Neilgi pēc tam, kad trešdien savu atbalstu pamatnostādnēm pauda Nacionālās Trīspusējās sadarbības padome, ministri pulcējās uz valdības sēdi, kur bija plānots izskatīt valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam.
Sākotnēji projektu bija plānots skatīt valdības sēdes slēgtajā daļā, taču pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) ierosinājuma tika noteikta atklāta sēde. Taču drīz vien tika pieņemts pretējs lēmums. Tas notika pēc tam, kad "Vienotība", kas iepriekš bija paudusi pārliecību, ka nodokļu reformu neatbalstīs, nāca klajā ar priekšnosacījumiem, kurus īstenojot partijas ministri varēs tomēr atbalstīt pamatnostādnes.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) sēdē norādīja, ka pamatnostādnes būtu atbalstāmas, ja FM atbildēs uz vairākiem "Vienotību" interesējošiem jautājumiem. Atbildes no FM nepieciešamas, lai "Vienotības" ministri saņemtu mandātu no partijas frakcijas un valdes balsot par nodokļu reformas pamatnostādnēm.
"Mums nav šodien mandāta balsot par nodokļu reformas pamatnostādnēm, līdz mēs neesam saņēmuši atbildes uz mūsu jautājumiem," uzsvēra Ašeradens.
Jau iepriekš "Vienotība" uzsvēra, ka FM piedāvājumā nav ietverti risinājumi ne finansējuma nodrošināšanai veselības aprūpes sistēmai, ne sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējai un sociālā budžeta stabilitātei, kā arī pastāvīga finansējuma nodrošināšanai valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Tāpat dokumentā nav atrodams atbalsts virzībai uz vispārējās un augstākās izglītības konkurētspēju, norādīja partijā.
Tagad FM jāskaidro, kur un kā tiks ņemts finansējums "Vienotības" minētajām nozarēm.
Sēdes noslēgumā valdība konceptuāli vienojās par virkni pamatnostādnēs iekļautu jautājumu, taču otrdien ministri turpinās spriest par "Vienotību" satraukušajām tēmām: par finansējumu veselības nozarei, par valsts parādu un par jauno politikas iniciatīvu likteni.
Pirms lēmuma diskusijas par pamatnostādnēm pabeigt nākamnedēļ, debatējot par projektu, Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis Ingars Eriņš atzinīgi tās novērtēja un norādīja, ka padome atbalsta reformu. Viņš arī minēja, ka varētu būt precīzāki aprēķini, kā veidosies nodokļu ieņēmumi.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atzīmēja, ka nedrīkst apturēt lietas, kas līdz šim ir panāktas. Viņš ierosināja maiju izmantot, lai rastu papildu līdzekļus veselības aprūpei.
Rimšēvičs aicināja valdību apstiprināt tikai tos pamatnostādnēs iekļautos punktus, kas ir "pilnībā skaidri" un neprasa papildu diskusijas. Piemēram, par iedzīvotāju ienākumu nodokli un uzņēmuma ienākuma nodokli.
Valkas novada priekšsēdētājs un Reģionālo attīstības centru apvienības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis iebilda pret strauju minimālās algas celšanu. Viņš informēja ministrus, ka minimālās algas palielināšana vien par 10 eiro pašvaldībai izmaksāja 40 tūkstošus eiro. Krauklis uzsvēra, ka ir jāievieš lēzenāka minimālās algas palielināšana.
Tāpat Valkas novada vadītājs bija kritisks par akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam. Krauklis noraidīja premjerministra Māra Kučinska (ZZS) pārmetumus, ka "mēs nodzirdam kaimiņus – igauņus". Viņš norādīja, ka pašreizējais akcīzes nodoklis alkoholam ir ļāvis Latvijas ziemeļiem piesaistīt papildu tūristus ne tikai no Igaunijas, bet arī no Somijas.
Iepriekš finanšu ministre informēja, ka līdz 19. jūnijam Saeimā varētu tikt iesniegti visi ar nodokļu reformu saistītie likumprojekti.
Jau jūnija beigās Saeima ārkārtas sēdē varētu lemt par likumprojektiem pirmajā lasījumā, savukārt jūlija vidū – otrajā lasījumā.
Vēstīts, ka aprīlī FM saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem nodeva nodokļu reformas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam projektu.
Pamatnostādnes nav publiski pieejamas, taču zināms, ka pamatnostādnes paredz samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 23% līdz 20%, ieviest 0% reinvestētās peļņas nodokli, nosakot 20% nodokli sadalītajai peļņai, saglabāt iespēju izmantot uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi speciālās ekonomiskās zonās un brīvostās strādājošiem uzņēmumiem.
Tāpat paredzēts palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 250 eiro strādājošajiem un 250 eiro pensionāriem (pensionāriem 300 eiro – 2020.gadā), kā arī noteikt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 250 eiro apmērā. Paredzēts arī atcelt solidaritātes nodokli, tā vietā nosakot divus valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras apkopotā informācija.
Kā iepriekš informēja FM, reformai ir vairāki pamatmērķi: valsts konkurētspējas un eksportspējas paaugstināšana, nevienlīdzības mazināšana un palielināt nodokļu ieņēmums līdz vienai trešdaļai no IKP apmēra.
Vairāk par plānoto reformu var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
