Mikronodoklis – no veiksmes stāsta līdz sociālai katastrofai: kas mainīsies nākamgad  (140)

Portāls "Delfi" skaidro, kā mikrouzņēmumu nodoklis radās, ko paredz pēdējais Saeimas lēmums un kas notiks ar mikrouzņēmumu darbinieku pabalstiem un pensijām.

Mikrouzņēmumu nodoklis (MUN) tika ieviests krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā.

Jaunais nodoklis 9% apmērā no uzņēmuma apgrozījuma sāka darboties 2010. gada 1. septembrī. Šādu nodokļa režīmu varēja izvēlēties mazie uzņēmumi, kuros strādā ne vairāk kā pieci cilvēki un apgrozījums gadā nepārsniedz 70 tūkstošus latu (100 tūkstošus eiro).

Nodokļu režīms iemantoja plašu popularitāti, taču tam ir arī ēnas puse – liela daļa uzņēmēju to izmanto nodokļu optimizācijai.

Jau 2011. gada martā tika ziņots, ka vairāki lieli un vidēji uzņēmumi savus štata darbiniekus pārformējuši par mikrouzņēmumiem, tādējādi samazinot valstij maksājamos nodokļus.

Toreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone intervijā LTV raidījumam "De facto" atzina, ka starp aizdomās turamajiem ir arī kāda valsts kapitālsabiedrība.

Finanšu ministrijā (FM) portālam "Delfi" apliecina, ka līdz ar nodokļa ieviešanu ministrija uzreiz pamanīja, ka šis nodokļu režīms tiek izmantots nodokļu optimizācijai un jau 2011. gadā tika izstrādāti pirmie likuma grozījumi, lai ierobežotu MUN režīma ļaunprātīgu izmantošanu un noteiktu ierobežojumus.

"Jau 2011. gadā tika pamanīts, ka šo režīmu uzņēmumi izmanto negodīgiem mērķiem, proti, to izmantoja ne tikai dzīvesstila, mazie uzņēmumi, bet arī lielie uzņēmumi, kas no SIA pēkšņi nodalīja dažādus pakalpojumus, piemēram, grāmatvedību, tulkošanu, juridiskos pakalpojumus," stāsta FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No 2012. gada tika ierobežotas nodokļu optimizācijas iespējas, noformējot darbiniekus par mikrouzņēmumiem, no kuriem tiek pirkti pakalpojumi, liecina LETA arhīvs.

2012. gada augustā Saeimas deputāte Elīna Siliņa paziņoja, ka MUN būtu jāpalielina, līdz tas sasniegtu 15%, taču FM šādu ieceri neatbalstīja.

2013. gada pavasarī Saeimas komisija sāka skatīt priekšlikumus mainīt nosacījumus, kādiem jāatbilst mikrouzņēmumam, piemēram, palielinot maksimāli atļauto apgrozījumu no 70 līdz 100 tūkstošiem latu (142 tūkstošiem eiro), kā arī no pieciem līdz desmit palielinot maksimālo darbinieku skaitu mikrouzņēmumos, taču izmaiņas netika pieņemtas.

2013. gada novembrī Saeima atbalstīja likuma grozījumus, nolemjot no 2015. gada pakāpeniski palielināt mikrouzņēmuma nodokli. Plāns paredzēja, ka mikrouzņēmumam, kura apgrozījums gadā nepārsniedz 7000 eiro, likme būs 9%. Ja apgrozījums pārsniegs minēto summu, likme 2015. gadā būs 11%, 2016.gadā – 13% un sākot ar 2017.gadu – 15%.

Vienlaikus ar bažām par nodokļu optimizāciju trauksme tika celta arī par to, ka, salīdzinot ar citos uzņēmumos strādājošajiem, mikrouzņēmumu darbinieki ir sociāli neaizsargāti, proti, viņi saņems ļoti mazus slimības, bezdarba vai citus pabalstus, kā arī viņiem būs grūtības sakrāt pensiju.

Ņemot vērā lielo mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) popularitāti, tas ietekmē arī sociālo budžetu kopumā.

Labklājības ministrija (LM) ziņojumā par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma īstenošanas gaitu no 2010. gada 1. septembra līdz 2011. gada 30. jūnijam norāda, ka 2011. gada 1. jūlijā bija reģistrēti 12 575 MUN maksātāji, savukārt līdz 31. jūlijam šis skaits jau bija pieaudzis līdz 13 354.

