Delfi foto misc. - 46874
Foto: LETA
Latvijas bankām, kuras koncentrējas uz nerezidentu klientu apkalpošanu, līdz 2017. gada beigām jāpilnveido iekšējā kontrole atbilstoši ASV ekspertu veiktās pārbaudes rekomendācijām, lai šīs bankas atbilstu droša korespondējošo attiecību partnera statusam.

Novembrī noslēdzās ASV konsultantu neatkarīga pārbaude 12 Latvijas bankās, kuras koncentrējas uz klientu nerezidentu apkalpošanu. Tagad līdz 2017.gada beigām ritēs kļūdu labošana, trešdien preses konferencē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Savukārt FKTK Atbilstības kontroles departamenta direktore Maija Treija sacīja, ka visi trūkumi, kas konstatēti, ir labojami.

FKTK audita rezultātus izmantos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu pilnveidei bankās, nevis sankcijām.

Pēc ASV auditoru pārbaudes FKTK secina, ka nerezidentus apkalpojošām bankām jāpilnveido iekšējā kontrole, lai nodrošinātu Latvijas kā reģionālā finanšu centra ilgtspējīgu attīstību.

ASV konsultantu pārbaude uzrādījusi vairākas jomas, kas nerezidentu bankās jāpilnveido. Secināts, ka bankām jāpilnveido klientu darījumu monitoringa sistēmas atbilstoši individuālajam biznesa riska modelim.

Pārbaudē atklāts, ka bankās ir nepamatoti vienkāršota klientu risku novērtēšana un pastāv nepilnības ziņošanā par aizdomīgiem darījumiem un to monitoringā. Tāpēc nepieciešama vēl plašāka izpratne par to, kas ir aizdomīgs darījums, nepieciešama padziļinātāka analīze par klientu darījumu ekonomisko pamatojumu, kā arī pilnīgāka dokumentācija par klientu izpēti un ziņošanas lēmumiem.

Atsevišķās bankās nepieciešams pilnveidot pārvaldību, jo konstatēts, ka dažās bankās akcionāru struktūra ierobežo atbilstības un iekšējā audita funkcijas patstāvību. Tas ir būtisks un nepieļaujams risks, uzsvēra FKTK pārstāve Treija.

Atklāta arī nepietiekama kvalitātes kontrole klientu saimnieciskās darbības pārzināšanā un izpētē. Šī ir būtiska problēma, kas bankām ir jārisina visos līmeņos, uzsvēra Treija. Bankai ir jāspēj identificēt klienta risks, vēl pirms bankā tiek atvērts šī klienta konts.

Secināts, ka jāveicina banku iekšējās kontroles speciālistu prasmes un pieredze naudas atmazgāšanas novēršanas jomā. Tas ir nepārtraukts process ne tikai tāpēc, ka bankās sāk strādāt jauni darbinieki, bet arī tāpēc, ir jaunas prasības, jaunas tehnoloģijas un jauni produkti, kuru risku jāprot novērtēt.

FKTK secina, ka nepieciešama regulāra neatkarīgu auditoru piesaiste bankās, lai vērtētu iekšējos normatīvus, klientu bāzes un darījumu pārzināšanu, kā arī IT sistēmu darbību.

ASV konsultantu piesaiste ļāvusi FKTK izdarīt arī pozitīvus secinājumus. Novērota pozitīva banku vadības attieksme un izpratne par neatkarīgās pārbaudes mērķiem un nepieciešamību. Secināts, ka atsevišķās bankās ir ļoti pieredzējuši naudas atmazgāšanas novēršanas un atbilstības kontroles speciālisti. Secināts arī, ka atbilstības kontrole bankās ir būtiska iekšējās kontroles sistēmas sastāvdaļa.

