Par to atbild Finanšu ministrija (FM), kā arī tās pieaicinātie eksperti. Par vienu no svarīgākajiem reformā iekļautajiem jautājumiem tiek minēta stabila, ilglaicīga veselības aprūpes finansēšanas avota atrašana.
Veselības ministre Anda Čakša uzskata, ka šobrīd Veselības ministrijas (VM) prioritāte ir saņemt papildus finansējumu veselības aprūpei, taču vairāk par to varēšot runāt, kad FM nāks klajā ar savu piedāvājumu.
Par to, kādi konkrēti varētu būt VM sniegtie piedāvājumi, FM stāstīt atturas. Komunikācijas departamenā portālam "Delfi" skaidro, ka konkrēti varianti par to izkristalizējušies vēl nav, taču lēmums varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā.
Arī labklājības ministrs Jānis Reirs (V) atbild, ka šobrīd ir par agru spriest, ko reformas varētu sniegt labklājības jomā, jo informācijas par to vēl nav.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) nodokļu politikas reformās saredz daudz uzņēmējdarbībai svarīgu lietu. Svarīgs jautājums esot par uzņēmējdarbības konkurētspēju, tāpat Ekonomikas ministrijai nozīmīgs ir jautājums par reinvestētās peļņas nodokļa likmi – šobrīd ir redzams, ka uzņēmumu paškapitāli nav pietiekami, lai tie varētu kļūt par banku sadarbības partneriem, tāpēc tie nevar aizņemties līdzekļus.
Tāpat uzņēmēju rīcībā nav pietiekami daudz resursu, lai attīstītu savas darbības efektivitāti. Galvenais, ko no reformām sagaida Ašeradens, ir ekonomikas izaugsme.
Ziņots, ka pērn 9. augustā premjerministrs Kučinskis kopā ar nevalstiskajām organizācijām parakstīja vienošanos, kas paredz jaunas nodokļu politikas stratēģijas izstrādi līdz šī gada 1. aprīlim.
Pie tās strādā FM kopā ar uzņēmēju organizācijām. Starp jautājumiem, par kuriem tiek diskutēts, minēta algas neapliekamā minimuma palielināšana no 60 – 115 eiro mēnesī līdz 300 eiro, tiks diskutēts arī par solidaritātes nodokļa atcelšanu. Tāpat esot jāpārskata minimālās algas apmērs un valsts sociālās apdrošināšanas sociālās iemaksas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
