Mazāk pelnošie vai ģimenes ar bērniem: kas iegūs, palielinot neapliekamo minimumu  (145)

Par neapliekamā minimuma palielināšanu runāts vairākus gadus, lielākoties līdz ar diskusijām par minimālās algas palielināšanu. Darba devēji iepriekš atzina, ka minimālās algas palielināšanas vietā labāk būtu palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu.

No 2016. gada Latvijā ieviests diferencētais neapliekamais minimums – proti, lielāku algu saņēmējiem tas ir mazāks, bet mazāku algu saņēmējiem neapliekamais minimums ir lielāks.

Šogad ikmēneša neapliekamais minimums samazināts līdz 60 eiro, bet mazāko algu saņēmējiem pienākas neapliekamais minimums 115 eiro apmērā. Saskaņā ar "Swedbank" Finanšu institūta secināto arī 2017. gadā Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, darbaspēka nodokļiem jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Turklāt kaimiņvalstīs atalgojuma nodokļu slogs ir samazinājies, savukārt Latvijas iedzīvotājiem šajā jomā šogad nav būtisku izmaiņu.

Tagad izskanējusi informācija, ka no nākamā gada mazo algu saņēmējiem neapliekamais minimums varētu tikt paaugstināts līdz 350 eiro. PPortāls "Delfi" piedāvā apkopojumu par to, kas šādā gadījumā iegūs vairāk un kurā Baltijas valstī strādājošajiem pašlaik ir lielākie ieguvumi.

"Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons portālam "Delfi" skaidro, ka neapliekamais minimums būtiski ietekmē mazo algu saņēmējus. Jau tagad daļa minimālo algu saņēmēju faktiski nemaksā IIN, ja, piemēram, apgādībā ir divi bērni.

"Ja neapliekamais minimums būtu, piemēram, 350 eiro, tad iedzīvotāji ar minimālo algu IIN nemaksātu vispār arī bez apgādībā esošām personām un citiem atvieglojumiem, un saņemtu uz rokas 340,1 eiro mēnesī," stāsta Jansons.

Šādā gadījumā minimālās algas saņēmēji bez apgādājamajiem Latvijā saņemtu vislielākos ienākumus "uz rokas", salīdzinot ar Lietuvu (335,3 eiro) un Igauniju (329,1 eiro). Tomēr situācija mainās, ja ģimenē, piemēram, ir viens bērns. "Latvijas gadījumā ienākumi nepieaug (jo IIN jau faktiski netiek maksāts un papildu atvieglojumi nestrādā), savukārt Lietuvā un Igaunijā ienākumi pieaug un pārsniedz Latvijas iespējamo līmeni. Šāda situācija veidojas, jo Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) daļa, kuru sedz darba ņēmējs, ir lielāka kā kaimiņvalstīs. Līdz ar to algas daļa, no kuras rēķina IIN, ir pēc VSAOI ir mazāka kā Lietuvā un Igaunijā," min eksperts.

Arī "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis portālam "Delfi" atzīst, ka neapliekamā minimuma palielinājums nāks par labu mazo algu saņēmējiem, kuru nodokļu slogs saruks.

Vienlaikus viņš uzsver – salīdzinot Baltijas valstis, jāņem vērā arī tas, uz cik lielu strādājošo daļu izmaiņas attiecas. Piemēram, Latvijā minimālo vai mazāku algu saņem 20,7% strādājošo, Lietuvā 23,2%. Par Igauniju nav šādi salīdzināmu datu, taču, vērtējot Nodokļu administrācijas datus, šādu iedzīvotāju īpatsvars ir zemāks, aptuveni 14%.

"Ja tiks palielināts neapliekamais minimums, jārēķinās ar kompensējošiem pasākumiem, respektīvi, ka pie noteikta algas sliekšņa tas izzudīs. Kopumā nodokļu sistēma tiks padarīta progresīvāka," klāsta Gašpuitis, piebilstot, ka 350 eiro slieksnis gan ir ļoti ambiciozs un šāda iecere saskarsies ar pašvaldību pretreakciju, ņemot vērā, ka tādējādi saruks to ieņēmumi.

Jansons norāda, ka sliktākā stāvoklī, ievērojami pieaugot neapliekamajam minimumam, būs arī tās ģimenes ar bērniem, kas saņem zemākus ienākumus. Nepieciešamas nodokļu izmaiņas plašākā kontekstā, atbalstot ģimenes ar bērniem un neradot budžeta ieņēmumu problēmas pašvaldībām, uzsver Jansons.

Oficiāla informācija par neapliekamā minimuma palielināšanu gan no Finanšu ministrijas (FM) līdz šim nav bijusi. FM skaidro, ka līdz šā gada aprīļa beigām plānots izstrādāt vidēja termiņa Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, un viena no prioritātēm ir arī iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana. "Pie konkrētiem pasākumiem vēl tiek strādāts un drīzumā par to notiks diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem," saka ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Gašpuitis norāda – aktuālākais jautājums ir, vai valdība spēs kvalitatīvi sagatavot izmaiņu piedāvājumu un par to vienoties ar sociālajiem partneriem. Piemēram, būs diskusijas par to, cik lielā mērā izmaiņas neapliekamajā minimumā salāgot ar izmaiņām atbalstā par apgādāmajiem u.tml.

Līdz šim kritiska bijusi Latvijas Pašvaldību savienība, vēršot uzmanību uz to, ka nepieciešams mehānisms, kas kompensēs līdzekļus, kuri vairs neieplūdīs pašvaldību kasēs.

