Ardievas naudas atmazgātāju lielvalsts statusam: kurās bankās līdz šim atklāti pārkāpumi  (26)

FKTK apkopotie rādītāji par banku darbību Latvijā trešajā ceturksnī liecina, ka septembra beigās valstī kopumā bija 23 bankas un ārvalstu banku filiāles, bet banku aktīvi jūnija beigās veidoja 30,8 miljardus eiro, savukārt nesadalītā peļņa bija – vairāk nekā 268 miljonus eiro.

FKTK pārbaudē konstatējis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, tostarp banka nebija pievērsusi pietiekamu uzmanību klientu veiktajiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa.

Banka arī nebija savlaicīgi ieguvusi dokumentus un informāciju par klientu saimniecisko/personisko darbību, tostarp to veiktajiem darījumiem tādā apmērā, lai pārliecinātos, ka tie nav uzskatāmi par aizdomīgiem, tādējādi nenodrošinot pietiekami efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību, kā to prasa likums, secinājis uzraugs.

Maksimālais sods ir 10% no bankas ienākumiem. 'Swedbank' procentu ienākumi vien pērn veidoja 116 miljonus eiro. Soda nauda tiks ieskaitīta valsts budžetā.

Toreiz banku uzraugs informēja, ka, nosakot bankai piemērojamo soda naudas apmēru, komisija ņēmusi vērā bankas finanšu rādītājus, kā arī to, ka tā ir atzinusi pārbaudēs konstatētos trūkumus un apņēmusies veikt nepieciešamos pasākumus to novēršanai un iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK veica arī pārbaudi par vairākiem klientiem, kuri, kā minēts publiski pieejamajā Moldovas Nacionālās bankas pētījumā, veikuši darījumus ar mērķi iegūt kontroli pētījumā minētajās Moldovas bankās 2012. – 2013. gadā.

Banku uzraugs toreiz skaidroja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums un Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi nosaka prasības bankām klientu padziļinātas izpētes nodrošināšanai, paredzot gadījumus, kad bankai jāpārliecinās par veikto darījumu būtību un ekonomisko pamatotību, klienta finanšu līdzekļu izcelsmi, norādītā patiesā labuma guvēja atbilstību un citiem parametriem.

Pienācīgi izvērtējot darījuma aizdomīgumu, noteiktos gadījumos bankas pienākums ir atturēties no klienta darījuma veikšanas un nekavējoties ziņot par to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

FKTK savu lēmumu motivēja ar to, ka, viņuprāt, banka īstenojusi augsta riska darījumus neatbilstoši noteikumiem un piedalījusies naudas līdzekļu izvešanā no Moldovas, portālam "Delfi" iepriekš apstiprināja "PrivatBank" preses centrā. Savukārt FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis informēja, ka, izvērtējot atbildīgo bankas darbinieku atbildību bankas pieļautajos pārkāpumos, FKTK atstādinājusi no pienākumu pildīšanas bankas valdes priekšsēdētāju Oleksandru Trubakovu un atbildīgo valdes locekli Ivetu Ķerpi, kā arī uzdevusi bankas padomei pilnībā nomainīt bankas valdi.

Mazliet vēlāk FKTK lēma piemērot individuālus sodus visiem "PrivatBank" valdes locekļiem. Turpinot izskatīt bankas un tās atbildīgo amatpersonu atbildību pieļautajos pārkāpumos saistībā ar klientu izpēti, informācijas dokumentēšanu, kā arī klientu darījumu uzraudzību, nolemts piemērot individuālas monetārās sankcijas "PrivatBank" valdes locekļiem – Oleksandram Trubakovam, Ivetai Ķerpei, Rolandam Pētersonam un Oleksandram Mekekečko, toreiz informēja banku uzraugs.

"Lēmums par individuāliem naudas sodiem pieņemts, jo bankas valdes locekļi ilgtermiņā ir pieļāvuši liela skaita un apmēra darījumu veikšanu bankā, pārkāpjot vairāku normatīvo aktu prasības. Tādējādi banka tika iesaistīta darījumos, kas tai rada paaugstinātu reputācijas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku," tā skaidroja bankā.

