Pirmajos divos mēnešos budžeta ieņēmumi – 1,58; izdevumi – 1,45 miljardi eiro  (3)

Tādējādi šā gada pirmajos divos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ieņēmumiem pārsniedzot izdevumus, izveidojies 132,8 miljonu eiro pārpalikums. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, šogad kopbudžetā, galvenokārt, zemāku saņemto maksājumu no Eiropas Komisijas (EK) ietekmē pārpalikums ir samazinājies par 16,1 miljonu eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī un februārī bija 1,58 miljardi eiro un, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, tie pieauguši par 43,9 miljoniem eiro jeb 2,9%. Ieņēmumu kāpumu sekmēja nodokļu ieņēmumu pieaugums, kas kopbudžetā auguši par 69,9 miljoniem eiro jeb 6,1%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu.

Kopējie nodokļu ieņēmumi pirmajos divos mēnešos bija 1,21 miljards eiro. Nodokļu ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, sekmēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un sociālās apdrošināšanas iemaksu, tostarp solidaritātes nodokļa ieņēmumu pieaugums. Tāpat būtisks kāpums novērojams ne-nodokļu ieņēmumiem, kas auguši par 13,9 miljoniem eiro jeb 27,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ko sekmēja papildus ieņēmumi no zemes īpašumu pārdošanas, pamatā Rīgas pašvaldībā.

Šā gada pirmajos divos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ne-nodokļu ieņēmumi bija 64,4 miljoni eiro. Valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada janvārī un februārī tika izpildīts par 101,4%, veidojot plāna pārpildi par 17 miljoniem eiro. Galvenos virsplāna ieņēmumus kopbudžetā nodrošināja ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, tostarp solidaritātes nodokļa, kas plānu pārsniedza par 17,6 miljoniem eiro jeb 5,3%. Augstākus ieņēmumus nekā plānots lielā mērā sekmēja solidaritātes nodokļa maksātāju pieaugums pērnā gada nogalē. Atbilstoši plānotajam, jeb 101% apmērā, izpildīts uzņēmumu ienākuma nodokļa plāns.

Turpretī PVN, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns janvārī un februārī izpildīts attiecīgi par 99,1%, 97,9% un 99,9%. Salīdzinājumā ar šī gada janvāri, virsplāna ieņēmumu apjoms nedaudz samazinājies, ko ietekmēja zemāki nekā plānots PVN ieņēmumi februārī. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumus šā gada janvārī un februārī ietekmēja arī zemāki EK maksājumi, salīdzinot ar 2016.gada sākumu, samazinoties par 44,5 miljoniem eiro jeb 15,6%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajos divos mēnešos auguši straujāk nekā kopbudžeta ieņēmumi. Šogad izdevumi palielinājušies par 60,1 miljonu eiro jeb 4,3%, veidojot 1,45 miljardus eiro. Lielākais izdevumu pieaugums bija vērojams sociālo pabalstu izdevumiem, kas auguši par 51,5 miljoniem eiro jeb 12% un veidoja 481,5 miljonus eiro. Izdevumu pieaugumu pamatā ietekmēja pensiju izmaksu kāpums šā gada janvārī, ņemot vērā pensiju izmaksu nobīdes dēļ brīvdienām un svētku dienām, kā arī mēneša vidējo pensiju apmēru pieaugums, ko ietekmēja pensiju indeksācija 2016. gada 1. oktobrī.

Salīdzinājumā ar 2016. gada pirmajiem diviem mēnešiem, par 40,3 miljoniem eiro jeb 9,1% auguši kārtējie izdevumi, tostarp par 22,4 miljoniem eiro jeb 13% bijis kāpums izdevumiem precēm un pakalpojumiem, kā arī par 18 miljoniem eiro jeb 6,7% izdevumiem atlīdzībai. Izdevumu pieaugumu precēm un pakalpojumiem lielā mērā ietekmēja augstāki izdevumi Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai. Savukārt atlīdzības izdevumu pieaugums ir saistīts ar algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem un ar minimālās algas pieaugumu.