Ministrija arī atzīst, ka ievērojamai daļai mikrouzņēmumu darbinieku ienākumi pārsniedz sociālo iemaksu objektu, kas nozīmē, ka, piemēram, saslimstot, šie cilvēki būs zaudētāji, jo sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiks aprēķināti no daudz zemākiem iemaksu objektiem nekā vispārējā gadījumā.

2012. gada otrajā ceturksnī mikrouzņēmumos nodarbināto skaits sasniedza 42 903 personas, kas ir desmit reizes vairāk kā 2010. gada ceturtajā ceturksnī – laikā, kad Mikrouzņēmumu nodokļa likums sāka darboties (4078 personas). "Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus negatīvi ietekmēs pakāpeniski – ilgtermiņā. Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama," 2012. gada septembra ziņojumā skaidro LM.

2014. gadā LM atzīst: "Pašlaik mikrouzņēmumu darbinieku veiktās iemaksas nav pietiekamas, lai nodrošinātu uzkrājumu minimālās vecuma pensijas apmēram, tādējādi nodokļu maksātājiem, kuri maksā iemaksas vispārējā kārtībā, būs faktiski jāuztur mikrouzņēmumu darbinieki, tiem sasniedzot pensijas vecumu".

Pēc LM datiem, 2013. gadā vidējās sociālās iemaksas par vienu mikrouzņēmuma darbinieku bija 112,3 eiro mēnesī. Lai sakrātu minimālai pensijai nepieciešamo kapitālu, kāds tas ir personai ar darba stāžu no 10 līdz 20 gadiem, mikrouzņēmumu darbiniekam būtu jāveic iemaksas 58 gadus, ar darba stāžu no 21 līdz 30 gadiem – 69 gadus, ar darba stāžu no 31 līdz 40 gadiem – 79 gadus, bet ar darba stāžu virs 41 gada – pat 90 gadus.

2015. gada aprīlī, vien četrus mēnešus pēc tam, kad stājās spēkā 11% likme, Saeima pieņēma likuma grozījumus, paredzot, ka mikrouzņēmumiem jāpiemēro 9% nodokļa likme un šāds režīms var darboties pirmos trīs to darbības gadus.

Likums paredzēja, ka no šā gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro pirmajos trīs gados ir 9%, bet, sākot ar darbības ceturto gadu, nodokļa likme būs 12%. Līdz ar šīm izmaiņām valdībai arī tika uzdots noteikt nozares, kurās mikrouzņēmumi nevarēs darboties.

Pērn novembrī Saeima nolēma tomēr MUN likmi nemainīt, saglabājot 9% nodokli mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro gadā, kā neieviešot nozares, kurās nevarēs darboties mikrouzņēmumi.

Izmaiņas tika nolemts atlikt līdz 2017. gadam.

Vienlaikus, lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, Labklājības ministrija (LM) kopā ar Finanšu ministriju izstrādāja grozījumus. Tie paredzēja pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) līmeni. Tai laikā labklājības ministrs bija Uldis Augulis (ZZS) un finanšu ministrs bija Jānis Reirs (V).

LM īpaši satrauca fakts, ka 2015. gadā no visām sociāli apdrošinātajām personām – 31,2% gadījumu apdrošināšanas iemaksu objekts bija mazāks par valstī noteikto minimālo darba algu.

Ministriju izstrādātie un Saeimā līdz ar 2016. gada valsts budžetu apstiprinātie grozījumi paredzēja, ka, sākot ar 2017. gadu, minimālais VSAOI līmenis būs 75% no valstī noteiktās minimālās algas, savukārt 2018. gadā VSAOI būtu jāmaksā no visas minimālās algas, pat ja darba samaksa ir mazāka.

Vienlaikus pērn apstiprinātie grozījumi paredzēja, ka sociālo iemaksu starpība būtu jāsedz darba devējiem no saviem līdzekļiem. Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem par saviem darbiniekiem būtu jāsedz visa VSAOI summa.

Nevalstiskās organizācijas cīņu ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem redzami uzsāka vien šogad, kad uz valdības galda gūlās jau 2017. gada valsts budžets. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) savu viedokli par "biznesa vidi graujošajiem grozījumiem" darīja zināmu gan valdībai, gan Saeimai, kur aktīvi piedalījās nākamā gada budžeta vētīšanā.

LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš informēja deputātus, ka gadījumā, ja normas nepārskatīs, viņš ir gatavs vērsties ar prasību Satversmes tiesā. Pret grozījumiem iebilda arī citas nevalstiskās organizācijas, norādot, ka tie var kavēt īstenot biedrību un nodibinājumu sociāli atbildīgos mērķus.