FKTK atzīst, ka bankas pilnveido savas iekšējās kontroles sistēmas atbilstoši normatīvo aktu izmaiņām naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, kā arī bankas gatavas novirzīt papildu resursus gan personāla, gan IT sistēmu pilnveidei naudas atmazgāšanas novēršanas jomā.

Katrā bankā ir nopietni plāni noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un atbilstības stiprināšanai, secina FKTK.

Neatkarīga ASV ekspertu pārbaude nerezidentu segmentā strādājošajās bankās tika veikta nolūkā uzlabot Latvijas banku spēju efektīvi cīnīties ar naudas atmazgāšanu un nodrošināt visaugstāko nozares standartu izpildi. Tā ir solis uz priekšu, lai turpinātu ilgtspējīgu reģionālā finanšu centra attīstību. Šī pārbaude ir iespēja uzlabot attiecības ar ASV korespondējošajām bankām, veicinot uzticamību Latvijas banku sektoram kā drošam un stabilam sadarbības partnerim pasaules vadošo finanšu institūciju redzējumā, paskaidroja Putniņš.

Ar neatkarīgo pārbaudi tiek pilnveidots FKTK uzraudzības modelis, apvienojot labāko starptautisko praksi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Paredzēts turpmāk ieviest konceptu par neatkarīgu pārbaudi bankās, lai nodrošinātu regulāru atbilstības kvalitātes kontroli. Uzraudzības modeļa papildināšana dos iespēju "sarunāties vienā valodā" ar starptautiskajiem finanšu tirgus dalībniekiem, skaidro FKTK.

Nerezidentu banku pārbaudi veica ASV konsultāciju uzņēmumi "Navigant Consulting Inc.", "Exiger LLC" un "Lewis Baach Kaufmann Middlemiss" pēc vienotas metodoloģijas atbilstoši ASV regulējošajām prasībām naudas atmazgāšanas novēršanas jomā.

Pārbaude noritēja trīs posmos, kas ietvēra vienotas metodoloģijas izstrādi atbilstoši ASV regulējumam, banku auditēšanu un ziņojumu sagatavošanu par katru banku, kas nozīmēja ilgstošu dialogu starp banku un pārbaudītāju. Savukārt trešajā posmā bankas sagatavo rīcības plānus, kas ietver konkrētus soļus un laika grafiku pilnveidojamo jomu sakārtošanai.

Šīs pārbaudes izstrādātā metodoloģija tālāk tiks izmantota uzraudzībā naudas atmazgāšanas novēršanas jomā.

FKTK skaidro, ka juridiski saistošas Latvijas kredītiestādēm ir Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu prasības, bet atbilstība ASV normatīvajām prasībām ir stabilu un ilgtermiņa korespondējošo attiecību priekšnosacījums. Tās ir nepieciešamas ilgtermiņa stabilai finanšu pakalpojumu industrijas attīstībai un it īpaši finanšu pakalpojumu eksportam, tas ir, starptautisku klientu apkalpošanai.

Kā ziņots, šogad Latvijas finanšu sektorā īpaša uzmanība tiek pievērsta naudas atmazgāšanas risku novēršanai. Kad Putniņu februārī apstiprināja FKTK priekšsēdētāja amatā, viņš cīņu ar naudas atmazgāšanu izvirzīja par vienu no šī gada galvenajām prioritātēm. FKTK šogad stiprinājusi arī komisijas kapacitāti naudas atmazgāšanas novēršanā.

Ar nerezidentiem strādājošo banku centieni samazināt sadarbību ar klientiem, kas saistīti ar paaugstinātu naudas atmazgāšanas risku, atspoguļojas šo banku klientu skaita un banku aktīvu apjoma samazinājumā. Samazinājies arī banku piesaistītais nerezidentu noguldījumu apmērs. FKTK dati rāda, ka šogad septembra beigās Latvijas banku piesaistītais nerezidentu depozītu apmērs bija 9,7 miljardi eiro, kas ir par 18% mazāk nekā pērn trešā ceturkšņa beigās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!