Pēc ministrijā skaidrotā, nodokļu sloga samazinājumu darbaspēka ienākumiem izjutīs visi iedzīvotāji, iegūstot lielākus neto ienākumus, proti, lielākus ienākumus "uz rokas".
"IIN likmes samazinājums no 23% līdz 20% ienākumiem, kuri nepārsniedz 45 tūkstošus eiro gadā, skars visus strādājošos, palielinot to rīcībā esošo ienākumus, kurus varēs izmantot patēriņam, investīcijām vai uzkrājumiem. Arī nodarbinātie ar ienākumiem, kas ir augstāki par 45 tūkstošiem eiro gadā, iegūs no IIN likmes samazinājuma, jo 23% IIN likme tiks piemērota tikai tiem ienākumiem, kuri pārsniedz minēto slieksni," klāsta FM.
Tāpat strādājošo ienākumus pozitīvi ietekmēs IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas visbūtiskāk ietekmēs zemāk atalgoto iedzīvotāju ienākumus, vienlaikus ar diferencētās IIN likmes ieviešanu mazinot ienākumu nevienlīdzību.
FM nodokļu reformas novērtējums liecina, ka vidējā termiņā darba samaksas pieaugums pārsniegs 5%. Vidējā termiņā samazināsies arī uzņēmumu izmaksas, turklāt darbaspēka izmaksu samazināšanās var stimulēt uzņēmumu investīcijas.
Paredzētais minimālās mēneša darba algas palielinājums no pašreizējiem 380 līdz 430 eiro palielinās iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās strādājošo ienākumu nevienlīdzību. FM ieskatā minimālās algas paaugstinājums šādā apmērā, ja tas tiek realizēts vienlaikus ar būtisku darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, nemazinās uzņēmumu ārējo konkurētspēju, kā arī nepasliktinās uzņēmumu finansiālo situāciju, kas ir aktuāli Latvijas reģionos, kur kopējais darba samaksas līmenis ir ievērojami zemāks.
Nodokļu politikas reforma padarīs darbaspēka izmaksas līdzīgas kā pārējās Baltijas valstīs, uzsver ministrijā.
Tā, piemēram, Igaunijā minimālā mēneša darba alga pašreiz ir būtiski augstāka nekā Latvijā un Lietuvā (2017. gadā Igaunijā tā ir 470 eiro mēnesī, bet Latvijā un Lietuvā – 380 eiro mēnesī). Pēc reformas Latvijā tā būs 430 eiro mēnesī, kas ir būtiski augstāka kā Lietuvā, bet joprojām zemāka kā Igaunijā. Arī Latvijā noteiktā IIN pamatlikme, kas pašreiz ir 23%, tiks pielīdzināta Igaunijā noteiktajai – 20% (Lietuvā tā ir 15%).
Tāpat ar IIN neapliekamais minimums tiks tuvināts pārējo Baltijas valstu līmenim (Igaunijā 2017. gadā tas ir 180 eiro mēnesī, bet no 2018. gada to plānots diferencēt 0-500 eiro mēnesī atkarībā no ienākumu līmeņa, Lietuvā – 2017. gadā neapliekamais minimums ir noteikts 0-310 eiro mēnesī, ko arī piemēro atkarībā no ienākuma līmeņa, bet Latvijā 2017. gadā tas ir 60-115 eiro mēnesī (tāpat piemēro atkarībā no ienākuma līmeņa), bet pēc reformas to plānots paaugstināt uz 0-250 eiro mēnesī.
Jāatzīmē, ka VSAOI likme Latvijā ir viszemākā (Latvijā 2017. gadā tā ir 34,09%, no tās darba devēja likme – 23,59%, bet darba ņēmēja likme – 10,5%, Lietuvā – 40,2% un Igaunijā – 37,4%).
Pēc FM aprēķiniem, ieviešot plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas, darbaspēka nodokļa plaisas rādītājs strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kas saņem 67% no vidējās darba algas, Latvijā samazināsies no 41,9% 2015. gadā ("Eurostat" dati) līdz pat 38,1% (pēc "Eurostat" datiem 2015. gadā Lietuvā tas bija – 39,2%, bet Igaunijā – 38%).
Pēc nodokļu reformas darba ņēmējs saņems lielākus ieņēmumus, kas savukārt uzlabos Latvijas konkurētspēju ar pārējām Baltijas valstīm. Ja 2017. gadā pie vienas bruto algas (910,1 eiro mēnesī) Latvijā strādājošais bez apgādībā esošām personām uz rokas saņem 641 eiro mēnesī, tad pēc reformas viņš saņems 666 eiro mēnesī (Lietuvā 2017. gadā pie vienādiem nosacījumiem strādājošā neto alga ir 698,7 eiro mēnesī, bet Igaunijā – 738,2 eiro mēnesī).
Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) nosūtījusi saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021. gadam projektu.
Nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes (pašlaik 23%): 20% ienākumiem līdz 45 tūkstošiem eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 tūkstošiem eiro gadā, kā arī paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu līdz 250 eiro mēnesī.
Tāpat plānots reformēt uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu u.c. Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.
Nākamnedēļ nodokļu reformu paredzēts izskatīt Ministru kabineta sēdē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
