Dārgie īpašumi: kam nākamgad pieaugs nodokļi un kādas atlaides piedāvās valdība  (430)

Izmaiņas kadastrālo vērtību bāzē bija nepieciešamas, ņemot vērā nepilnības – proti, dažādu īpašumu kadastrālās vērtības neatbilst to vērtībai tirgū.

Pērnā gada pavasarī Valsts zemes dienests (VZD) pabeidza darbu pie noteikumu projekta par kadastrālo vērtību bāzi 2017.-2018. gadam, bet Saeima nolēma vērtības "iesaldēt". Līdz ar to šogad kadastrālās vērtības nemainījās, bet 2018. gadā izmaiņām jāstājas spēkā.

Saskaņā ar likumu kadastrālo vērtību bāzi izstrādā atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija pusotru gadu pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam un to reizi divos gados apstiprina valdība. Tādējādi 2018.-2019. gada bāze izstrādāta atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija vēl 2015. gada 1. jūlijā.

Kadastrālā vērtība, ko aprēķina pēc noteiktas formulas, ir pamats NĪN, dažādu nodevu (mantojumu vai dāvinājumu formēšanas situācijās) vai zemes nomas maksas aprēķināšanai.

Pašlaik noteikts, ka NĪN par dzīvokli ir 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro, 0,4% – no kadastrālās vērtības daļas 56 915-106 715 eiro apmērā, un 0,6% – no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 eiro.

VZD min – ņemot vērā to, ka uz ēkām attiecas progresīvais NĪN, vērtībai pieaugot divas reizes, nodoklis var pieaugt pat piecas reizes.

Pašlaik aptuveni 12 tūkstošiem māju Latvijā vērtība ir virs 50 tūkstošiem eiro. Pārrēķinot kadastrālo vērtību nākamajam divu gadu periodam, šajā grupā nonāks vēl 10 tūkstoši māju.

"Šīm mājām mainīsies nodokļa likme, un tas ir pamats meklēt risinājumu nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežošanai," atzīst VZD, uzsverot, ka vienlaikus ar kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu jāpārskata arī nekustamā īpašuma nodokļa politika. Piemēram, jaunai savrupmājai Pierīgā, Babītes novadā, kuras kadastrālā vērtība 2016. gadā ir 32 tūkstoši eiro, mainot vērtību, tā pieaugs līdz 140 tūkstošiem eiro.

No Tieslietu ministrijas sagatavotā noteikumu projektu anotācijā skaidrotā izriet, ka 2018. gadā visvairāk pieaugs jauno mājokļu (pēc 2000. gada būvētām daudzfunkcionālām ēkām un savrupmājām teritorijās ar intensīvu attīstību, kur dominē jaunās un pārbūvētās savrupmājas) vērtības. Tas nozīmē, ka vairāk būs jāmaksā tiem, kas dzīvo Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā.

"Izteikts zemes kadastrālo vērtību pieaugums ir teritorijās, kur kadastrālā vērtība līdz šim ievērojami atpalika no nekustamo īpašumu tirgus vērtībām, piemēram, šaurā piejūras joslā Jūrmalas pilsētas teritorijā un Carnikavas, Engures un Saulkrastu pašvaldībās, kā arī Rīgas centrā, Mežaparkā un Ķīpsalas krastā," klāsta TM.

Dzīvokļiem jaunajos projektos vērtību pieaugums atkarīgs no novietojuma – Rīgā pieaugums vidēji ir divas reizes, bet Jūrmalā – gandrīz četras reizes (valstī vidēji 1,5 reizes).

Sērijveida un pārējās daudzdzīvokļu mājās, kas nav jaunie projekti, kadastrālo vērtību pieaugums Rīgā un citās republikas nozīmes pilsētās ir salīdzinoši neliels – vidēji tas ir 15%, ņemot vērā cenu kāpumu laika posmā no 2012. gada. Rīgas centra zonās un Jūrmalas "dārgajās zonās" dzīvokļu vērtības pieaugs vairāk, jo tie iepriekš nebija novērtēti atbilstoši tirgus līmenim, klāsta TM.

Kadastrālo vērtību pieaugums valstī kopumā pa nekustamo īpašumu grupām:

Individuālu dzīvojamo māju vērtības pieaugs īpaši tajās teritorijās, kur pēc 2000. gada notikusi intensīva attīstība. Tie ir gan jaunie ciemati Pierīgā, gan teritorijas Rīgā un Jūrmalā.

Ārpus Rīgas reģiona tās ir atsevišķas vietas, piemēram, vienotajā stilā izveidotajā ekskluzīvās apbūves ciematā "Amatciems" Drabešu pagastā, kas ir izdalīts atsevišķā vērtību zonā.

"Amatciemā" 306 kvadrātmetrus plašas ēkas kadastrālā vērtība pašlaik ir 29 tūkstoši eiro, bet atbilstoši jaunajai bāzei tā pieaugs 7,6 reizes – līdz 222 tūkstošiem eiro. Savukārt ārpus "Amatciema" Drabešu pagasta lauku mājas (114 kvadrātmetri) kadastrālā vērtība ir 4200 eiro un tā saruks līdz 4100 eiro.

