Viņa atgādināja, ka ārvalstu investori jau vairākus gadus norāda uz novecojušo Latvijas nodokļu sistēmu un nepieciešamību to mainīt. Tomēr, domājot par gaidāmo nodokļu reformu, ĀIPL dara bažīgu tas, kādā tempā un cik kvalitatīvi tiks sagatavotas likumu normas, lai reformu ieviestu.
"Patlaban koalīcijā spriež - pieņemt vai nepieņemt nodokļu politikas pamatnostādnes, bet darbs pie attiecīgu likumu grozījumiem vēl tikai gaidāms. Ārvalstu uzņēmējus biedē tas, ka ir pārāk maz laika, lai kvalitatīvi izstrādātu likumus," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.
Valdība nodokļu reformai ir izvirzījusi četrus galvenos mērķus - konkurētspēja, vienlīdzība, cīņa ar ēnu ekonomiku un taisnīgums. Skatoties no šo četru mērķu perspektīvas, Elksniņas-Zaščirinskas ieskatā vienlīdzība un taisnīgums tiks nodrošināti, tomēr nav skaidras atbildes par to, kādā veidā nodokļu politika uzlabos konkurētspēju. Viņa atzina, ka patlaban pasaulē ir novērojama pozitīva ekonomikas izaugsmes tendence, kas nozīmē, ka tāda tā sagaidāma arī Latvijā, kas ir labs fons, lai Latvijā ieviestu nodokļu reformu. Tomēr pēc ekspertes domām, nodokļu politiku nevajadzētu skatīt atrauti no nodokļu administrēšanas uzlabošanas jautājuma.
"Manuprāt, nodokļu reformas kontekstā ir jāskatās arī uz administratīvo slogu, par ko nereti izteikušies uzņēmēji. Viņiem deklarāciju aizpildīšana ir tik pat svarīga, cik nodokļu likme. Uzņēmējiem svarīgi ir tādi administratīvi jautājumi, kā formulāru aizpildīšana un laiks, ko aizņem nodokļu samaksāšana. Pēc Pasaules Bankas pētījuma Latvijā nodokļu nomaksa uzņēmējam aizņem 196 stundas gadā, turpretī Igaunijā - 81 stundu," sacīja ĀIPL vadītāja.
Tāpēc Elksniņa-Zaščirinska uzskata, ka jādomā arī par to, kā Valsts ieņēmumu dienests (VID) spēs administrēt jaunās nodokļu izmaiņas. "No vienas puses, tiek paredzēta nodokļu reforma, bet, no otras puses, norit VID reforma. ir jāsaprot, kā apvienot šīs abas reformas. Un tas ārvalstu investoriem rada bažas par šo procesu kvalitāti," piebilda eksperte.
Viņa uzsvēra, ka, lai nodrošinātu kvalitatīvu nodokļu reformas ieviešanu, ir nepieciešams ilgāks laiks, lai sagatavotu korektu un pārdomātu reformas piedāvājumu un veiksmīgi informētu par izmaiņām uzņēmējus.
"Būtu ideāli, ja tad, kad stāsies spēkā jaunā nodokļu reforma, VID būtu izstrādājis atbildes uz konkrētiem jautājumiem - kā rīkoties konkrētās reformas gadījumā utt. Nav pieļaujams, ka VID jaunās nodokļu politikas likumus sāks mācīties kopā ar uzņēmējiem," uzsvēra Elksniņa-Zaščirinska.
ĀPLI piedāvājusi Kučinskim pārdomāt nodokļu reformu un to nesasteigt. "ĀIPL ieskatā likums par nodokļu reformu būtu jāpieņem līdz šā gada beigām, bet pašu likumu sākt piemērot ar 2019.gada 1.janvāri. Šodien ĀILP informēja premjeru par savām bažām, bet rezultāts būs redzams rīt [valdība atbalstīs nodokļu politikas pamatnostādnes vai neatbalstīs]," teica ĀIPL vadītāja.
Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem nosūtījusi nodokļu reformas pamatnostādnes jeb "Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam" projektu.
Nodokļu reforma paredz ieviest divas IIN pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.
Tās ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