No pamatbudžeta finansētajās iestādēs atlīdzības izdevumi auguši par 7,1 miljonu eiro jeb 6,1%. Pašvaldībās, kur atalgojuma līmenis ir zemāks, pieaugums bijis mazliet straujāks, par 9,7 miljoniem eiro jeb 7,4%. Zemākā līmenī kā pērn bijušas subsīdijas un dotācijas. Salīdzinājumā ar 2016. gada janvāri un februāri, subsīdijas un dotācijas samazinājušās par 30 miljoniem eiro jeb 9,1%, ko pamatā ietekmēja straujais izdevumu samazinājums ES fondu projektu īstenošanai, ņemot vērā 2016. gada sākumā aktīvi veiktās investīcijas par 2007. – 2013. gada plānošanas perioda noslēguma projektiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, par 22,1 miljonu eiro jeb 42,8% samazinājušās iemaksas ES budžetā. 2017. gadam kopumā iemaksas ES budžetā tiek prognozētas zemākā līmenī nekā iepriekšējā gadā.

Valsts pamatbudžetā veidojies 96,8 miljonu eiro pārpalikums un, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tas ir pieaudzis par 24,1 miljonu eiro jeb 33,1%. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi janvārī un februārī bija 940,6 miljoni eiro, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieaugot par 11,4 miljoniem eiro jeb 1,2%. Nodokļu ieņēmumi sekmēja kopējo ieņēmumu kāpumu.

Salīdzinot ar pagājušo gadu tie pieauga par 50,4 miljoniem eiro jeb 8,5% un kopumā veidoja 642,5 miljonus eiro. Turpretī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi samazinājās par 43,6 miljoniem eiro jeb 15,4% un bija 239,7 miljoni eiro. Valsts pamatbudžetā, lai arī februāra ne-nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 104,7% apmērā, tomēr janvārī un februārī ne-nodokļi ieņēmumi ir par 2,2 miljoniem eiro jeb 4,9% mazāk nekā plānots. Lielākā neizpilde pret plānoto bija finanšu stabilitātes nodevai, kas saņemta par 1,8 miljoniem eiro mazākā apmērā nekā plānots, ko var skaidrot ar lielām pārmaksām par 2015. gadu, ar kurām tika segti kārtējie maksājumi.

Valsts pamatbudžeta izdevumi janvārī un februārī bija 843,8 miljoni eiro un, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2016. gadā, samazinājās par 12,7 miljoniem eiro jeb 1,5%. Izdevumu samazinājumu ietekmēja mazākas iemaksas ES budžetā un izdevumu samazinājums, noslēdzoties ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periodam.

Ja 2016. gada pirmajos divos mēnešos valsts speciālā budžeta deficīts bija 500 000 eiro, tad 2017. gada attiecīgajā periodā deficīts palielinājies līdz 36,6 miljoniem eiro. Deficīts pieaudzis, jo salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, speciālajā budžetā ieņēmumi palielinājušies par 7,9 miljoniem eiro jeb 2,2% un šā gada pirmajos divos mēnešos bija 370,7 miljoni eiro, kamēr izdevumi kāpuši par 44 miljoniem eiro jeb 12,1% un kopā veidoja 407,3 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu par 35 miljoniem eiro jeb 12,2% lielāki bijuši izdevumi pensijām un par deviņiem miljoniem eiro jeb 12,4% pārējiem sociālajiem pabalstiem.

Pašvaldību budžetos janvārī un februārī veidojies 53,5 miljonu eiro liels pārpalikums. Ieņēmumi bija 366,8 miljoni eiro un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir auguši par 20 miljoniem eiro jeb 5,8%. Ieņēmumu pieaugumu pašvaldību budžetā sekmēja nodokļu ieņēmumu kāpums par 11,4 miljoniem eiro jeb 5,8% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 8,1 miljonu eiro jeb 146,9%.

Pašvaldību budžeta izdevumi janvārī un februārī bija 313,4 miljoni eiro un, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir palielinājušies par 33,1 miljonu eiro jeb 11,8%. Par 10,4 miljoniem eiro jeb 41,8% augušas subsīdijas un dotācijas, ko ietekmēja Rīgas domes subsīdiju pieaugums SIA "Rīgas satiksme". Būtisks izdevumu kāpums bijis arī pamatlīdzekļu izdevumiem, kas palielinājās par 8,7 miljoniem eiro jeb 41,2%.