Latvija kļuvusi par vienu no Eiropas līderēm alternatīvo finanšu pakalpojumu nozarē  (86)

Neraugoties uz lielajām summām, ko piesaista šie uzņēmumi, un to ambīcijām konkurēt ar bankām, nozarei nav sava regulējuma – to valsts grasās ieviest līdz gada beigām.

Ar savstarpējo aizdevumu platformu "Twino" saistītajā uzņēmumu grupā kopumā strādā ap 600 cilvēku, no kuriem 100 – centrālajā birojā Rīgā. Tikai 5% no visa šīs grupas tirgus veido bizness Latvijā, stāsta uzņēmuma vadītājs un īpašnieks Armands Broks (attēlā). "Twino" kļuva par pirmo platformu, kas piedāvāja investēt aizdevumos Krievijā – tirgū, no kura citi konkurenti baidījās. Tagad attīstību šajā valstī Broks uzskata par perspektīvāko no deviņām valstīm, kur kompānija strādā.

Latvijas celmlauzis savstarpējo aizdevumu platformā ir "Mintos", kas pirmais piedāvāja investēt naudu aizdevumus un pirmais saskārās ar valsts iestāžu neizpratni un pretestību pret jauno nozari. Tagad šīs jomas uzņēmumi kopā ar atbildīgajām iestādēm strādā pie regulējuma, kam vajadzētu garantēt gan investoru naudas drošību, gan aizdevumu saņēmēju tiesību ievērošanu, gan ļaut uzņēmējiem attīstīties.

Tomēr "Mintos" vadītājs Mārtiņš Šulte atzīst, ka arī pašlaik reputācijas jautājums ir viens no būtiskākajiem – savstarpējo aizdevumu platformas nav "ātro kredītu" finansētājas, gluži otrādi - šie uzņēmumi vēlas konkurēt ar bankām un jau tagad piedāvā līzinga pakalpojumus, hipotekāros kredītus, specializētus aizdevumus zemnieku saimniecībām. Platformā kopš 2015. gada ieguldījuši 20 tūkstoši investoru no 55 valstīm.

Alternatīvā finansējuma nozares evolūcija ir gaužām loģiska: kad banku aizdevumi kļuva nepieejami, radās jauna – "ātro kredītu" – nozare. Tagad šai nozarei pieejamā ierobežotā finansējuma dēļ radusies jauna nozare - savstarpējo aizdevumu platformas, skaidro Šulte.

Tiesa gan, šāds biznesa modelis paredz arī riskus, ko savulaik uz savas ādas investori sāpīgi izjuta Zviedrijā, kad tur bankrotēja savstarpējo aizdevumu platforma "TrustBuddy". Tieši investoru aizsardzību par savu prioritāti izvirzījusi Finanšu ministrija, strādājot pie jaunās nozares regulējuma izstrādes. Šo darbu paredzēts noslēgt šā gada oktobrī.

Arī uzņēmēji ir ieinteresēti jaunā likuma tapšanā, jo regulējums vairos investoru uzticību un līdz ar to – arī biznesu.

Ja "Mintos" platformā tiek pārdoti gandrīz 20 uzņēmumu izsniegtie kredīti daudzās Eiropas valstīs, tad "Twino" piedāvā ieguldīt tikai pašu izsniegtos aizdevumos, kas Latvijā pazīstami ar "Open Credit" zīmolu. Latvijas "ātro kredītu" tirgus līderis "4Finance" pērn iegādājās savstarpējo aizdevumu platformu "Viventor", savukārt "ViaSms" izveidoja savu platformu "ViaInvest". "Mintos" vadītājs Mārtiņš Šulte (attēlā) skaidro - nebanku aizdevējiem atšķirībā no bankām nav pieejas klientu depozītiem, tādēļ tiem jāpiesaista finansējums citādi, tostarp, vai nu sadarbojoties ar kādu no eksistējošām platformām vai izveidojot savu.

