Likumu par zemju atpirkšanu Saeima varētu pieņemt pēc gada  (21)

Vienlaikus raidījums uzsver, ka pēc plāna šim likumam bija jāstājas spēkā jau ar šī gada 1. janvāri. Raidījums skaidro, ka likumdevējs kavējas izstrādāt iedzīvotājiem pēc iespējas labvēlīgāku regulējumu piespiedu zemes nomas stāvokļa izbeigšanai bailēs no iespējamas tiesvedības.

Likuma neesamība ietekmē vairāk nekā 100 tūkstošus dzīvokļu īpašnieku, kas turpina ik mēnesi maksāt par zemi, kas atrodas zem daudzdzīvokļu ēkas. Turklāt arvien vairāk šo dzīvokļu īpašnieku saņem arī paziņojumus par desmit gadus vecu zemes nomas parādu, vēstī "Panorāma".

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) raidījumam norādījis, ka atbildība par likuma virzību patlaban ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un tās priekšsēdētājam, atgādinot, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš beidzies jau oktobrī. "Atklāti runājot, man veidojas iespaids, ka šī likuma virzīšana tiek apzināti bremzēta," savu nostāju paudis nozares ministrs. Viņš arī minējis, ka pie likuma bremzēšanas vainīga Rīgas dome, jo tās "pašreizējai vadībai būtu ļoti neizdevīga šāda likumprojekta pieņemšana."

Tieslietu ministrs arī norādījis, ka, iespējams, ''Rīgas namu pārvaldniekam'' ir izdevīgs starpnieka stāvoklis starp dzīvokļa un zemes īpašniekiem. Ar atbildīgās komisijas vadītāju Sergeju Dolgopolovu (S) raidījumam nebija izdevies sazināties, savukārt komisijas loceklis Jānis Dombrava (NA) nepilnības saskatījis pašas ministrijas darbā, skaidrojot, ka "maz domāts tieši no iedzīvotāju puses".

Dombravas vadītā darba grupa strādājot pie likumprojekta uzlabošanas. Viena no diskusijām – par cenu, par kādu iedzīvotāji varēs zemi atpirkt. Ministrijas iecere bijusi zemes kadastrālajai vērtībai pieskaitīt vēl 18%, bet Dombrava atzinis, ka šāds koeficients nebūtu godīgs, jo uzpircēji zemi savulaik iegādājušies krietni zem kadastrālās vērtības.