Palielinot PVN medikamentiem, budžetā var iegūt tikai 16 miljonus, vērtē aptieku pārstāvji  (17)

Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārcis Rutulis norāda, ka priekšlikums palielināt PVN medikamentiem ir nepārdomāts un nekompensēs valdības iecerētās nodokļu reformas rezultātā paredzamo budžeta deficītu, kā arī neradīs veselības nozarei nepieciešamo papildus finansējumu.

Biedrības atklātā vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, Finanšu ministrijai un Veselības ministrijai aicina analizēt citu Eiropas Savienības valstu pieredzi, kā arī pauž neizpratni par veiktajiem aprēķiniem, kas paredz papildus iegūt 83 miljonus eiro. Nozares aprēķini liecina, ka labākajā gadījumā valsts budžets papildus iegūs ne vairāk par 16,32 miljoniem eiro.

Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem kopējais zāļu apgrozījums Latvijā pērn bija 375 miljoni eiro, no kuriem 320 miljonus eiro veidoja realizācijas apjoms parastās aptiekās, bet 49 miljonus – slimnīcu aptiekās. "PVN paaugstināšana nozīmē, ka var papildus iegūt 33,74 miljonus eiro. Kompensējamo medikamentu apjoms pērn veidoja 144,5 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka, palielinot PVN likmi, tas prasīs papildu izdevumus 13 miljonu eiro apmērā kompensējamiem medikamentiem un 4,41 miljonu eiro slimnīcu aptiekām," skaidro biedrības.

"Daudzas aptiekas, it īpaši Latvijas reģionos, būs spiestas pārtraukt savu darbību. Tādejādi netiks nodrošināta zāļu pieejamība, kā arī farmaceita konsultācijas, kas bieži veic preventīvas ārstniecības funkcijas," klāsta Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde.

Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene pauž viedokli, ka daudzām aptiekām būs jāpārvērtē sava darbība, izvērtējot sniegto pakalpojumu un struktūrvienību rentabilitāti, kā arī aptieku darba laiku. "Diemžēl nonāksim pie secinājuma, ka nelielas aptiekas un aptieku filiāles būs jāslēdz. Tas neizbēgami novedīs pie zāļu un farmaceitiskās aprūpes pieejamības pasliktināšanās," viņa klāsta.

Nozares pārstāvji pieļauj – lai nepaaugstinātu zāļu cenas, valdība būs spiesta mainīt Ministru Kabineta noteikumus, kas nosaka zāļu cenu veidošanos. Tā kā lielāko aptieku izdevumu daļu veido personāla izmaksas, iecerētie grozījumi samazinās aptieku uzturēšanai paredzētos līdzekļus un farmaceitu atalgojumu.

"Šādas ieceres novedīs pie reālas krīzes nozarē, jo jau šobrīd Latvijas reģionos katastrofāli trūkst farmaceitu. Piespiedu kārtā samazinot aptieku ieņēmumus, aptiekāriem Latvijā zudīs pamats zem kājām," uzsver Blumfelde.

Kā risinājumu valsts budžeta papildināšanai nozare min, piemēram, starptautisko nepatentēto nosaukumu (SNN jeb INN – International Non-proprietary Name) noteikšanu recepšu medikamentiem. "Šis modelis veiksmīgi darbojas Eiropas Savienībā, tai skaitā, Lietuvā un Igaunijā," saka Rutulis.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija vērtēs priekšlikumu atcelt samazināto PVN likmi medikamentiem un medicīnisko iekārtu piegādēm.