"Ja skatāmies šā gada janvāra datus, tad redzam, ka divas nozīmīgākās platformas no Latvijas - "Mintos" (17 miljoni eiro) un "Twino" (12 miljoni eiro) ieņēma attiecīgi pirmo un otro vietu kontinentālajā Eiropā pēc finansēto kredītu apjoma mēneša griezumā, apsteidzot Franciju," informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Eiropā kopumā Lielbritānijā veidotās platformas pēc finansēto kredītu apjoma ar lielu atrāvienu apsteidz pārējās Eiropas valstis. "Tas lielā mērā skaidrojams ar Lielbritānijas valdības mērķtiecīgiem pasākumiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai - nodokļu atvieglojumi tiem, kas investē caur platformām; valdība pati izmanto savstarpējo aizdevumu platformas, lai novirzītu finansējumu mazā un vidējā biznesa attīstībai; ir skaidrs regulējums savstarpējo aizdevumu platformu darbībai, kas rada investoru uzticību platformu darbībai," viņš skaidro.

Asociācija prognozē, ka turpināsies savstarpējo aizdevumu platformu attīstība Latvijā – augs gan finansēto kredītu apjoms, gan, iespējams, veidosies atsevišķas jaunas platformas. Nozares uzņēmumu aplēses rāda, ka 2017. gada laikā caur Latvijā veidotām platformām tiks finansēti aizdevumi vairāk nekā 400 miljonu eiro apmērā, tādējādi veicinot brīva kapitāla plūsmu Eiropā, informē Āboltiņš.

"Twino" vadītājs Armands Broks atzīst, ka Igaunijā savstarpējo aizdevumu platformu darbības princips ir plašāk zināms, bet tur kopumā gan sabiedrības, gan valsts attieksme pret jaunām iniciatīvām un biznesa idejām ir pretimnākošāka. Tomēr igauņu lielāko šīs nozares pārstāvi "Bondora" Latvijas kompānijas apgrozījuma ziņā pārspējušas. Turklāt, ja kaimiņvalsts pazīstamāko jaunuzņēmumu veiksmes stāstu "TransferWise", kas piedāvā naudas pārskaitījumu pakalpojumus, neuzskata par finanšu tehnoloģiju jeb "fintech" kompāniju, tad Latvijā šī nozare apsteigusi Igauniju.

Broks uzsver - nebanku aizdevēji iemācījušies analizēt tūkstošiem datu, lai izvērtētu klientu. Tā patlaban ir šo uzņēmumu galvenā priekšrocība, bet galvenais šķērslis - dārgi finanšu līdzekļi. Proti, lai paplašinātos un izsniegtu aizdevumus aizvien jaunos tirgos, ir nepieciešama nauda. Bankas no klientu noguldījumiem naudu iegūst lēti un tādēļ to arī samērā lēti var aizdot, bet nebanku aizdevējiem šādu iespēju lēti iegūt finansējumu nav. Tas radījis jaunu finanšu nozari - savstarpējo aizdevumu platformas.

"Uzņēmuma mērķis ir piedāvāt aizdevumus ar līdzīgu likmi vai pat lētāk nekā bankas. Lai to būtu iespējams sasniegt, investoriem jābūt tik daudz un uzticībai tik lielai, lai arī naudu būtu iespējams piesaistīt ar līdzīgu likmi kā bankas. Tas nozīmē, ka mums vēl ir jāaug un jāveido uzticības kredīts, lai mēs naudas līdzekļus varētu piesaistīt ar līdzīgām likmēm," skaidro Broks.

Pašlaik aizdevumu likmes ir divas vai trīs reizes lielākas nekā bankām, bet Broks stāsta plāniem Polijā piedāvāt produktu, kuram likmes būs tādas pašas vai pat zemākas nekā banku izsniegtiem aizdevumiem.

"Es esmu pārliecināts, ka klientu izvērtēšanā mēs esam galvas tiesu pārāki par bankām. Savukārt attiecībā uz kapitāla cenu bankas ir galvas tiesu priekšā mums. Jautājums - kurš būs pirmais, vai bankas iemācīsies digitāli novērtēt klientus un izsniegt aizdevumus, vai mēs piesaistīsim lētu kapitālu," teic Broks.

