Par likumprojektu balsoja 87 deputāti, bet balsojumā nepiedalījās "Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Likumprojektu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" atbalstīja ne tikai koalīcijas partiju – Zaļo un zemnieku savienības, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un "Vienotības" pārstāvji, bet arī frakcijas "Saskaņa" un "No sirds Latvija" pārstāvji.
Grozījumi tika izstrādāti, lai atceltu pērn pieņemto tiesisko regulējumu, kurš paredzēja, ka, sākot ar 2017. gadu, cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, noteiks minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) līmeni.
Šis līmenis 2017. gadā tika paredzēts 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, savukārt 2018. gadā – VSAOI būtu jāmaksā kā no visas valstī noteiktās minimālās algas, pat ja darba samaksa ir mazāka.
Vienlaikus pērn apstiprinātie grozījumi paredzēja, ka sociālo iemaksu starpība būtu jāsedz darba devējiem no saviem līdzekļiem. Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem par saviem darbiniekiem būtu jāsedz visu VSAOI summu.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, neskatoties uz pārejas periodu, kas bija noteikts jaunajam regulējumam, šādas izmaiņas prasītu būtisku īpaši maza apjoma uzņēmējdarbības pārstrukturizāciju, mainot nodokļu maksāšanas režīmus un paaugstinot nepilna laika darba izmaksas mazatalgotos darbos un izmaksas sezonāli nodarbinātajiem.
Grozījumus asi kritizēja frakcijas "Vienotība" pārstāvji, kuri iestājās par minimālajām sociālajām iemaksām, lai Latvijas iedzīvotāji tiktu sociāli nodrošināti. Ilze Viņķele (V) skaidroja, ka likuma grozījumi ir kopīgs brāķis. Savukārt Lolita Čigāne (V) aicināja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču (ZZS) turēties pie saviem vārdiem, atgādinot, ka viņa salīdzinoši nesen paudusi sašutumu par uzņēmējiem, kas nespēj samaksāt par saviem darbiniekiem sociālās iemaksas.
Savukārt Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) paskaidroja, ka tas ir uzņēmums ar apgrozījumu 3000-4000 eiro, kas nevar samaksāt iepriekš plānotās minimālās sociālās iemaksas. Viņš aicināja ieviest sociālās iemaksas pakāpeniski, piemēram, piecu gadu laikā. Čigāne pēcāk Putram pārmeta to, ka FM Saeimā neiesniedza šādus priekšlikumus.
"Mūsu visdziļākā pārliecība ir, ka mēs maldinām sabiedrību. Mēs nebūsim tik drosmīgi, lai līdz nākamajām vēlēšanām sociālās apdrošināšanas sistēmu sakārtotu. Tās ir mūsu bažas," pēc sēdes skaidroja Āboltiņa. Viņa norādīja, ka par grozījumiem, lai gan iepriekš frakcija iestājās kategoriski pret tiem, partijas pārstāvji balsojuši, lai nebūtu pārmetumi, ka "Vienotība" šūpo valdību.
Vēstīts, ka pret grozījumiem šoruden iebilda arī nevalstiskās organizācijas, norādot, ka tādējādi tie var kavēt īstenot biedrību un nodibinājumu sociāli atbildīgos mērķus.
Tāpat ziņots, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iepriekš brīdināja, ka gadījumā, ja pērn apstiprināto minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) noteikšanu nepārskatīs, organizācija vērsīsies ar prasību Satversmes tiesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
