'Monētu cīņas' – kura saņems skaistākās titulu?  (22)

2016. gadā tika izlaistas septiņas kolekcijas monētas, kas stāsta par Latvijas kultūru, vēsturi un cilvēkiem: "Pasaku monēta II. Eža kažociņš", ""Baltars". Porcelāns", "Nacionālais uzņēmējs", "Zelta saktas. Ripsakta", "Janis Rozentāls", "Ziemassvētku kaujas", "Zeme".

Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", Riharda Zariņa "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta" un "Kurzemes baroks".

Šī ir otrā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Sens ticējums vēsta, ka vienu eža adatiņu vajag nēsāt visur līdzi iespraustu svārku stērbelē vai cimdā, tad vienmēr labi klājas. Lai mazinātu draudus adatainajiem kažociņiem un lai labi klātos arī Latvijas ezīšiem, nu ir iespēja izlīdzēties ar monētu. Monēta izgatavota īpašā – ovālā – formā.

Monētas "Pasaku monēta II. Eža kažociņš" grafisko dizainu veidojusi Gundega Muzikante, kurai tā ir debija monētu mākslā, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča.

Foto un monētas apraksts - šeit.

Video - šeit.

Unikālās formas sudraba kolekcijas monēta ""Baltars". Porcelāns" ir veltījums Latvijas nacionālās kultūras lepnumam – porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcai "Baltars". Tā veidota, reproducējot šķīvja "Deja" (kompozīcijas autors Romans Suta; 1927) attēlu, un tā formā.

Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi māksliniece Frančeska Kirke.

Foto un monētas apraksts - šeit.

Video - šeit.

Sudraba kolekcijas monēta "Nacionālais uzņēmējs" ir cieņas apliecinājums Latvijas uzņēmēju darbam un ieguldījumam valsts ekonomiskās neatkarības un nacionālās pašapziņas stiprināšanā. Monētas priekšpusē novietots QR kods ar vēstījumu uzņēmēju nākamajai paaudzei ("Strādā ar drosmi, uzņēmību un atbildību!"), bet aizmugurē – 25 reljefi izstrādātas skaldnes, kas simbolizē uzņēmējdarbībai veltītos gadus. Monētas averss ir gluds, simbolizējot plašo darba lauku, kas nākamajām paaudzēm jāpiepilda ar savām vērtībām.

Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu – Ivars Drulle.

Foto un monētas apraksts - šeit.

Video - šeit.

Zelta kolekcijas monēta "Zelta saktas. Ripsakta" ar 3.–4. gadsimta ripsaktas atveidojumu ievada Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotās Latviju valsts 100 gadu jubilejā. Saskaņā ar mākslinieces ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Solvita Rulle.

Foto un monētas apraksts - šeit.

Video - šeit.

Sudraba kolekcijas monēta "Janis Rozentāls" ir veltījums Latvijas izcilā gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866–1916) 150 gadu jubilejā. Monētas aversā attēlota imitēta četros laukos sadalīta gleznas aizmugure ar Jaņa Rozentāla paraksta faksimilu un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zīmogu, bet reversā – Jaņa Rozentāla gleznas "Princese ar pērtiķi" (1913) reprodukcija. Gleznā uz ornamentāla fona attēlota grezni tērpta jauna sieviete, kuras kreļļu virtenē ieķēries pērtiķītis.

Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi Sandra Krastiņa, bet tās aversa plastisko veidojumu – Jānis Strupulis.

Foto un monētas apraksts - šeit.

Video - šeit.

Sudraba kolekcijas monēta "Ziemassvētku kaujas" ir veltījums Ziemassvētku kauju varoņiem – latviešu strēlniekiem – un viņu nemirstīgajam ieguldījumam nākamības vārdā. Lai arī šajā militārajā kampaņā latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9 000 cīnītāju – kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo, kas sabiedrībā raudzēja depresiju, bezcerību un smagu vilšanos visā cara režīmā, tā vienlaikus atnesa arī starptautisku izcilu un bezbailīgu karotāju slavu. Tas bija savdabīgs nācijas vitalitātes pieteikums un apliecinājums, cildens upuris uz ziedojumu altāra sapnī par nākamo Latvijas valsti.

Kolekcijas monētas "Ziemassvētku kaujas" grafisko dizainu veidojis Kristaps Ģelzis, bet plastisko veidojumu – Ligita Franckeviča.

Foto un monētas apraksts - šeit.

Video - šeit.

Unikāla veidola un tehniskā izpildījuma kolekcijas monēta "Zeme" ir veidota no caurspīdīga materiāla perlukora, kuru apvij ārējs sudraba gredzens. Monētas centrā ievietotais, no sudraba veidotais Zemes simbols norāda uz tās vietu cilvēka vērtību lokā un eksistenciālo vienotību. Dārglietai līdzīgo Zemi aptver caurspīdīga aploce. Tā ir norāde uz Visumu, kurā kā dzīvības sala peld planēta Zeme.

Monētas grafiskā dizaina autors ir arhitekts Mārcis Kalniņš, kuram tā ir debija monētu mākslā. Mārcis Kalniņš ar šīs caurspīdīgās monētas ideju 2015. gadā uzvarēja Latvijas Bankas rīkotajā inovatīvas eiro kolekcijas monētas konkursā.

Foto un monētas apraksts - šeit.

Video - šeit.

Savu izvēli ikviens var izdarīt Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv/aptauja, www.draugiem.lv/latvijasbanka vai aizpildot anketu Latvijas Bankas ēkās K. Valdemāra ielā 2A un K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, kā arī Latvijas Bankas Liepājas filiālē Teātra ielā 3, Liepājā.

Balsošanas anketas pieejamas vairākās kultūras iestādēs un monētu tirdzniecības vietās (Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32, Rīgā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un izstāžu zālē "Arsenāls" Rīgā, reģionu galvenajās bibliotēkās Kuldīgā, Ventspilī, Jelgavā, Preiļos, Daugavpilī, Valmierā, Rīgā un pārējos reģionu centros, kā arī grāmatu nama "Valters un Rapa" veikalos Aspazijas bulvārī 24, Rīgā, un tirdzniecības centrā "Domina", SIA "E-Lats" un SIA "Rīga Numis" ("Rīgas numismātikas salons")).

Aptaujas rezultāti tiks paziņoti noslēguma pasākumā 25. maijā un līdz 26. maijam publicēti Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv. Noslēguma pasākumā notiks izloze; balvās izlozētajiem balsošanas dalībniekiem – 19 kolekcijas monētu, kas izlaistas 2016. gadā.