Šā gada sākumā "PrivatBank" apstrīdēja komisijas lēmumu, ar kuru bankai piemērota soda nauda vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Taču maijā abas puses vienojās izbeigt tiesisko strīdu un parakstīja administratīvo līgumu. Ar savu rīcību banka apņēmās FKTK noteiktajos termiņos pilnībā izpildīt prasības, lai pilnveidotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu un celtu tās darbības efektivitāti.

Publiskajā paziņojumā uzraugs toreiz norādīja, ka "Baltic International Bank" savu darbību orientē uz ārvalstu tirgiem, kas var būt pakļauti paaugstinātam riskam, tāpēc bankai īpaši būtiski nodrošināt atbilstošu klientu izpēti, uzraudzību un iekšējās kontroles sistēmas efektīvu darbību.

Attiecībā uz Guļčakas atbildību uzraugs secināja, ka viņa nebija atbilstoši un savlaicīgi rīkojusies, lai novērstu bankas iesaistīšanos aizdomīgos darījumos, tādējādi pakļaujot banku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un reputācijas riskam.

Pēc FKTK paziņojuma banka informēja, ka respektē komisijas lēmumu par soda piemērošanu, norādot, ka stabili finanšu rādītāji un iepriekšējo gadu peļņa ļauj samaksāt uzlikto sodu.

Banka skaidroja, ka lēmums tās klientus un ikdienas darbu nekādi neietekmēs, piemetinot, kalēmums attiecas uz klientu pagātnes darījumu izvērtēšanas un dokumentēšanas nepietiekamību.

Banku uzraugs toreiz paziņoja, ka banka iepriekšējos gados nav atbilstošā apjomā nodrošinājusi atsevišķu klientu darījumu ekonomiskās būtības un tiesiskā mērķa pārbaudi un dokumentēšanu. FKTK uzskatīja, ka banka pietiekamu uzmanību nav pievērsusi klientam netipiski lieliem, sarežģītiem vai savstarpēji saistītiem darījumiem, kā arī nav veikusi atsevišķu klientu darījumu pastiprinātu uzraudzību padziļinātās izpētes ietvaros.

Komisija uzskatīja, ka banku nav iespējams glābt sabiedrības interesēs. Par pārkāpumiem FKTK jau šā gada janvārī bankai piemēroja Kredītiestāžu likumā paredzētos instrumentus, nosakot tai darbības ierobežojumus. Bankas akcionāri ilgstoši nebija spējuši palielināt bankas kapitālu, līdz ar to banka neievēroja regulējošās prasības, ko nosaka Eiropas Savienības regula un Kredītiestāžu likums, vēstīja FKTK.

FKTK bija secinājusi, ka banka ilgstoši strādāja ar zaudējumiem, bet tās biznesa modelis nebija dzīvotspējīgs, tāpat tā nebija spējusi izstrādāt reālajai situācijai atbilstošu darbības stratēģiju. Bankas darbībā konstatēti arī ilgstoši trūkumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Vēl 2015. gada augustā FKTK izteica brīdinājumu bankai un tās valdes priekšsēdētājam Gundaram Griezem un valdes locekļiem Viktoram Ziemelim un Mārim Fogelim par nepilnībām tādu kredītiestādei būtisku risku kā reputācijas un kredītrisks izvērtēšanā atsevišķos darījumos.

Savukārt 2015. gada decembrī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu aizturēja divus "Trasta komercbankas" darbiniekus, liecināja portāla "Delfi" rīcībā esoša informācija.

Bankas publiskotais finanšu pārskats liecināja, ka 2015. gadā "Trasta komercbanka" pēc provizoriskiem datiem, strādājusi ar zaudējumiem 4,663 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2014. gadā. Savukārt "Trasta komercbankas" grupa pagājušo gadu noslēgusi ar zaudējumiem 6,205 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums gandrīz 2,3 reizes.

Vienlaikus bankas vadība uzsvēra, ka, pateicoties pirmskrīzes gadu piesardzīgai dividenžu izmaksas politikai, "Trasta komercbankas" rīcībā esot 10,9 miljoni eiro kapitāla rezerve nesadalītās peļņas veidā.