Nodokļu reforma – kas gaidāms iedzīvotājiem?  (104)

Latvijas Banka rosina koncentrēties uz iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodokļa pārskatīšanu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi piedāvāts samazināt no pašreizējiem 23% līdz 20%, kā arī varētu reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu – vienādot ar kapitāla ienākumiem saistītās nodokļu likmes 20% līmenī. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi centrālā banka aicina nemainīt.

Arī Finanšu ministrija piedāvā samazināt IIN līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN). PVN likme nodokļu reformas ietvaros tiek saglabāta 21%, tomēr plašāk plānots ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī samazināt PVN slieksni. Tāpat piedāvāts diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas piedāvājumi nodokļu politikas reformām ir interesanti un kopumā vērsti pareizajā virzienā, taču pagaidām tie vēl ir diezgan vispārīgi, tādēļ pašlaik ir grūti tos vērtēt.

"Pie pozitīvajām lietām noteikti jāmin darbaspēka nodokļu mazināšana, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu, solidaritāte nodokļa atcelšanu un neapliekamā minimuma palielināšanu. Tas ir būtiski, jo darbaspēka nodokļi mums tomēr ir nedaudz augstāki kā Lietuvā un Igaunijā, un līdz ar to Latvija kļūtu pievilcīgāka investoriem. Šie piedāvājumi arī mazinātu nevienlīdzību starp strādājošajiem, un nodokļu sloga izlīdzināšana starp dažādiem ienākumu veidiem varētu mazināt arī ēnu ekonomiku," stāsta Āboliņš.

"Vienlaikus piedāvātās izmaiņas ir ļoti apjomīgas, tādēļ tās vēl ir nopietni jādiskutē un jāsaprot, ko šādu reformu ieviešana praktiski nozīmēs dažādu nozaru un lieluma uzņēmumiem. Diemžēl šobrīd pietrūkst diezgan daudz būtisku detaļu, piemēram, par jauno UIN regulējumu un par to kādā veidā tiks kompensēts ieņēmumu kritums no darbaspēka nodokļu sloga samazinājuma. Tāpat jāsaprot, ka piedāvātās nodokļu reformas var arī sarežģīt to administrāciju. Piemēram, piedāvājums ieviest progresīvu IIN, to samazinot līdz 20%, bet lielajām algām to saglabājot 23% apmērā, visticamāk, praksē nozīmēs, ka visiem būtu jāsniedz IIN deklarācijas un līdz ar to IIN administrācija nebūt nebūs vienkārša," turpina eksperts.

Viņš pieļauj, ka bez darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas būtu būtiski panākt arī nodokļu politikas stabilitāti un paredzamību, lai turpmāk nodokļu likmes netiktu raustītas un uzņēmējiem būtu iespēja plānot savu darbību ilgtermiņā. Tādēļ, īstenojot šādu reformu, ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ka rezultātā budžetā būs pieejami pietiekami līdzekļi veselības aprūpes, aizsardzības, ceļu un citām būtisku jomu finansēšanai.

"Diemžēl šīs sadaļas reformu piedāvājumā šobrīd pietrūkst, bet tās ir ļoti svarīgas, jo tieši pēdējā brīža finanšu meklējumi šo nozaru vajadzībām līdz šim ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ katru gadu budžeta veidošanā tiek raustītas nodokļu likmes. Līdz ar to pašreizējie FM un LB nodokļu izmaiņu piedāvājumi ir jāvērtē, kā ļoti interesanti un noteikti vērsti pareizajā virzienā, bet pilnvērtīgu vērtējumu par tiem varēs dot tikai redzot pilnu bildi gan par to praktisko piemērošanu, gan to, kādi būs kompensējošie pasākumi budžeta ieņēmumu nodrošināšanai," sacīja Āboliņš.

Savukārt "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, komentējot šonedēļ prezentēto Latvijas Bankas priekšlikumu, uzsvēra, ka tajā ir viena patiesi lieliska ideja – viena ienākumu nodokļa likme visiem privātpersonu ienākumu veidiem, neatkarīgi no tā, vai šie ienākumi gūti darbā, no dividendēm, kapitāla pieauguma vai kā citādi.

"Argumenti par labu šādai ienākumu kategoriju dalīšanai nodokļu sistēmā man šķiet diezgan apšaubāmi, jo īpaši tad, ja ienākumu nodokļa likme ir tik zema kā Latvijā. Turklāt tā var tikt vēl samazināta, ja LB priekšlikumi pārvērtīsies likumos, tad 23% vienotās likmes vietā būs 20%. Es domāju, ka Baltijas valstu sacensība nodokļu likmju samazināšanā ir aizgājusi drusku par tālu. Mūsu reģionā ir izcila darbinieku kvalifikācijas/izmaksu attiecība, ar no praktiskā viedokļa ļoti mazām atšķirībām starp valstīm. Mēs nepietiekami daudz ieguldām šīs konkurences priekšrocības nostiprināšanā. Taču nav cerību tuvākajā nākotnē no šī nodokļu sacensības vilciena nolēkt. Tāpēc IIN likmes samazināšana šādā situācijā varbūt ir mazākais ļaunums," sacīja Strautiņš.