Neilgi pēc nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanas un pēc uzņēmēju spiediena Saeimas Sociālo un darba lietu komisija likumu "atvēra" un izstrādāja jaunus grozījumus.

Vien 12 dienas pirms 2017. gada Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Grozījumi nākamgad paredz krasas izmaiņas, salīdzinot ar Saeimā iepriekš lemto.

Otrdien, 20. decembrī, pēc plašām diskusijām Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz atteikties no minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas. Tāpat Saeima atbalstīja grozījumus, kas paredz, ka nākamgad mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 12% līdz 15% apmērā no uzņēmuma apgrozījuma.

2017. gadā uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir līdz 7000 eiro gadā, mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 12%, savukārt, ja uzņēmuma apgrozījums ir lielāks, tad – 15%. Šī diferencētā likme darbosies vienu gadu.

Sākot ar 2018. gadu, visiem uzņēmumiem mikrouzņēmuma nodokļa likme būs 15%.

Vienlaikus Saeima atbalstīja ierosinājumu izslēgt iepriekš pieņemto normu, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms darbosies līdz 2019. gadam. Par šīs normas izslēgšanu iestājās Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Grozījumi paredz, ka režīms darbosies vēl gadu pēc tam, kad stāsies spēkā jaunais regulējums mazajiem uzņēmumiem.

Pirmajā lasījumā, 15. decembrī, no balsojumiem par grozījumiem atturējās "Vienotība". Frakcija uzstāja uz pašas iesniegto likumprojektu, kas paredzēja noteikt, ka mikrouzņēmumi varētu izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli 15% vai 5% apmērā un maksāt sociālās iemaksas par katru darbinieku.

Līdz ar to grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā pirmajā lasījumā tika pieņemti ar "Saskaņas" un "No sirds Latvijai" atbalstu, savukārt grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" – ar Latvijas Reģionu apvienības, "Saskaņas" un "No sirds Latvijai" atbalstu.

Galīgajā lasījumā "Vienotības" deputāti gan balsoja par grozījumiem, izņemot frakcijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, kura balsojumos nepiedalījās. Viņa pēc sēdes žurnālistiem skaidroja, ka partijas biedri balsojuši par grozījumiem, lai gan iepriekš frakcija iestājās kategoriski pret tiem, lai nebūtu pārmetumu, ka "Vienotība" šūpo valdību.

Īpaši asi "Vienotība" kritizēja atteikšanos no minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas. "Mēs nedrīkstam paplašināt jau tā lielo cilvēku loku, kuri ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Teikšu godīgi: man ir apnicis skatīties, kā slimi bērni tiek vesti uz bērnudārzu, man ir apnicis skatīties, ka slimi cilvēki iet uz darbu ar 39 un 40 grādu temperatūru," uzsvēra deputāts Jānis Upenieks (V).

Savukārt finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) skaidroja, ka uzņēmumiem ar 3–4 tūkstošu eiro apgrozījumu ar pērn apstiprinātājiem grozījumiem "nodokļu slogs no apgrozījuma būtu apmēram 45%, neskaitot fiksētās vai mainīgās izmaksas. Vai tas samaksājams? Nu, diez vai. Tāpēc arī šie uzņēmumi cēla trauksmes signālu kā tādu."

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) portālam "Delfi" skaidro, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem 15. decembris bija tas datums, līdz kuram nodokļu maksātāji varēja vērsties VID, lai atteiktos no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa vai pieteiktos tam.

Taču izprotot radušos situāciju, VID pieteikumus par jebkādām izmaiņām saistībā ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu pieņems arī pēc 15. decembra – saskaņā ar likumā plānoto līdz 31. janvārim.

VID statistikas dati liecina, ka mikronodokļa maksātāju skaits, neskatoties uz neskaidrību un politiķu virzītajām dažādām izmaiņām, kopš tā ieviešanas turpina pieaugt, šā gada 8. decembrī sasniedzot 50 304.

VID aicina nodokļu maksātājus aktīvi sekot līdzi aktuālajai informācijai publiskajā telpā, solot par konkrēto iesnieguma iesniegšanas termiņu informēt visos dienestam pieejamajos informācijas kanālos.

"Pieteikumus var aizpildīt brīvā formā un nosūtīt VID pa pastu vai iesniegt VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) kā nestrukturētu dokumentu," atgādina VID, piebilstot, ka plašāka informācija par mikrouzņēmuma nodokli pieejama VID mājaslapā sadaļā – Nodokļi/ Mikrouzņēmumu nodoklis.