Jauns gads, jaunas izmaiņas: kas ietekmēs maciņu 2017. gadā  (139)

Prognozētā Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%, savukārt 2018. un 2019. gadā tā paredzēta 3,4% apmērā. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi šogad tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro.

Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%. Vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā – 1%, bet 2019. gadā – 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam – 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamais deficīta līmenis tika noteikts 1% apmērā no IKP. Sākot ar 2017. gadu tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.

Kā liecina "Latvijas Vēstnesis" sniegtā informācija, 1. janvārī stājas spēkā vairāk nekā 160 tiesību akti, to skaitā teju 70 likumi, savukārt teju 40 tiesību aktu līdz ar jauno gadu spēku ir zaudējuši.

Portāls "Delfi", izmantojot Labklājības ministrijas (LM), "Swedbank", AS "Latvijas Zaļais punkts", Finanšu ministrijas (FM), Satiksmes ministrijas (SM) Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA), Valsts kancelejas un SEB bankas sniegto informāciju, apkopojis izmaiņas, kas jaunajā gadā ietekmēs iedzīvotājus.

Kā skaidro "Swedbank", šo izmaiņu rezultātā minimālās darba algas saņēmēji ik mēnesi uz rokas iegūs nepilnus septiņus eiro. Vienlaikus banka gan atgādina, ka līdz ar diferencētā neapliekamā minimuma pieeju, par 15 eiro tiek samazināts faktiski piemērotais ikmēneša neapliekamais minimums. Tādējādi darba ņēmēju ikmēneša ienākumi samazināsies par 3,45 eiro.

Šogad samazināts ikmēneša neapliekamais minimums līdz 60 eiro. Maksimālais gada neapliekamais minimums 2017. gadā ir 1380 eiro. Gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, ir 4800 eiro.

Tāpat 2017. gadā stājas spēkā jauna kārtība minimālās algas aprēķināšanai. Minimālās algas noteikšanai valstī būs jāņem vērā vairāki rādītāji, tostarp dažādi valsts iestāžu apkopotie statistikas dati un prognozes.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērnā gada decembrī darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir līdz minimālās mēneša darba algas apmēram un tās apmērā, bija 173,4 tūkstoši jeb 20,2% no darba ņēmēju kopskaita.

Kā informēja LM, pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam.

LM aprēķini liecina, ka likuma izmaiņas samazinās bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitu nākamajos trijos gados par vidēji 5,5% gadā. Personai, kura bezdarbnieka statusu būs ieguvusi līdz 2017. gada 31. martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu noteiks saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2016. gada beigām. Šiem cilvēkiem, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, būs jābūt veikušiem sociālās iemaksas vismaz 9 mēnešus 12 mēnešu periodā.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistika liecina, ka 2016. gada jūnijā bija 19,4 tūkstoši bērnu, kas bija uzskaitē kā ceturtie un nākamie bērni ģimenē.

1000 cigāriem vai cigarillām noteikta 88 eiro liela akcīzes nodokļa likme salīdzinājumā ar pērn noteiktajiem 45 eiro. Savukārt cigaretēm noteikta 69,5 eiro liela akcīzes nodokļa likme un 20% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas.

Pērn cigaretēm bija 60 eiro liela akcīzes nodokļa likme un 25% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas. Tāpat palielināts nodoklis tabakas lapām, karsējamai tabakai, smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai un citai smēķējamai tabakai no 62 līdz 70 eiro par vienu kilogramu tabakas.

Grozījumi gan paredz pārejas laiku, kurā tiks palielināts akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem. Tabakas izstrādājumu cena pakāpeniski tiks palielināta līdz 2019. gadam.

Savukārt transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pirms 2009. gada, CO2 likmes nepiemēros, un auto īpašnieki turpinās maksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pēc līdzšinējās kārtības.

Papildus transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmei noteikta 300 eiro likme vieglajiem auto, kam motora tilpums ir lielāks par 3500 kubikcentimetriem.

Nodoklis atkarīgs no auto lietošanas ilguma, kas būs 10 eiro dienā vai 1000 eiro gadā.

Sākot ar 1. janvāri, ir spēkā ierobežojums fizisku personu darījumiem skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro. Ja summa pārsniedz 7200 eiro, tie ir veicami, izmantojot banku.

Preču un izstrādājumu iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no polistirola likme palielināta par 41%.

Paredzams, ka atkritumu radītājiem likmes pieaugums maksu par nešķirotajiem atkritumu apsaimniekošanu sadārdzinās par aptuveni 15 līdz 20%. Līdz ar to, šķirojot atkritumus, var samazināt ikmēneša izdevumus par atkritumu izvešanu, jo sašķirotie atkritumi ar nodokli netiks aplikti.

Šogad uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir līdz 7000 eiro gadā, mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 12%, savukārt, ja uzņēmuma apgrozījums ir lielāks, tad – 15%. Šī diferencētā likme darbosies vienu gadu.

Sākot ar 2018. gadu, visiem uzņēmumiem mikrouzņēmuma nodokļa likme būs 15%.

Vienlaikus pērn tika noraidīt ideja par minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanu.

Kā iepriekš skaidroja FM, tiesības uz domēna vārda atslēgšanu VID nepieciešamas, lai cīnītos pret interneta veikaliem, kuri nemaksā nodokļus. Līdz šim šādas tiesības piešķirtas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, lai slēgtu vietnes, kurās tiek organizētas nelicencētas azartspēles.

Izmaiņas paredz dot VID tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, kā arī noteikt liegumu to pārreģistrēt uz cita nodokļu maksātāja vārda, vai pārtraukt domēnu reģistrāciju ".lv" zonā.

Izmaiņas paredz, ka zvērināta notāra pienākums ir nekavējoties ziņot VID par katru gadījumu, kad tiek mantota nereģistrējama kustama manta (tostarp skaidra nauda), kuras vērtība pārsniedz 15 tūkstošus eiro.

Vienlaikus, sākot ar 2017. gadu, lai sekmētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu valsts ieņēmumu jomā, par aizdomīgiem gadījumiem VID būs jāziņo arī nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem advokātiem, kā arī citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem.

Līdz šim informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā VID saņem no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

LTA skaidroja, ka no 2017. gada pieaugs ne tikai nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, bet arī nodokļi saistībā ar darbinieku algām. Tāpat maksa par elektrību pēc pusgada kļūs dārgāka, pieļāva asociācija.

Līdz ar to cenas produktiem pieaugs vēl vairāk, tostarp dārgāks būs piens, sviests, krējums un biezpiens.

Kā iepriekš skaidroja FM, 2017. gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro. Palielinājums būs saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai.

Plānots, ka veselības aprūpes reformu īstenošana nodrošinās pieejamības palielinājumu onkoloģijā, unikālo pacientu skaita pieaugumu kompensējamiem un centralizētajiem medikamentiem, pieejamības pieaugumu izmeklējumiem, rehabilitācijai un fizikālās medicīnas pakalpojumiem.

2017. gadā tiks sākts darbs pie tā, lai sagatavotos vērienīgai veselības nozares reformai, savukārt 2018. gadā tā tiks īstenota.

Oktobrī valdība atbalstīja veselības finansēšanas modeli, kas paredz, ka pilns veselības pakalpojumu grozs visiem valsts iedzīvotājiem tiek nodrošināts no iekasētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Valdības atbalstītais modelis neprasa papildu iemaksas no iedzīvotājiem, bet paredz būtisku finansējuma pieaugumu sistēmai. Tas paredz saglabāt esošo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu.

Valdības atbalstītais veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis tiks ieviests no 2018. gada 1. janvāra.