Mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro gadā, nodokļos varētu būt jāmaksā 15% no apgrozījuma, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais mikrouzņēmuma nodokļa modelis jeb "MUN 2.0".
Kā otrdien informēja EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, papildus EM rosina nodrošināt iespēju nodokļu nomaksu veikt automātiski no uzņēmuma kopējā bankas konta, atsakoties no nodokļu deklarācijām.
Lai priekšlikums būtu balstīts kvalitatīvā faktu analīzē, atsākot darbu pie nodokļa režīma mazajiem uzņēmumiem, EM darbu organizēja trīs posmos. Ministrijas darba grupa analizējusi dažādu pētījumu datus.
EM secinājusi, ka MUN labvēlīgi ietekmējis tautsaimniecību - mazo uzņēmumu skaits no 25 200 2013. gadā pieaudzis līdz teju 51 000 2016. gada rudenī. Mazie uzņēmumi ar darbu 2016. gadā nodrošināja vairāk nekā 94 000 cilvēku. Valsts budžeta ieņēmi no mazo uzņēmumu darbības 2015. gadā sasniedza teju 59 miljonus eiro, bet 2016. gadā 63,5 miljonus eiro.
Tāpēc, atrisinot ar MUN saistītos negatīvos faktorus - iespējas optimizēt ar darba spēku saistītos nodokļus un negatīvo ietekmi uz sociālā nodrošinājuma sistēmu, tas ir optimālākais nodokļu modelis mazo uzņēmumu atbalstam, uzsvēra Aleksejenko.
"Līdz šim daudz viedokļu bija balstīti emocijās. Bija tādi, kas pat pieprasīja pilnībā likvidēt MUN. Taču, kā parādīja faktu analīze, ja nodokļi ir samērīgi un tos var vienkārši samaksāt, tad iedzīvotāji tos labprāt arī maksā. Ar "MUN 2.0" mēs sākam jaunu nodokļu maksāšanas kultūru. Ir jāsaglabā īpašs nodokļu režīms maziem uzņēmumiem, ļaujot tiem nopelnīt iztiku ģimenēm un attīstīties, vienlaikus ierobežojot negodīgu konkurenci. Savukārt valstij jābūt servisa orientētai, tādēļ nodokļu nomaksu jāveic no uzņēmuma kopējā bankas konta. Tas nozīmē, ka valsts ir orientēta uz kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, uzņēmēji savus pienākumus pilda godprātīgi un iedzīvotāji uzņemas atbildību par sevi, tai skaitā sociālo iemaksu jomā," skaidroja Alekejenko.
Kā liecina dati, kas iegūti mazo uzņēmēju aptaujā, ko rīkoja EM un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), sadarbojoties ar Sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, 73,9% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem uzskata, ka Latvijā ir jāsaglabā īpašs nodokļu režīms mazajiem uzņēmumiem. EM piedāvāto modeli "MUN 2.0" atbalstīja 40,9% aptaujāto.
SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš sacīja, ka mazā uzņēmuma īpašnieks lielākoties ir pilsētnieks, konkrēti rīdzinieks - 63,5%, strādā pakalpojumu jomā - 73,5%. Populārākais uzņēmuma pastāvēšanas mērķis ir palīdzēt uzturēt tā īpašnieku un ģimeni. 33,6% mazo uzņēmumu nodarbina vienu cilvēku. Teju tikpat daudz - 34,9% - ir tādu uzņēmumu, kuru īpašniekam ir paralēli arī citi stabili, garantēti ienākumi.
Ieņēmumi teju 78% gadījumu tiek saņemti bezskaidrā naudā. Uz jautājumu, kas tiek darīts ar uzņēmuma peļņu, 31% mazo uzņēmēju atbildējuši, ka uzņēmumam peļņas nav bijis. Vienlaikus teju tikpat ir tādu mazo uzņēmumu, kuri peļņu iegulda attīstībā, kā arī tādu, kuri peļņu lieto īpašnieku un citiem ar uzņēmumu nesaistītiem mērķiem. Taču 12,7% aptaujāto uzņēmumu dibināti nesen, un tiem ir ambīcija strauji augt, norādīja Kaktiņš.
Kopumā aptaujas anketas aizpildījuši 3986 uzņēmumu, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eiro. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto strādā vispārējā nodokļu režīmā, 46,6% aptaujāto - MUN režīmā.
Kā ziņots, darbu EM pie nodokļu modeļa izstrādes uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstam un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmas sakārtošanai sāka 2016. gadā. Pērn 27. septembrī EM sagatavotais konceptuālais ziņojums "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem" tika skatīts Ministru kabineta sēdē, kurā tika nolemts jau no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem jeb "start-up".
Taču, lai nodrošinātu atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) īstenošanu, EM sadarbībā ar citām ministrijām un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām tika uzdots līdz 2017. gada 1. jūnijam turpināt izvērtēt pārējos konceptuālajā ziņojumā iekļautos risinājumus un sagatavot normatīvo regulējumu, plānojot, ka šie atbalsta stimuli stātos spēkā 2018. gada 1. janvārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
