Vējonis varētu arī neizsludināt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā  (114)

Viņš atzina, ka no uzņēmēju puses ir izskanējusi liela neapmierinātība ar šīm plānotajām izmaiņām. Tāpat prezidents uzsvēra, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem īsti nav skaidrs, kas viņu darbībā nākamgad mainīsies.

Saeimas pieņemtie likumi, tostarp tie, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu, arī tā dēvētie "lojalitātes grozījumi" Izglītības likumā, vēl tiek vērtēti.

"Esmu pārliecināts, ka mikrouzņēmumu nodokļa likums tiks atdots atpakaļ otrreizējai caurskatīšanai," pārliecību pauda prezidents.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka jauni mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji varēs reģistrēties tikai līdz nākamā gada vidum.

Grozījumi likumā paredz, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem līdz 2018. gada 15. decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem, ja tie vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018. gada 31. decembra.

Ja mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs līdz 2018. gada 15. decembrim nebūs pārreģistrējies, tas, atkarībā no juridiskās formas, kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju.

Savukārt jauni mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji varēs reģistrēties tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam.

Komentējot budžeta un deputātu kvotu jautājumu, Vējonis pauda: "Deputātiem budžeta veidošanā būtu jāiesaistās daudz ātrāk, nekā tas ir šobrīd, turklāt tā saucamajām deputātu kvotām būtu jāiet cauri "ministriju sietam"."

"Tad mēs par kvotām vairs nerunāsim," pauda prezidents, atzīstot, ka ar tā dēvēto deputātu kvotu pieeju tiek radīta neuzticība Saeimai, "kas jau tā nav ļoti augsta".

"Ir jāvērtē, vai deputātu priekšlikumi tiešām atbilst konkrētās nozares attīstības plānam. "Iespējams, ir svarīgākas vietas, kur vajag naudu," sacīja prezidents.

Intervijā Vējonim vairākkārt tika jautāts, kādēļ viņš neiebilda pret šādu naudas dalīšanas veidu. "Tā summa jau tapa pēc tam. Sākotnējais cipars bija mazāks," atbildēja Vējonis, vēlreiz uzsverot, ka jau pašā budžeta veidošanas sākumā ir jāiesaista deputāti, lai šādas situācijas neatkārtotos.

Vēlreiz lūgts precizēt, kāpēc neiebilda pret šādu naudas dalīšanu, Vējonis norādīja, ka nebija devis uzstādījumu gada sākumā par šādām kvotām. "Tā nav sistēmiska pieeja. Es neplānoju to, ka tas atkal tā notiks," teica Vējonis. "Tomēr mēs ceram, ka ar katru budžetu tā situācija uzlabojas. Uzstādījumi attiecībā uz kvotām nebija man gada sākumā. Nebiju plānojis, ka tas tā būs," komentēja prezidents.

Vējonis uzsvēra, ka deputātiem ir jāļauj piedalīties budžeta veidošanas procesā, viņi nevar kļūt tikai par "balsošanas mašīnu".

Kā ziņots, Saeima aizvadītajā nedēļā pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi - ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.

Vērtējot budžeta likumu, Saeimā atbalstīti deputātu priekšlikumi par aptuveni 20 miljoniem eiro. Deputāti lēma atvēlēt finansējumu dažādiem sporta infrastruktūras objektiem, reliģiskām organizācijām, kā arī dažādiem pašvaldību projektiem.

Piemēram, Saeima atbalstīja deputātu Imanta Parādnieka (NA), Armanda Krauzes (ZZS) un Edvarda Smiltēna (V) priekšlikumu novirzīt nākamgad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1,55 miljonus eiro olimpiskā centra "Ventspils" sporta infrastruktūras attīstības projektam, 1,55 miljonus eiro slēgto tenisa kortu celtniecībai Liepājā, 1,1 miljonu eiro Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijai un vieglatlētikas manēžas celtniecībai Valmierā, 0,6 miljonus eiro multifunkcionālās sporta halles būvniecībai Jēkabpilī, 0,6 miljonus eiro Madonas biatlona un slēpošanas sporta bāzes "Smeceres sils" attīstīšanai un 0,3 miljonus eiro Bauskas peldbaseina būvniecībai.

Atbalstītie priekšlikumi paredz arī finansējumu 2018. un 2019. gadā. Piemēram, olimpiskā centra "Ventspils" sporta infrastruktūras attīstības projektam plānots 1,55 miljonus eiro piešķirt ne tikai 2017. gadā, bet tādu pašu summu atvēlēt arī 2018. un 2019. gadā.

Tāpat tika atbalstīts priekšlikums vienu miljonu eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nākamgad novirzīt Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra attīstības projektam – jaunās paaudzes sensoru programmējamo antenu lauka radioteleskopa stacijas "LOFAR" izveidei. Šo priekšlikumu valsts budžeta projekta otrajam lasījumam iesniedza Augusts Brigmanis (ZZS) un Jānis Upenieks (V). Priekšlikums paredz 2018. gadā projektam virzīt teju divus miljonus, savukārt 2019. gadā – vēl teju miljonu.

Tika arī atbalstīts Brigmaņa un Parādnieka priekšlikums nākamgad novirzīt 1,55 miljonus eiro Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstības nodrošināšanai, kā arī Krauzes un Upenieka priekšlikums – teju 0,9 miljonus eiro nākamgad virzīt Vides izglītības centra izveidei.