Decembra sākumā Saeimas sasteigti pieņemtais lēmums par papildus septiņām iedzīvotāju grupām, kas tiktu atbrīvotas no minimālajām sociālajām iemaksām, apgrūtinātu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) šo iemaksu administrēšanu, sacīja VID Sabiedrisko attiecību daļā.
VID atgādināja, ka grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredzēja darba devējiem veikt minimālās sociālās iemaksas par visiem darba ņēmējiem, tika pieņemti jau 2015. gadā, perspektīvā plānojot budžeta ieņēmumus.
Šo grozījumu redakcija paredzēja sešas izņēmuma kategorijas, uz kurām minimālās sociālās iemaksas neattiektos vai būtu jāmaksā mazākā apmērā, proti: personas, kuras ir sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju; personas, kurām līdz vecuma pensijas piešķiršanai ir palikuši pieci gadi vai mazāk un kas pirms tam vismaz 12 mēnešus nav bijusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusā; personas ar I un II grupas invaliditāti; pirmos trīs mēnešus persona, kas pirmreizēji kļūst par darba ņēmēju; jaunieši līdz 24 gadu vecumam, kuri mācās vai studē; notiesātie, kas soda izciešanas laikā strādā; kā arī darba devēja, kas maksā nodokļus vispārējā režīmā, darba ņēmēji periodā, kad tie ir cita darba devēja - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja - darbinieki.
Šo grozījumu tapšanas gaitā VID eksperti un vadība aktīvi piedalījās gan dažādās darba grupās, gan citās sanāksmēs, bija informēti par šīm izņēmuma kategorijām un bija apliecinājuši gatavību tās administrēt, proti, VID rīcībā esošā informācija būtu pietiekama to sekmīgai administrēšanai.
"Taču jau šā gada decembrī, kad līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim ir atlicis mazāk nekā mēnesis, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nāca klajā ar priekšlikumu ievērojami paplašināt šo izņēmumu loku ar septiņām jaunām personu kategorijām, uz kurām minimālās sociālās iemaksas netiktu attiecinātas, tostarp vienam no vecākiem, kura aizgādībā ir bērns līdz trīs gadu vecumam vai vienam no vecākiem, kuru aizgādībā ir trīs vai vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam," norādīja VID.
Šādu izņēmumu administrēšanai būtu nepieciešama īpaša kārtība, kādā bērnu vecāki, uzsākot darba attiecības, paziņo saviem darba devējiem un VID, kurš no vecākiem izmantos atbrīvojumu.
Sniedzot viedokli par šādu jau būtiski mainītu grozījumu redakciju un ņemot vērā īso tā ieviešanas termiņu, proti, līdz 2017. gada 1. janvārim, VID vērsa uzmanību, ka tā rīcībā nav informācijas par šīm septiņām jaunajām izņēmumu kategorijām, jo līdz šim nodokļu administrēšanas vajadzībām tāda nebija nepieciešama.
Ņemot vērā to, ka šāda veida informācija par personām ir citu valsts pārvaldes iestāžu rīcībā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un citu, VID vērsa uzmanību, ka šīs informācijas iegūšanai būtu nepieciešams veikt vairākus nozīmīgus priekšdarbus, kas prasītu papildus laika un cilvēkresursus, proti, vienoties ar attiecīgajām iestādēm par informācijas un datu apmaiņu, attiecīgi slēgt par to vienošanās, rast tehnisko risinājumu, pielāgot tam nodokļu informācijas sistēmas u.c.
Vienlaikus VID atzīmēja, ka dienests pēdējā gada laikā saistībā ar plānotajām minimālajām sociālajām iemaksām ir intensīvi un aktīvi veicis konsultējošo un skaidrojošo darbu gan fizisko, gan juridisko personu vidū (semināri, klātienes, telefoniskās un rakstiskās atbildes un konsultācijas, preses paziņojumi, infografikas, informatīvie un metodiskie materiāli, informācija VID mājaslapā, individuālie paziņojumi EDS u.c.), kā arī pielāgojis tām savas informācijas sistēmas.
Kā ziņots, pašlaik koalīcijai piedāvāts attiekties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Koalīcijas sanāksmē politiķi šo piedāvājumu izvērtējuši, bet nākamnedēļ spriedīs par iespējamu likuma redakciju.
Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšana no 9% līdz 15% ir fiskāli neitrāla, tāpēc nākamā gada budžets nav jāpārskata.
Nākamā gada budžetā bija plānots minimālajās sociālajās iemaksās iekasēt 70 miljonus eiro. Savukārt politiķu vienošanās atlikt minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, aizstājot to ar mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšanu līdz 15%, būs fiskāli neitrāla. Minētie ieņēmumi tiks novirzīti sākotnējam mērķim - sociālajām vajadzībām.