Valsts fondēto pensiju līmeņa aktīvi pērn palielinājās par 428 miljoniem eiro  (8)

Kopējais pensiju otrā līmeņa aktīvu apmērs 2016.gada beigās sasniedzis 2,764 miljardus eiro, no kā pārvaldītāju devums ir 447 miljoni eiro.

Pē asociācijas datiem, vidējais pensiju uzkrājums vienam dalībniekam pagājušā gada beigās bija 2180 eiro gadā, un 2016.gada laikā tas audzis par 17%.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) ceturtdien preses konferencē uzsvēra, ka, tikai kombinējot visus trīs pensiju līmeņus, var vecumdienās iegūt pienācīgus ienākumus. Viņaprāt, ir svarīgi izglītot sabiedrību par pensiju sistēmu un ir jāapzinās, ka otrajā līmenī iemaksātie līdzekļi nav abstrakta nauda bankās, bet šim finansējumam pretī ir konkrēta cilvēka vārds un uzvārds, kā arī personas kods.

Reirs sacīja, ka Labklājības ministrija cenšas iespēju robežās informēt sabiedrību, stāstot intervijās un veidojot viedokļu rakstus par to, ka sociālās iemaksas nav nodoklis, bet gan līdzekļi, kas iemaksu veicējam nākotnē tiks izmaksāti pensiju veidā, kā arī vajadzības gadījumā bezdarbnieku pabalsta vai slimības pabalsta veidā.

Ministrs arī uzdevis Nodarbinātības valsts aģentūrai mainīt visas bezdarbnieku apmācību programmas, iekļaujot tajās arī finanšu pratības jautājumus. Tas nepieciešams, lai cilvēkiem skaidrotu, ka, strādājot bez darba līguma un bez sociālajām garantijām, cilvēki tiek apkrāpti un slimības gadījumā slimības pabalstu var saņemt, piemēram, tikai piecu vai septiņu centu apmērā. Tā nav teorētiska konstrukcija, bet gan reāli piemēri, teica Reirs.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.