Kopumā valstī ap 40% savrupmāju vērtības samazināsies. Aptuveni 45% gadījumu palielinājums nepārsniegs 3500 eiro, bet apmēram 8% gadījumu kadastrālās vērtības pieaugs par summu virs 10 tūkstošiem eiro – kopumā tie ir 25 tūkstoši ēku no 305 tūkstošiem.

Arī individuālās apbūves zemju vērtība pieaugs nelielā valsts daļā, pārsvarā dārgajās teritorijās, kur kadastrālā vērtība līdz šim ievērojami atpalika no nekustamo īpašumu tirgus vērtībām, piemēram, Mežaparkā, Ķīpsalas piekrastē un Rīgas centrā.

Tāpat vērtības pieaugs jūras un Lielupes krastā Jūrmalas teritorijā un jūras malā Carnikavas, Engures un Saulkrastu pašvaldībās. Vienlaikus šajās teritorijās atsevišķās vērtību zonās būs kadastrālo vērtību samazinājums.

Kopumā valstī ap 40% individuālās apbūves zemēm kadastrālās vērtības samazināsies. Aptuveni 30% gadījumu palielinājums nepārsniegs 500 eiro. Vērtības pieaugums par vairāk nekā 2000 eiro gaidāms aptuveni 15% gadījumu.

No citām īpašumu grupām atkārtots kadastrālo vērtību pieaugums nākamajā gadā visā valsts teritorijā skars lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tomēr šajā grupā vērtību kāpums būtiski neietekmēs nodokļa maksājumus, jo jau 2015. gadā tika rasts risinājums, kā nodrošināt samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu lauksaimniecības zemju īpašniekiem, piemērojot 10% nodokļa pieauguma ierobežojumu turpmākajiem 10 gadiem.

Finanšu ministrijā atzīst, ka darba grupā izskatīti vairāki varianti, kā ierobežot NĪN pieaugumu saistībā ar kadastrālo vērtību strauju pieaugumu.

"2018. gadā piedāvāto kadastrālo vērtību diapazons apbūves zemei visā Latvijā ir tādā amplitūdā (0,4 eiro – 600 eiro par kvadrātmetru), ka problemātiku NĪN jomā nevar risināt ar nodokļa likmes koridoru (0,2-1,5%)."

Tika izskatīts gan modelis piemērot vienotu nodokļa likmi ēkai un zemei, gan atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokli ar zemi. "Analizējot šos piedāvājumus, tika konstatēts, ka abi piedāvājumi būtu sarežģīti administrējami, savukārt vienotas nodokļa likmes noteikšana radītu nodokļa sloga pieaugumu personām, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, un samazinātu nodokļa slogu privātmājās, bet vienīgā mājokļa atbrīvošana no nodokļa radītu nodokļa sloga pieaugumu īres gadījumos un vienlaicīgi samazinātu pašvaldību ieņēmumus," skaidro FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Diskutēts arī ar Tieslietu ministriju un Valsts zemes dienestu, lai pilnveidotu kadastrālo vērtību noteikšanas modeli par ēkas un zemes kadastrālās vērtības proporciju. Šīs diskusijas gan beigušās bez rezultātiem.

Arī darba grupas piedāvājumi kopumā neguva plašu atbalstu, bet bija vairāki darba grupas locekļi, kas atbalstīja kādu no variantiem. Rezultātā FM šā gada sākumā darba grupā piedāvāja risinājumu noteikt atvieglojumu kvadrātmetros par katru īpašumā deklarēto personu, piedāvājot to attiecināt gan uz ēku, gan zemi. Atvieglojuma apmērs varētu būt mainīgais, par kuru vēl varētu diskutēt.

"Darba grupā tika konstatēts, ka sarežģītā zemju un ēku struktūra Latvijā (tostarp arī piespiedu nomas attiecības) rada problēmas nodokļa atvieglojumu piemērošanā attiecībā uz zemi. Šobrīd FM papildus izvērtēs pašvaldību ieņēmumu izlīdzināšanas mehānismu, jo darba grupā tika norādīts, ka tas ir šķērslis pašvaldībām piemērot dāsnākas nodokļa atlaides problēmu situācijās," stāsta Jarockis.

Sagaidāms, ka likuma grozījumi varētu tikt virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā martā vai aprīlī, taču viss ir atkarīgs no darba grupas rezultāta.

Tieslietu ministrijā skaidro – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) jau pērn atzina, ka neatbalstīs plānotās kadastrālo vērtību izmaiņas un netaisnīgu NĪN piemērošanu, kamēr netiks īstenotas reformas NĪN politikā. "Jaunā kadastrālo vērtību bāze ir viena lieta, bet iedzīvotājiem nodokļos maksājamā summa – cita lieta, kas tiešā veidā būs atkarīga no NĪN likmēm un NĪN reformas. Tas ir Finanšu ministrijas uzdevums," uzsver TM.