Atbildība par nodokļu parādiem: divu gadu laikā nav sodīts neviens valdes loceklis  (36)

"Šajā laikā, pamatojoties uz šo likuma normu, nav bijis neviens piedziņas process pret fizisku personu - valdes locekli, un nav piedzīts neviens cents. Šis likums ir bezzobains un piemērojams kā bieds tikai tiem, kuri nav kārtīgi iepazinušies ar šo likumu," uzsvēra Garanča.

Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta direktore Jana Salmiņa deputātiem sacīja, ka šī likuma norma par bezzobainu padarīta tās pieņemšanas laikā.

"Daļu zobu izsitām mēs paši ministrijā, daļu - nevalstiskais sektors, bet atlikušos - Saeima budžeta diskusiju laikā. Visi gulēja dziļā miegā un gaidīja Satversmes tiesas lēmumu, vai drīkstēs ar piedziņu vērsties pret fiziskām personām - valdes locekļiem," skaidroja Salmiņa.

VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jautājumos Dace Pelēkā paskaidroja, ka patlaban šo likuma normu iespējams piemērot tikai tad, kad uzņēmumam-parādniekam ir bijusi kāda manta, VID veicis parāda piedziņu un konstatējis, ka uzņēmuma manta pretlikumīgi atsavināta ieinteresētām personām. "Šādus gadījumus ar likumu iepazinušies uzņēmēji nepieļauj," piebilda Pelēkā.

Garanča norādīja, ka, izstrādājot likuma normas, VID vēlējās, lai parādus pieļāvušā uzņēmuma valdes loceklis no savas kabatas samaksā viņa vadītā uzņēmuma izveidoto parādu, taču likuma galīgā versija nebija tā, kas iecerēta.

"Sākotnējā versija paredzēja, ka VID varēja ar lēmumu par piedziņu vērsties pret fiziskām personām, kurām ir kāda manta. Šādai likuma normai būtu preventīvs raksturs, jo tad uzņēmēji aktīvāk risinātu savas problēmas laicīgi, nevis palaistu tās pašplūsmā, lai valsts pēc tam visu sakopj pēc viņu darbošanās," skaidroja Garanča.

Jau ziņots, ka Saeima 2014. gadā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem. Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji iepriekš norādīja, ka šī norma ir visstrīdīgākā šajā likumprojektā un minētais regulējums piedāvātajā redakcijā var nonākt pretrunā ar atsevišķiem Satversmes pantiem. Juridiskais birojs savā atzinumā arī aicināja komisiju izslēgt no likumprojekta šīs normas un lemt par to, lai likuma grozījumus nevērtē kopā ar budžeta jautājumiem. Vienlaikus komisija saņēmusi finanšu ministra vēstuli uz astoņām lapām, kur esot sniegts skaidrojums par atbilstību Satversmes normām.

Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredzēja, ka VID, izpildoties pieciem kritērijiem, ir tiesības sākt procesu par juridiskas personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no valdes locekļiem, kuri šo amatu ieņēmuši laikā, kad nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Jāizpildās visiem pieciem kritērijiem: nodokļu parādu summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, lēmums par nodokļu piedziņu ir paziņots juridiskai personai, pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiska persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē, ir noformēts akts par piedziņas neiespējamību, juridiska persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Ja uzņēmumam ir vairāki valdes locekļi, tad viņi par juridiskas personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem atbildēs solidāri, paredz likuma grozījumi.

Pērn 15. novembrī Satversmes tiesa (ST) par atbilstošām Satversmei ir atzinusi likuma normas, kas paredz valdes locekļu atbildību par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem. ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.