Ceturtdienas rītā intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" ministre gan par šādu informāciju teica: "Tās ir muļķības." Viņa uzsvēra, ka jāskata reformas radītie papildu ieņēmumi un zaudējumi kopā.
"Ir" vēsta, ka marta beigās Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji sociālajiem partneriem prezentēja aprēķinus par nodokļu reformas izmaksām un iecerētajiem kompensācijas pasākumiem. Prezentācija atklāj, ka pirmajā gadā pēc nodokļu izmaiņām ienākumu zudums būs gandrīz 460 miljoni eiro, bet turpmāk pat vairāk nekā pusmiljards eiro gadā.
Žurnāls izceļ to, ka šīs summas pārsniedz visu aizsardzībai šogad atvēlēto budžeta naudu – 450 miljonus eiro – un daudz neatpaliek no izglītībai veltītā apjoma – 678 miljoniem.
FM cer šos iespaidīgos robus budžetā aizpildīt ar ekonomisko izaugsmi, no kuras ieplānotie papildu ienākumi pieaugšot no 89 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 331 miljonam 2021. gadā. Taču šie skaitļi nesegtu pat 40% no nodokļu ienākumu samazinājuma nākamajos četros gados, lēš "Ir".
Tāpat iztrūkumu paredzēts kompensēt ar dažādu nodokļu paaugstināšanu, no kuriem žurnāls kā finansiāli nozīmīgākos izceļ akcīzes paaugstināšanu naftas produktiem un alkoholam, PVN darījumu atšifrēšanas sliekšņa samazināšanu deklarācijās no 1430 līdz 150 eiro, un reversā PVN plašāks pielietojums.
Apkarojot ēnu ekonomiku, papildus paredzēts iegūt 54 miljonus eiro. Tomēr plānā parādās arī "deficīta palielinošās procedūras". "Ir" gan norāda - Latvija jau saņēma sevišķu atļauju no Eiropas Komisijas šogad palielināt budžeta deficītu veselības nozares reformu dēļ, tāpēc Latvija ir izsmēlusi savas fiskālās fleksibilitātes iespējas.
"Ir" gan piebilst, ka medija rīcībā esošā prezentācija ir darba dokuments, nevis gatavs piedāvājums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
