Bažas par to, ka koalīcijas partneri šo piektdien varētu neatbalstīt Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas pamatnostādnes, pastāv tikai publiskajā telpā, pirmdien žurnālistiem pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš uzsvēra, ka par nodokļu politikas reformu ir notikušas plašas diskusijas dažādās darba grupās, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē un citur, kurās vienmēr piedalījušies partijas "Vienotība" pārstāvji un pauduši atbalstu. Premjers pauda cerību, ka atbalsts nodokļu reformai saglabāsies.
"Saprotu, ka ir objektīvi jautājumi un uz tiem visiem ir jāatbild. Tieši tāpēc rīt, 25. aprīlī, aicinu uz koalīcijas apspriedi, kur Finanšu ministrijas pārstāvji atbildēs uz neskaidrajiem jautājumiem. Mēs esam noteikuši laika grafiku, lai nodokļu politikas reforma kļūtu par reālu. Tāpēc ir jāpieņem lēmums, bet pēc tam jāiemieso konkrētos dokumentos, kurus būs jāakceptē Saeimā," atzina Ministru prezidents.
Runājot par nodokļu politikas reformas riskiem un neatbildētajiem jautājumiem, Kučinskis stāstīja, ka valdībai būs jāpierāda Eiropas Komisijai un arī visiem skeptiķiem, ka šī darba rezultātā tautsaimniecības izaugsme valstī gaidāma jau pēc diviem gadiem.
"Tas jādara, jo sākotnēji būs nepieciešamība nedaudz palielināt valsts budžeta deficītu. Šis budžeta deficīta pieaugums paliks Eiropas Savienības pieļauto normu robežās. Tas nepārsniegs 2% robežu jeb skaitļos no 100 līdz 170 miljoni eiro. Turklāt jau trīs gadu laikā Latvijai nepieciešamība dzīvot neliela budžeta deficīta apstākļos pazudīs, jo savus augļus būs devuši ekonomikas izaugsmei veltītie pasākumi," uzsvēra premjers.
Viņš piebilda, ka bez šī papildu deficīta arī sākotnējā periodā varētu iztikt, bet tādā gadījumā būtu jāpalielina nodokļu slogs. Tāpat Kučinskis stāstīja, ka reforma paredz pašvaldībām kompensēt neiekasēto nodokļu apjomu – no valsts kopējā budžeta tās saņems 19,5%, kas ir objektīvā pašvaldību iztērētā summa. Katrā ziņā valdībai nav mērķis panākt pašvaldību ienākumu samazināšanu, uzsvēra premjers.
"Viens no neatrisinātajiem jautājumiem ir nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Te vairāk jādiskutē par īpašuma kadastra vērtības aprēķināšanu, nevis NĪN likmēm. Jautājums ir problemātisks, jo īpaši Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā. Šogad jau ir apturēts tālāks kadastrālo vērtību pieaugums, un tiek meklēts risinājums šim jautājumam. Nav normāli, piemēram, ja diviem līdzās esošiem īpašumiem kadastrālās vērtības un tādējādi arī maksājamā NĪN apmērs būtiski atšķiras. Kadastrālās vērtības noteikšanas kritērijiem jābūt saprātīgiem, bet NĪN – samaksājamam. Daudzkārt dzirdēts apgalvojums, ka darbaspēka nodokļu slogu vajagot pārnest uz NĪN, taču par to nevar būt ne runas, kamēr šā nodokļa aprēķināšanas sistēma nav sakārtota," klāstīja Kučinskis.
Kā ziņots, pašlaik koalīcijas partijām ir dažādi viedokļi par piedāvāto nodokļu reformas plānu, tomēr gala lēmumi par to vēl neesot pieņemti.
"Vienotība" ir skeptiska par nodokļu reformas pamatnostādnēm, jo politiskais spēks nav saņēmis atbildes uz visiem saviem jautājumiem, sacīja "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa.
Savukārt vairākums no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kuras pārraudzībā ir Finanšu ministrija (FM), konceptuāli atbalsta nodokļu pamatnostādnes, taču politiskajā spēkā vēl turpinās diskusijas un gala lēmums pagaidām nav pieņemts, norādīja ZZS valdes loceklis Edgars Tavars.
Arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) vēl diskutēs par iecerēto reformu. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pauda viedokli, ka būtu vēl nepieciešams diskutēt un vienoties par jautājumiem, kas saistīti ar atvieglojumiem par apgādībā esošām personām. Pēc diskusijām partijas valdē politiskais spēks arī lems par savu nostāju.
Kā ziņots, FM saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes, informēja ministrijā. FM nosūtījusi saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem "Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam" projektu. FM cer jau 28. aprīlī to izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
Nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.
Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
