevumi – par 681 miljonu eiro jeb 8,9%.
Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%, savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme paredzēta 3,4% gadā.
Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%. Vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā – 1%, bet 2019. gadā – 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Salīdzinājumam – 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamais deficīta līmenis tika noteikts 1% apmērā no IKP. Finanšu ministrijas ieskatā vispārējās valdības budžeta deficīts 2016. gadā būs 0,9% no IKP.
Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.
Nākamgad kā prioritārās nozares noteiktas ārējā un iekšējā drošība, veselība, izglītība.
Budžeta komisija, vērtējot galīgajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, atbalstījusi vairākus ierosinājumus par finansējuma piešķiršanu dažādiem pasākumiem un projektiem.
Galīgajā lasījumā parlamentāriešu ieteikumiem paredzēto finansējumu mēdz saukt par "deputātu kvotām", jo katras partijas pārstāvjiem atvēlēta noteikta summa. Komisijas atbalstīto priekšlikumu vērtība nesasniedz 20 miljonus eiro, Budžeta komisijas sēdē pieļāva Finanšu ministrijas pārstāve Jolanta Plūme.
Komisija atbalstīja deputātu Imanta Parādnieka (NA), Armanda Krauzes (ZZS) un Edvarda Smiltēna (V) priekšlikumu novirzīt nākamgad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1,55 miljonus eiro olimpiskā centra "Ventspils" sporta infrastruktūras attīstības projektam, 1,55 miljonus eiro slēgto tenisa kortu celtniecībai Liepājā, 1,1 miljonu eiro Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijai un vieglatlētikas manēžas celtniecībai Valmierā, 0,6 miljonus eiro multifunkcionālās sporta halles būvniecībai Jēkabpilī, 0,6 miljonus eiro Madona biatlona un slēpošanas sporta bāzes "Smeceres sils" attīstīšanai un 0,3 miljonus eiro Bauskas peldbaseina būvniecībai.
Atbalstītie priekšlikumi paredz arī finansējumu 2018. un 2019. gadā. Piemēram, olimpiskā centra "Ventspils" sporta infrastruktūras attīstības projektam plānots ne tikai 2017. gadā piešķirt 1,55 miljonus eiro, bet tādu pašu summu arī 2018. un 2019. gadā.
Tāpat tika atbalstīts priekšlikums vienu miljonu eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nākamgad novirzīt Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra attīstības projektam – jaunās paaudzes sensoru programmējamo antenu lauka radioteleskopa stacijas "LOFAR" izveidei. Šo priekšlikumu valsts budžeta projekta otrajam lasījumam iesniedza Augusts Brigmanis (ZZS) un Jānis Upenieks (V). Priekšlikums paredz 2018. gadā projektam virzīt teju divus miljonus, savukārt 2019. gadā vēl teju miljonu.
Tika arī atbalstīts Brigmaņa un Parādnieka priekšlikums nākamgad novirzīt 1,55 miljonus eiro Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstības nodrošināšanai, kā arī Krauzes un Upenieka priekšlikums – teju 0,9 miljonus eiro nākamgad virzīt Vides izglītības centra izveidei.
Par likumu grozījumu izmaiņām, kas nākamgad ietekmēs iedzīvotāju maciņu biezumu, var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
