Kopumā "Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam" ietver 60 uzdevumus, no kuriem 18 ir izpildīti, bet 42 uzdevumu izpilde vēl ir procesā. 17 uzdevumu izpildes termiņi un starptermiņi ir kavēti, tomēr FM atzīst, ka starptermiņu izpildes kavēšana neietekmē galējo uzdevuma izpildes termiņu.
Tomēr atsevišķas ministrijas un uzņēmēju organizācijas ir rosinājušas papildināt ēnu ekonomikas apkarošanas plānu ar jauniem uzdevumiem. Tā, piemēram, Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Celtnieku arodbiedrība aicina papildināt plānu ar solidārās atbildības tvērumu, tajā iekļaujot visu apakšuzņēmēju ķēdi, un attiecināt to uz neizmaksātās darba algas izmaksu.
Datorprogrammu autortiesību apvienība rosina ierobežot nelegālās programmatūras izmantošanas iespējas. Apvienība iesaka kampaņas veidā un atkārtoti rakstiskā veidā uzrunāt uzņēmējus, aicinot sniegt informāciju par viņu lietošanā esošo programmatūru un rīcībā esošajām licencēm. Nozares ekspertu ieskatā, tas ir efektīvākais veids nelegālās programmatūras izmantošanas mazināšanā.
Savukārt biedrība "Par legālu saturu" rosina apkarot un ierobežot nelegālos un daļēji legālos TV programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējus.
Valsts ieņēmumu dienests iesaka stiprināt ar akcīzes nodokli apliekamo naftas produktu atvieglojumu un atbrīvojumu kategoriju aprites uzraudzību, ieviešot efektīvu kurināmās marķētās degvielas aprites kontroles mehānismu.
Savukārt FM iesaka piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas kārtību jeb t.s. reverso PVN visos būvniecības segmentos, transporta (t.sk. auto tirdzniecības) nozarē, elektronikas tirdzniecībā un citās "problemātiskās" nozarēs. FM arī rosina noteikt minimālo algu nozaru profesijām, izveidot tiešsaistes tirdzniecības darījumu reģistru, kā arī izvērtēt akcīzes nodokļa atcelšanu kafijai.
Šonedēļ notika Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēde, kuras laikā Finanšu ministrija (FM) ziņoja par paveikto ēnu ekonomikas apkarošanā 2016. gadā.
Ministre atzinīgi vērtēja pērn ieviesto reverso PVN maksāšanas kārtību mobilajām elektroierīcēm un graudiem, tāpēc FM Ēnu ekonomikas apkarošanas padomei piedāvāja paplašināt reversā PVN piemērošanas kārtību virknei citu jomu, piemēram, elektronikas, būvniecības, transporta, auto tirdzniecības u.c. jomās. "Redzams, ka reversā PVN piemērošana ir bijusi efektīva, tāpēc tajās nozarēs, kurās tiek izmantotas t.s. PVN "karuseļu shēmas", būtu svarīgi ieviest šo mehānismu," sacīja finanšu ministre.
FM un uzņēmēju organizācijas plāno izvērtēt reversā PVN piemērošanas kārtības paplašināšanu, lai to būtu iespējams piemērot sākot ar 2018. gadu. "Lai ieviestu jauno regulējumu, vēl nepieciešams ekonomiskais izvērtējums un pamatojums, jo reversais PVN nav vispārēja nodokļu maksāšanas kārtība. Pozitīvi vērtējams, ka šo izvērtējumu palīdzēs veikt uzņēmēji," pauda ministre.
Ēnu ekonomikas apkarošanas padome vienojusies, ka nākamo divu mēnešu laikā nozaru ministrijas un sadarbības parteri iesniegs jaunus priekšlikumus ēnu ekonomikas pakarošanas plāna papildināšanai, jo šodien izskanēja arī virkne priekšlikumu no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas u.c. partneriem.
"Uzņēmēju organizācijas piedāvā ieviest dažādus tehniskus uzlabojumus, piemēram, ieviest darījumu kontu mazajai uzņēmējdarbībai, kas, manuprāt, ir svarīgi. Tāpat ir priekšlikums godprātīgajiem nodokļu maksātājiem ieviest ērtāku risinājumu, lai viņi varētu pārbaudīt savu darījumu partneru godīgumu. Šos priekšlikumus izvērtēsim un iekļausim ēnu ekonomikas apkarošanas plānā," atzina Reizniece-Ozola.
Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes laikā tika arī diskutēts par atsevišķu uzdevumu neizpildi. Piemēram, Ekonomikas ministrija (EM) piedāvāja gandrīz visus ar būvniecības nozari saistītos uzdevumus atlikt, kam Ēnu ekonomikas apkarošanas padome nepiekrita.
Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, padome lūdza EM līdz šā gada marta beigām sagatavot informatīvo ziņojumu par tiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai būvniecībā pastiprinātu solidāro atbildību, sasaistītu būvkomersantu klasifikatoru ar Publisko iepirkumu likumu, kā arī ieviestu elektroniskā darba laika uzskaites sistēmu. "Šie un citi jautājumi dienaskārtībā ir ilgu laiku, bet līdz šim nozares politikas veidotājs nav spējis piedāvāt risinājumu," piebilda finanšu ministre.
Jau ziņots, ka Ēnu ekonomikas apkarošanas padome izveidota 2014. gadā. Padome ir koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir ēnu ekonomikas apkarošanas jomā koordinēt un uzraudzīt atbildīgo institūciju – valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju – darbību.
Padomes sastāvā darbojas Ministru prezidents, kurš ir arī padomes priekšsēdētājs, ministri, kā arī ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, Valsts darba inspekcijas direktors, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Valsts policijas priekšnieks, Veselības inspekcijas vadītājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents.
Ēnu ekonomikas apkarošanas padome 2016. gada jūnijā apstiprināja valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. līdz 2020. gadam. Plānā iekļauti pasākumi, kas vērsti uz ēnu ekonomikas apkarošanu Latvijā, kā arī noteikti termiņi, kādos pasākumi jāīsteno.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
