Finanšu ministrija (FM) nosūtījusi saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021. gadam projektu, pavēstīja FM.
Atzinumi tiek gaidīti līdz 24. aprīlim, lai jau 28. aprīlī par nodokļu reformu varētu spriest valdības ārkārtas sēdē.
Portāls "Delfi" atgādina nodokļu reformas priekšlikumus.
Reformas galvenie priekšlikumi iedzīvotājiem
Vidēja termiņa nodokļu reformas galvenie virzieni ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sloga samazināšana algota darba ienākumam, citu ienākuma veidu nodokļu likmju vienādošana, uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) sistēmas reforma, kā arī solidaritātes nodokļa atcelšana un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestu ieviešana.
Piedāvājums paredz:
- Ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes (pašreiz 23%): 20% ienākumiem līdz 45 tūkstošiem eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 tūkstošiem eiro gadā.
- Paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu līdz 250 eiro mēnesī (250 eiro mēnesī – ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī, ienākumiem no 440 līdz 1 000 eiro mēnesī (2019. gadā – ienākumiem no 440 līdz 1100 eiro mēnesī) neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, līdz pie ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī (2019. gadā – ienākumiem virs 1100 eiro mēnesī) – tas sasniedz 0), atsakoties no diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas rezumējošā kārtībā un piemērojot to pilnā apmērā jau taksācijas gada laikā.
- Paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 līdz 250 eiro mēnesī.
- Paaugstināt neapliekamo minimumu pensionāriem no 235 eiro līdz 250 eiro mēnesī 2018. gadā, uz 270 eiro mēnesī 2019. gadā un uz 300 eiro mēnesī 2020. gadā.
- Palielināt minimālo mēneša darba algu no 380 eiro līdz 430 eiro.
- Atcelt solidaritātes nodokli un ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus 95 100 eiro gadā. Tas nozīmē, ka ienākumiem līdz 55 000 eiro gadā tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā un tiek saņemti visi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi, ienākumiem no 55 000 līdz 95 100 eiro gadā (2018. gadam plānotā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga x 100) – tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā, nodrošinot tikai pensiju apdrošināšanu 1. un 2. līmenī, bet no ienākumiem virs 95 100 eiro gadā sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāmaksā.
Reformas piedāvājumi uzņēmumiem
Piedāvājums uzņēmumiem:
- Reformēt uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu (pašreiz likme ir 15%, ko piemēro ar nodokli apliekamajam ienākumam) – piemērojot 20% likmi (izmaksām, kas netiek investētas uzņēmuma attīstībā, tostarp dividendēm, ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem, reprezentācijas izmaksām, kas pārsniedz noteikto apmēru, u.c.). Tāpat tiek noteikts pārejas periods, kas paredzēs iespēju izmantot UIN atlaidi par atbalstāmo investīciju projektu, ja tas apstiprināts Ministru kabinetā līdz 2017. gada 31. decembrim. Papildus tam tiks saglabāta UIN atlaide, kas piemērojama atbilstoši likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" normām, kā arī tiks noteikts atbalsts ziedojumiem, kas veikti sabiedriskā labuma organizācijai noteikto normu ietvaros (ziedojumu apmērs pēc ziedotāja izvēles: 10% no pārskata perioda peļņas vai 3% no pārskata perioda valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI).
- Vienādot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes dažādiem ienākumu veidiem, nosakot tās 20% un 23% apmērā līdzīgi kā algota darba ienākumam.
- Samazināt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā (pašreiz 100 000 eiro gadā), vienādojot to ar reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā slieksni, kā arī noteikt mikrouzņēmumu nodokļa dividendēm 20% IIN likmi, palielināt maksimālās darba algas ierobežojumus, saglabāt līdzšinējos ierobežojumus un uzlabot VID kontroli attiecībā uz mikrouzņēmumiem.
- Uzlabot patentu maksas režīmu mazajiem jeb "dzīvesstila" uzņēmējiem, vienādojot likmes uz 50 eiro (pašreiz patentmaksas ir noteiktas no 43 līdz 100 eiro atkarībā no sadalījuma pa reģioniem un profesijām), vienkāršojot to samaksu un administrēšanu, bet saglabājot līdzšinējos ierobežojumus, kā arī ieviest brīvprātīgu risinājumu visiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu
Kur dabūt naudu?
Tā kā nodokļu reformas pasākumi samazina kopējus nodokļu ieņēmumus valstī no darbaspēka nodokļiem, FM vienlaikus piedāvā dažādus pasākumus nodokļa sloga pārnešanai no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu.
Tiek piedāvāts:
- Paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem un spēļu galdiem un noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no izložu un azartspēļu laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro.
- Pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, ņemot vērā akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pārējās Baltijas valstīs un nodrošinot reģionālo konkurētspēju.
- Ārpus nodokļu struktūras pasākumiem tiek rosināts pilnveidot nodokļu administrēšanas pasākumus un nodrošināt aktīvāku ēnu ekonomikas apkarošanu, piemēram, īstenot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, kuru pamatvirzieni izriet no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna. Tai skaitā PVN reversās maksāšanas kārtības piemērošanas paplašināšana (būvmateriālu un sadzīves tehnikas tirdzniecībā), reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā sliekšņa samazināšana no 50 000 eiro līdz 40 000 eiro un PVN deklarācijā atšifrējamo darījumu sliekšņa samazināšana no 1430 uz 150 eiro u.c. pasākumi.
- Īstenot nodokļu administrēšanas pasākumus, no kuriem galvenie ir vienotā konta un uzkrājuma principa ieviešana, saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešana mazajai uzņēmējdarbībai, VID "nodokļu rēķina" automātiskas apmaksas risinājuma ieviešana, VID pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, padziļinātas sadarbības programmas reforma, grāmatvedības prasību pārskatīšana atkarībā no apgrozījuma, statusa un darbības veida, IIN attaisnoto izmaksu administrēšanas optimizācija.
FM arī atgādina, ka Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektā ietvertie priekšlikumi iepriekš tika atbalstīti Nacionālā trīspusējās sadarbības padomē vai Nodokļu reformu vadības grupā, kuru vada Ministru prezidents.
Reformu nepieciešams īstenot, lai sasniegtu Nacionālā attīstības plāna 2020 galveno mērķi – ekonomisko izrāvienu, kā arī valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumus: mazināt ienākumu nevienlīdzību strādājošajiem, sasniegt iekasēto nodokļu apjomu 1/3 no iekšzemes kopprodukta, paaugstināt Valsts ieņēmumu dienesta darbības efektivitāti, kā arī samazināt ēnu ekonomikas apjomu, uzsver FM.
Īstenojot nodokļu politikas reformā paredzētos pasākumus, kā arī saglabājoties pozitīvai attīstībai galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs un paātrinoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdei, Latvijas iekšzemes kopprodukta reālais pieaugums reformas realizācijas periodā laikā līdz 2020. gadam FM ieskatā var pārsniegt pat 4%, salīdzinot ar pašreizējo Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020. gadam scenārijā paredzēto 3% izaugsmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!