Prasme iegūt un apstrādāt datus arī bijusi atslēga Krievijas tirgus iekarošanai, jo tirgus ir liels, tomēr citiem nozares uzņēmumiem līdz šim tajā nav veicies. Sākotnēji arī "Twino" grupas aizdevumu izsniedzējam mēģinājums sākt strādāt Krievijas tirgū īsti neizdevās: "Tad mēs sapratām, ka aizdevuma iemaksa bankas kontā nedarbojas. Pārskaitījums ilgst trīs dienas, un cilvēkiem tas nav ērts. Izrādās - cilvēki Krievijā [naudu] vēlas saņemt uz karti, uz "Qiwi" bankomātiem, kontaktpakalpojumu veidā, kas ļauj aizdevumu izņemt skaidrā naudā. Jo mēs ilgāk esam tirgū, jo mēs labāk saprotam klientu." Tagad Krievijas tirgū Latvijas uzņēmums ir lielākais digitāli strādājošais aizdevējs.

Nozares rūgtākā pieredze ir zviedru "TrustBuddy" gadījums. Šis uzņēmums piesaistīja lielus investoru ieguldījumus līdz uzņēmumam vairs nebija, ko investoriem pārdot. Kompānija sāka izdot riskantus aizdevumus. Burbulis plīsa, jo nauda bija izsniegta cilvēkiem, kas to nevarēja atdot, investori neatguva ieguldīto un piramīda sabruka.

"Mēs platformā liekam cesijas, kurām mēs ticam, kurām mēs varam prognozēt parādu atgriešanas tendences. Piemēram, Spānijā mēs esam jau gadu, drīz būsim sapratuši, kā viss darbojas, un varēsim [investēt šīs valsts aizdevumos] piedāvāt platformā. Savukārt Meksikā mēs nostrādājām vairāk nekā gadu, bet tā arī modeli, kas strādātu labi, neatradām, tāpēc platformā neviens Meksikas aizdevums nav parādījies," stāsta Broks, vairākkārt uzsverot, ka jaunos tirgos uzņēmums mācās ar savu, nevis investoru naudu.

Visticamāk, zviedru bēdīgi slavenais gadījums ir arī Finanšu ministrijas speciālistu prātā, izstrādājot jauno regulējumu. "Ņemot vērā citu valstu platformu regulēšanas pieredzi, būtiskākie riski, kurus ir nepieciešams regulēt likumprojektā, ir saistīti ar neprofesionālo platformas investoru aizsardzību, kā arī ar pašas platformas darbības nosacījumu definēšanu, kas arī varētu būt galvenie elementi Finanšu ministrijas piedāvātajā regulējumā," informē ministrijas pārstāve Zaiga Puškina.

Viņa apliecina, ka sākotnējais likumprojekts, kas regulē savstarpējo aizdevumu platformu darbību, ir prezentēts darba grupā, kur pārstāvēti nozares pārstāvji un valsts institūcijas. Darba grupā panākta konceptuāla vienošanās par nepieciešamību paplašināt likumprojektu atbilstoši tirgū pastāvošajam modelim, kur platforma darbojas kā starpnieks starp kredīta devējiem un investoriem, piedāvājot ieguldīt līdzekļus jau izsniegtos kredītos. Ministrija gan šādā darbības modelī saredz papildu riskus, tāpēc likumprojekts tiek papildināts, lai nodrošinātu riskiem atbilstošu regulējumu.

"Kopumā nozares uzņēmumi atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas uzsākto darbu pie savstarpējo aizdevumu platformu regulējuma izstrādes. Nozares uzņēmumi redz, ka ministrijas speciālisti vēlas patiešām radīt regulējumu, kas palīdz tirgus dalībniekiem attīstīties un būt konkurētspējīgiem Eiropas līmenī. Jāsaprot – ja regulējums tiks izveidots tāds, kas neļaus šiem uzņēmumiem attīstīties, to darbību ir salīdzinoši vienkārši pārcelt uz citām valstīm, kur valsts politika finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ir draudzīgāka," brīdina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš (attēlā).