"Es gan drīzāk dotu priekšroku neapliekamā minimuma celšanai. IIN likmes samazināšana diezgan tiešā veidā ir luksusa importa veicināšana. Taču, ja jau izveidojies tāds priekšstats, ka mūsu likmes nedrīkst būt ne par procentpunktu augstākas nekā kaimiņiem, lai jau būtu," viņš turpināja.

Runājot par ilgi daudzināto 0% likmi reinvestētajai peļņai, Strautiņš min, ka daudz labāks ir Latvijas Komercbanku asociācijas piedāvātais variants – to piedāvāt kā izvēles iespēju mazajiem uzņēmumiem. Tā fiskālā "cena" būtu zema, jo jau tagad šīs kompānijas uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likmi reāli gandrīz nemaksā. "Esošajai Latvijas sistēmai ir nozīmīgas priekšrocības pār t.s. Igaunijas variantu, tā ir diezgan efektīva investīciju veicināšanā. Turklāt jebkādas UIN izmaiņas ir ļoti liels risks, tās būtiski ietekmē uzņēmumu izvēles par investīciju veikšanu. Tā ir tuvu tam, ka vienīgā joma, kur nodokļu prognozējamība ir svarīga. Nesen te sacēla lielu brēku par IIN (ne)samazināšanu, kas biznesa plānošanu ietekmēja mikroskopiski. Tagad tās pašas organizācijas ļoti aktīvi mudina notīrīt tāfeli investīciju piesaistes politikā un sākt visu no sākuma. Nekādas loģikas!" sacīja eksperts.

Strautiņš arī norāda – uz mēģinājumiem precīzi aprēķināt nodokļu izmaiņu ietekmi jāskatās ar ironiju, jo nav pārliecības, ka iekšzemes kopprodukta izmaiņu dēļ 2020. gadā būs par 70 vai 700 miljoniem lielāks. Taču izmaiņas ir kopumā pareizajā virzienā, tikai jāņem vērā banku priekšlikums par UIN, viņš vērtē.

"Ja mēs paskatāmies, kā Latvija izskatās Baltijas kontekstā, tad darbaspēka nodokļi Latvijā ir visaugstākie Baltijā. Ja runājam par to, ka Baltijas valstis konkurē savā starpā, lai piesaistītu uzņēmumus, darbaspēku, mūsu nodokļu sistēma nav konkurētspējīga, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju," uzskata IT speciāliste un ekonomiste Signe Bāliņa.

Eksperte skaidro, ka reformas ārēji izskatās labi, bet, ja iedziļinās detaļās, redzamas vairākas problēmas. "20% kapitāla nodokļu pieaugums faktiski nozīmē, ka mēs kapitāla pieaugumu nodokli palielinām divas reizes, jo līdz šim kapitāla pieaugums bija aplikts ar 10% nodokli. Manuprāt, tas nav īsti labi."

Bāliņa arī norāda uz to, ka reforma slēpti paredz ienākumu nodokļa progresivitāte. "Ja ieņēmumi ir vairāk nekā 45 tūkstoši eiro gadā, tad ir jāmaksā 23% iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kas faktiski ir esošais iedzīvotāju ienākumu nodoklis".

Vērtējot reformas no IT nozares skatupunkta, Bāliņa min, ka pozitīvi vērtējama solidaritātes nodokļa atcelšana. "Bet no šī piedāvājuma grūti saprast, vai no šiem 52 400 eiro, kas ir pirmais griestu līmenis, līdz 85 tūkstošiem, šī likme saglabājas tā pati," min eksperte.

Pārspīlēti liels esot darba ņēmēju sociālais nodoklis. "10,5% ir darba ņēmēju sociālais nodoklis, salīdzinājumam Igaunijā tas ir tikai 3,6%, kas ir trīs reizes mazāk," norāda Bāliņa.

Kopumā reforma ir vērienīga un galvenais jautājums ir par to, lai cilvēks, kam ir mazā alga, ir sociāli aizsargāts, skaidroja eksperte. "Jautājums ir, vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana kompensēs tās izmaksas, kas ir paredzētas citos nodokļos," piebilda Bāliņa.

Tāpat pozitīvi vērtējama 0% likme reinvestētajai peļņai.

Domnīcas "Certus" vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka Finanšu ministrijas izstrādātais un ministres Danas Reiznieces Ozolas (ZZS) virzītais priekšlikums par mūsu nodokļu sistēmas izmaiņām ir milzīgs solis pareizajā virzienā.

"Protams, par atsevišķiem momentiem var diskutēt, bet kopumā piedāvātās izmaiņas palielinās Latvijas starptautisko konkurenci un veicinās ekonomikas izaugsmi. Tās arī mazinās ēnu ekonomiku un nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem," sacīja Dombrovskis.