"Līdz ar to ir gaidāmas plašas diskusijas, kurās neviens negribēs būt zaudētājs. Tas koriģēs iznākumu un liek būt piesardzīgam, jo aicinājumi straujāk celt neapliekamo minimumu bijuši arī agrāk," vērtē Gašpuitis.

Atbalstu neapliekamā minimuma palielināšanai pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), vienlaikus LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsver – tas nenozīmē, ka mazliet augstākām un vidējām algām neapliekamais minimums būtu jāsamazina. "Diferencētam neapliekamajam minimumam ir jēga, bet nedrīkst būt tā, ka lielākām algām tas pakāpeniski izzūd, arī šīm algām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būtu jāpaaugstina, jo tas jau ir noslīdējis līdz 60 eiro mēnesī," viņš skaidro.

Nākamais svarīgais solis ir ēnu ekonomikas ierobežošana, norāda LBAS.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) par neapliekamā minimuma palielināšanu pagaidām izsakās piesardzīgi, norādot, ka valdības piedāvājumus saistībā ar jauno nodokļu politiku vērtēs kompleksi.

LDDK portālam "Delfi" klāsta, ka neapliekamā minimuma palielināšana ir tikai viens no punktiem topošajā vidēja termiņa nodokļu politikā, kuras viens no uzdevumiem ir arī nabadzības mazināšana un sociālā vienlīdzība.

"Nodokļu politika, kas ir viens no valsts izaugsmes priekšnoteikumiem, var kalpot par pamatu ekonomikas attīstībai, jo izveidojot to konkurētspējīgu reģionā, iespējams piesaistīt investīcijas un palielināt eksporta apjomu," uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Gašpuitis min, ka Lietuva un Igaunija līdz šim ar atbalstu mazo algu saņēmējiem ir bijušas krietni izlēmīgākas. "Ja salīdzinām situāciju ar neapliekamo minimumu, tad Lietuvā neapliekamais minimums minimālās algas vai mazāk saņēmējam ir palielināts līdz 310 eiro mēnesī. Igaunijā tas ir sasniedzis 180 eiro, bet jau nākamgad to plāno celt līdz 500 eiro. Lietuva, visticamāk, neatpaliks, jo demogrāfiskie izaicinājumi pieprasa izlēmīgus risinājumus, kas nozīmē, ka kaimiņu uzdotais temps liek un liks arī mums turēt līdz," viņš skaidro.

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa min – lai gan vairumā gadījumu joprojām pret strādājošiem labvēlīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, taču, turpinot uzņemto kursu, Lietuva jau nākamgad varētu apsteigt Igauniju un kļūt par draudzīgāko valsti nodokļu sloga ziņā aizvien lielākai nodarbināto daļai.

"Swedbank" Finanšu institūtā atzīst: "Saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika".

Saskaņā ar institūta skaidroto darbaspēka nodokļi šogad Latvijā mainījušies niecīgi, atsevišķos gadījumos pat negatīvā virzienā.

Piemēram, šogad par 10 eiro augusi minimālā darba alga – no 370 līdz 380 eiro –, kas šādas algas saņēmējiem ik mēnesi papildus sniedz nepilnu septiņu eiro lielu ieguvumu. Vienlaikus diferencētā neapliekamā minimuma dēļ ik mēnesi sarūk visu strādājošo ienākumi, jo, sākot ar 2017. gadu, minimālais mēneša neapliekamais minimums ir 60 eiro iepriekšējo 75 eiro vietā.

"Tā rezultātā ikmēneša ienākumi samazinās par 3,45 eiro jeb 41,10 eiro gadā," rēķina eksperti. Tiesa gan, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iedzīvotājiem, kuriem 2016. gadā darba alga "uz papīra" bijusi līdz 1000 eiro mēnesī, ir iespēja atgūt nodokli par nepiemērotā diferencētā neapliekamā minimuma daļu. "Īpaši svarīgi šo iespēju ir izmantot "mazo algu" saņēmējiem. Tā, piemēram, iedzīvotājiem ar algu 380 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, ar vienu vai bez reģistrētiem apgādājamiem un bez papildus ienākumiem, iesniedzot deklarāciju, no valsts iespējams atgūt 69 eiro par nepiemērotā diferencētā neapliekamā minimuma daļu," klāsta institūtā.

Baltijas līmenī minimālās darba algas pelnītājs Latvijā saņem vismazāk – pelnot 380 eiro, bez reģistrētiem apgādājamiem, pēc nodokļu nomaksas Igaunijā un Lietuvā strādājošo maciņos vidēji nokļūst par 15% vairāk naudas.

Vidējus ienākumus (800 eiro pirms nodokļu nomaksas) pelnoša iedzīvotāja ienākumi pēc nodokļu nomaksas bez reģistrētiem apgādājamiem vislielākie ir Igaunijā, toties ar apgādājamiem – līdztekus Igaunijai nu nostājusies arī Lietuva, kamēr Latvija būtiski iepaliek.

Savukārt augstāku ienākumu (1000 eiro pirms nodokļu nomaksas) saņēmējiem vispateicīgākās darbaspēka nodokļu politikas titulu saglabā Igaunija, nodrošinot lielākos ienākumus Baltijā pēc nodokļu nomaksas. Salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu, Igaunijā strādājošie ar vai bez apgādājamiem var saņemt pat par 100 eiro mēnesī vairāk.

"Augstāku ienākumu saņēmēji Latvijā pēc nodokļu nomaksas piedzīvo pat ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā. Līdz ar to nākas secināt, ka, salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm, no nodokļu sloga aspekta pelnīt vairāk Latvijā kļuvis vēl neizdevīgāk," atzīst "Swedbank" institūtā.