Pēc viņa domām, vajadzētu turpināt diskusiju par nulles likmi UIN reinvestētai peļņai.

"Manā skatījumā tā būtu jāpiemēro tikai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ir svarīgi saglabāt konkurētspējīgu piedāvājumu lielajiem ārvalstu investoriem, kuri vēlas attīstīt ražošanu. Latvijai šajā ziņā būtu jāapsteidz Lietuvu un jāpiedāvā uzņēmējiem pievilcīgus nosacījumus," sacīja eksperts.

Tikmēr "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka šāds nodokļu piedāvājums ir tikai loģisks solis jau sen ilgušām diskusijām. "Tas rāmis ir iezīmēts arī no Latvijas Bankas puses. Šeit ir jautājums, kā salikt visu kopā. Respektīvi, cik daudz būs politiskās apņēmības to visu ieviest. Te noteikti būs nākamās runas par to, kā nodrošināt to, lai budžetā ieņēmumi saglabājas, lai tas neradītu kādas būtiskas svārstības budžeta ieņēmumos," norāda Gašpuitis.

Pēc viņa domām, šis ir labs laiks, lai šādas nodokļu reformas uzsāktu. "Tuvākie trīs gadi ir droši tādā ziņā, ka saņemsim fondus, kas ir diezgan stabilizējošs faktors Latvijas ekonomikai. Tas nenozīmē, ka pēc tam iestāsies kāda katastrofa, bet tie jautājumi par to, kā attīstīsies visa šī politiskā situācija Eiropas Savienībā, tajā skaitā eirozonā, ir grūti prognozēt. Līdz ar to tā ir zināma nenoteiktība. Prognozes sola, ka reģionu ekonomika lēnām iet uz pozitīvo pusi, kā rezultātā veidojas salīdzinoši labi apstākļi, lai mēs veiktu šīs izšķirošās rīcības," sacīja eksperts.

"Protams, ja skatāmies nesenā pagātnē uz to pašu neapliekamo minimumu, runājam jau sen, ka nepieciešams straujāk celt un tā tālāk. Šobrīd esam iezīmējuši plānu par šo diferencēto neapliekamo minimumu, kuru sasniegsim pēc kaut kādiem 160 gadiem. Mēs ejam tik drosmīgiem soļiem, kas it kā ir pozitīvi, bet jautājums, vai spēsim panākt. Pagaidām vairāki uzņēmēji par reformām izsakās pozitīvi, bet domas vēl mainīsies, skaidro makroekonomikas eksperts. "Skaidrs, ka daudzi uzņēmumi vēl tikai modīsies, saprotot to, ka uzņēmumu ienākumu likme tiek pacelta uz 20%. Daudzi pilnīgi noteikti to vēl neapzinās. Kad sapratīs un pakalkulēs, ar ko tas viss rezultējas, es domāju, ka redzēsim, ka šis noskaņojums daudzviet mainīsies," viņš turpināja.

Pēc Gašpuiša domām, viena no būtiskākajām problēmām ir politisko spēku maiņa un līdz ar to nespēja pieturēties pie viena plāna. "Visas līdzšinējās diskusijas novedušas pie tā, ka mēs par kaut ko padiskutējam, bet beigās valdība izdara pa savam. Neviens tā arī necentās tajā visā iedziļināties, bet lēmumus pieņēma," skaidro makroekonomikas eksperts. Eksperts šaubās, vai spēs tik strauji, kā plānots, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un pieļauj, ka tas varētu būt "izstiepts laikā". "Jautājums, vai tas beigās atkal neuzkārsies pie kārtējām valdības maiņām. Skaidrs, ka arī Zatlera partija gāja uz to iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanu, bet tas viss tā arī apstājās," viņš sacīja.

"Protams, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana būs pozitīva, neapliekamā minimuma palielināšana – pozitīva. Tad atkal sāks skatīties no budžeta, no fiskālā skatupunkta un modīsies daudzi uzņēmumi, konstatējot, ka tā likme tomēr tiek palielināta uz 20 %. Atkal mēs it kā mēģinām kopēt Igauniju, kura virzās uz to, lai uzņēmuma ienākuma likmi samazinātu. Tas nozīmē, ka mums arī vajadzētu tomēr sekot līdzi, ka mēs ieviesīsim tos 20%, bet Igaunija jau tāpat būs konkurētspējīgāka, jo viņa samazina šo te uzņēmumu ienākuma likmi, un ir vienu soli mums priekšā. Jautājums, vai, mēģinot noķert Igauniju, nevajag tomēr skatīties vienu soli uz priekšu. Tas nozīmē, ka atkal zināma modifikācija ir nepieciešama, jo stāsts ir par to, ka gribam atkārtot Igaunijas piemēru, bet pēc būtības Igaunija plāno soli tālāk iet, kas mums arī jāņem vērā," uzskata eksperts.